Reģionālo slimnīcu vadītāji jau kopš vasaras bažīgi raugās uz finansiālo situāciju, jo jau tad daļa valsts apmaksāto kvotu daudziem medicīniskiem pakalpojumiem bija iztērēta. Kopumā jau gada vidū par neatliekamās palīdzības sniegšanu vien slimnīcās bija pārtērēti aptuveni seši miljoni eiro. Gada nogalē, kad valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas pavisam izsīkušas, izskanēja solījumi, ka neizmantoto kvotu naudu kādiem valsts apmaksātiem medicīnas pakalpojumiem slimnīcas drīkstēs pārdalīt citiem pakalpojumiem, kur kvotu vairs nav un pacientiem rindas iestiepjas nākamajā gadā. Situācija visās slimnīcas gan nav vienādi kritiska. Piemēram, Jēkabpils reģi­onālās slimnīcas vadība –  valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs un valdes loceklis Kaspars Čanders –  vaicāti par finanšu rādītājiem, stāsta, ka dinamika ir progresīva un esot izredzes saņemt samaksu par pārstrādi neatliekamajā palīdzībā. 

 

Neatliekamās palīdzības pārstrādes atmaksa –reāla, bet par pārējo vēl nav skaidrības

    – Gada sākumā prognoze šim gadam bija optimistiska, un pamatoti. Mēs prognozējām, ka mēs gada beigās būsim plusā un, gadam noslēdzoties, peļņa būs 38 000 eiro. Pirmie ceturkšņi bija mīnusā, un  šis ir pirmais ce­turksnis, kur esam izgājuši plusā un ceturkšņa dati noslēgti ar 5000 eiro peļņu. Tā dinamika ir pozitīva, un tā arī turpinām iet. Ir vairāki optimistiski scenāriji, un, visticamāk, ka saņemsim finansējumu par pārstrādēm un, iespējams, ka šo te plānoto prognozi pat pārsniegsim, bet peļņa šogad būs. Akūtākās fi­nanšu problēmas ir pārvarētas, kredītlīnija ir atmaksāta, iztiekam ar savu naudu un norēķināmies laikā, un uz nākotni arī skatāmies  optimistiski, –  stāsta Kaspars Čanders. 

    Uz jautājumu, vai optimistiskās cerības tomēr negatīvi neietekmēs pārstrādes, kas ir visām slimnīcām un ko Nacionālais veselības dienests (NVD) nesola pilnībā apmaksāt, K. Čanders atbild, ka, neskatoties uz to, gadu tomēr beigšot ar pozitīviem radītājiem. To veicinot tas, ka bijis ļoti daudz organizatorisko pasākumu, kas veikti pērn un arī šogad, un papildus valsts  finansējums, kas bija neatliekamajai palīdzībai un atsevišķās programmās. 

– Tikko bija sanāksme Nacionālajā veselības dienestā, un skaidrs ir tas, ka pārstrādes ievērojamos apjomos ir visām slimnīcām, un, visticamāk, ap­maksās tikai neatliekamo palīdzību (Red. piez.  –  Kad cilvēku akūtā stāvoklī nogādā slimnīcā un sniedz palīdzību), bet ne plānveida palīdzības pārstrādes, –  sacīja Kaspars Čanders. 

   Vaicājām, vai šāda at­tieksme no valsts puses nozīmē to, ka nākamgad slimnīcām būs ļoti jāvērtē savas plānveida palīdzības sniegšanas iespējas? Vai pastāv risks, ka plānveida palīdzības sniegšana, tas ir, valsts daļēji apmaksāti pakalpojumi, šajā situācijā nākamgad var tikt pārtraukti ātrāk nekā gada beigās un būs pieejami tikai par maksu?

    – Faktiski tā arī ir. Tur gan ir nianses, kā NVD plānos šo sistēmu nākamajā gadā, jo tā vēl nav apstiprināta. Redzēs, kā viņi skatīsies uz šo pārplānošanu, bet tā varētu būt. Visti­camāk, scenārijs būs tāds, ka ir iedalītas kvotas, un tā arī jāstrādā un izstrāde ir jāplāno atbilstoši finansējumam. Kvotas nākamgad gan varētu būt lielākas. Valsts un NVD pieeja ir tāda, ka, ņemot vērā i­z­strādes, katru gadu mazliet budžeta pieaugums ir paredzēts līdz 10%, bet tas viss, protams, ir atkarīgs no valsts budžeta iespējām, –  skaidro Kaspars Čan­ders. 

   Ervīns Keišs piebilst, ka attiecībā uz kvotām Jē­kabpils reģionālā slimnīca patiesībā neizjūt tādu lielu trūkumu, jo deviņu mēnešu rādītāji liecina, ka kvotas ir pārsniegtas tikai par 5%. 

  – Par pēdējo pusotru mēnesi vēl nav datu, bet kopumā tas liecina, ka kvotas ir diezgan saprātīgi izmatotas gada garumā. Līdz gada beigām būs atsevišķas pakalpojumu grupas, kurās kvotas būs beigušās, bet es gribētu teikt, ka NVD nostāja ir diezgan skaidra, ka kvotu sadalījumam ir jābūt vienādās daļās visa gada griezumā kaut kādās daļās pa mēnešiem. Bet vai mēs visus apkalpojam, sadalot pa trim pacientiem mēnesī, vai gada griezumā apkalpojam 36 pacientus, tas neko nemaina. Bet tomēr tās indikācijas nav negatīvas un tiekam šobrīd veiksmīgi galā, –  saka Ervīns Keišs. 

    K. Čanders stāsta, ka ir atsevišķas programmas, kur Jēkabpils slimnīca kaut kādu pārdali saņems, bet, visticamāk, tas nebūs nozīmīgā apjomā.   

– Ir atsevišķas programmas, bet tas viss vēl nav zināms. Mēs nupat saņēmām pārdali par mājas aprūpes pakalpojumiem,  mēs mērķtiecīgi veidojām šo pakalpojumu un audzējām tā apjomu ar mērķi, lai nākamgad mums tam būtu lielāks finansējums. Un tur acīmredzot kādas slimnīcas nav izstrādājušas savu plānu, un tur mums ir pārdale. Bet kā būs citās jomās, to mēs nezinām. Bet sadale notiek pa vertikāli no augšas starp slimnīcām valstī, nevis vienas slimnīcas ietvaros, –  informē Kaspars Čanders.

    Ervīns Keišs piebilst, ka slimnīcai ir ļoti svarīgs stacionēto pacientu skaits, kas atstāj tiešu ietekmi uz finansējumu. Esot zināma pārstrāde –  ap 500 pa­cientu virs prognozētā skaita šogad. Un tā ir neatliekamā palīdzība, kas, pēc NVD norādījumiem, ir prioritāte, un ir cerības, ka gada griezumā tas sniegs finansiālu ieguvumu.   

 

Plāno apvienot  ķirurģijas un uroloģijas nodaļu

    BD rīcībā ir neoficiāla informācija par iespējamu ķirurģijas ar uroloģijas nodaļu apvienošanu. Vai­cājām, vai tas tiešām ir plānots?

   – Šāda jautājuma izvērtēšana mums šobrīd ir darba kartībā. Tas ir saistīts ar to, ka mēs redzam, ka uroloģijas nodaļā ir neapmierinoša gultu noslodze: mūsu skatījumā, pārāk zema. Arī NVD norāde ir, ka gultu noslodzei šādā profilā ir jābūt krietni augstākai. Bet to nekādā gadījumā nevajadzētu uztvert kā nodaļas likvidāciju. Uroloģijas profila gultas, kas šobrīd ir izvietotas traumatoloģijas nodaļā, tiks pārvietotas uz ķirurģijas nodaļu. Plāns  ir palielināt gultu noslodzi gan ķirurģijā, gan uroloģijā. Pēdējie indikatīvie dati liecina, ka traumatoloģijas kontekstā virzāmies zināma pacēluma virzienā, un tur redzam diezgan lielu gultu noslodzi –  84%. Un mēs redzam, ka, pārvietojot uroloģijas gultas uz ķirurģijas nodaļu, būs iespēja ievērojami paplašināt traumatoloģijas nodaļu. Arī no pacientu skaita viedokļa traumatoloģijas pacientu ir krietni vairāk un pacientu potenciāls skaita ziņā ir krietni lielāks nekā uroloģijas kontekstā. Kaut vai salīdzinot deviņu mēnešu datus šogad, traumatoloģijā ir stacionēti 425 pacienti, bet uroloģijā –  308. Gultu noslodze uroloģijā ir 60%, bet traumatoloģijā –  84%. Ilgu laiku traumatoloģijas profils mums bija problemātisks, bet šī gada dati personāla, noslodzes un pa­cientu skaita ziņā liecina, ka mēs esam izdarījuši lielu darbu, un tas jāturpina, –  saka Ervīns Keišs.  

    Atbildot uz jautājumu, vai tad ķirurģijas nodaļā  noslodze nav pietiekama, ja tur var izvietot uroloģijas gultas, E. Keišs skaidro, ka ķirurģijā ir 25 gultas,  un uroloģiskie pacienti tajās netiks ievietoti.  Taču telpu konfigurācija ļaujot konkrētās telpās palielināt gultu skaitu līdz apmēram 33 gultām, kad uroloģijas gultas no traumatoloģijas izvietos ķirurģijas nodaļā.  

   – Uroloģijā gultu skaits par kādām četrām samazināsies, bet, ja  noslodze ir tikai 60%, tad tur ir rezerve. Mums tomēr vajag optimizēt personāla dar­bu, un, ja gultu noslodze nav tuvu 100%, tad personāla noslodze nav optimāla. Personāls saglabāsies tāds pats, un uz pacientiem tas arī neatstās ietekmi, jo uroloģiskās gultas saglabājas, saglabājas uroloģijas ambulatorie pakalpojumi un uroloģiskās operācijas dienas stacionārā, – skaidro Ervīns Keišs.   

 

Ar galeriju savienos  centrālo stacionāru un terapiju un atjaunos slimnīcas virtuvi 

    BD vaicāja, vai ir plānots turpināt  slimnīcas pārbūves darbus, ja jā, tad kādus? 

    – Šie plāni nekur nav palikuši. Nupat ir noslēgts līgums par galerijas izbūvi, kas savienos lielo stacionāru ar terapiju, un operāciju zāles pārbūvi, jo terapijas ēkā vēsturiski atrodas ag­rākā uroloģijas nodaļas operāciju zāle. To gribam izmantot jebkāda veida mazinvazīvu operāciju veikšanai. Tas ir projekts, ko plānots īstenot nākamā gada laikā. Un tad ir vēl vairāki projekti, pie kuriem tikai uzsākts darbs. Apjomīgākais no tiem ir slimnīcas virtuves ēkas atjaunošana, kas ir veca un nolietojusies, un to faktiski vajag atjaunot no nulles. Tas ir liels izaicinājums, jo skaidrs, ka virtuve uz būvdarbu laiku būs kaut kur jāpārvieto. Pašlaik izsludināts iepirkums virtuves projektēšanai, un pēc pusotra gada varētu uzsākt būvdarbus. Vēl viens objekts, ko plānojam pārbūvēt, ir reģistratūra poliklīnikā, kur darbi veikti jau pasen, un mēs redzam, ka  tur nepieciešams plašāks un veiksmīgāks iekārtojums. Visi būvdarbi ir par ES fondu naudu, un mūsu līdzfinansējums ir neliels, un mēs to redzam kā ieguvumu slimnīcai un plānojam darbus projektēt pa daļām.  

Uzziņai

• SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» piedāvā iespēju Jēkabpils pilsētas iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumu mājās, kuru nodrošina sertificētas māsas. Veselības aprūpi mājās sniedz, ja pacientam ir nepieciešama regulāra ambulatora ārstnieciskā palīdzība, bet medicīnisku indikāciju dēļ pacients nespēj ierasties ārstniecības iestādē ambulatorās aprūpes saņemšanai. Vai, ja ir hroniska saslimšana un pārvietošanās traucējumi vai pacients ir izrakstīts no ārstniecības iestādes pēc ķirurģiskas operācijas. Veselības aprūpi mājās bez maksas var saņemt, ja ir ģimenes ārsta nosūtījums vai ārstniecības iestādes nosūtījums pēc izrakstīšanās no stacionāra. 
• Kopumā 2024. gadā valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniegšanai paredzēti 642 miljoni eiro un 676 miljoni eiro stacionārās palīdzības sniegšanai. Šogad plānotais finansējums ambulatorajiem pakalpojumiem ir par 14% lielāks, savukārt stacionāriem pakalpojumiem –  par 14,6% lielāks nekā pērn. Šogad valdība veselības nozarei papildus piešķīra 275 miljonus eiro. No minētās summas ambulatorajiem pakalpojumiem gada sākumā papildus piešķirti gandrīz 16 miljoni eiro pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un gaidīšanas rindu samazināšanai, speciālistu konsultācijām, diagnostiskajiem izmeklējumiem un rehabilitācijai. Bet atšķirībā no citiem gadiem papildu līdzekļu piešķiršana gada nogalē nav paredzēta.

---