BD jau vairākkārt ir jautājusi par Jēkabpils novada pašvaldības darbībām investoru piesaistē, lai novadā attīstītu ražošanu. Domes vadība ir informējusi par sarunām gan ar investoriem no Lietuvas, kas solīja būvēt skaidu plātņu ražotni, gan sarunām ar igauņu investoriem. Abas ieceres Jēkabpilī gan nav izdevies īstenot.
Par to interesējas arī deputāti, un par šo jautājumu vairākkārt diskutēts domes sēžu informatīvajā daļā. Arī pēdējā domes sēdē deputāts Leonīds Salcevičs uzdeva šo jautājumu, prasot, vai par šo investoru piesaisti ir runāts ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru? Bijusi taču liela investora iecere par ražotnes būvniecību Jēkabpilī, bet tagad viņš izšķīries to būvēt Valmierā, kāpēc tā? Igauņu investors tur tagad ieguldīšot 700 miljonus un būvēs unikālu rūpnīcu. Kāpēc arī Jēkabpils uzņēmums «Pata» izvēlējies Valmieru, kur par 150 miljoniem eiro būvē rūpnīcu, bet ne Jēkabpils novadu? Tāpat Liepāja sekmīgi piesaistot uzņēmumus, kas tagad iet prom no Ķīnas, piemēram, vācu uzņēmumus.
Igauņu investoru «Fibenol» ražotnei Jēkabpilī pietrūcis ūdens
Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars skaidro, ka darbs ar investoriem notiek un Attīstības pārvaldē esot darbinieks, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem un komunicē ar uzņēmējiem un Investīciju un attīstības aģentūru. Savukārt «Fibenol» ražotnes būvniecība Valmierā esot saistīta ar konkrētu parametru kopumu, tāpēc investors izvēlējies šo pilsētu.
– Mēs viņiem bijām divas vietas celtniecībai – Valmiera un Jēkabpils, un Valmiera mūs apsteidza praktisku iemeslu dēļ, jo viņiem ražotnei bija vajadzīgi lieli ūdens apjomi un teritorijas, kur var uzcelt arī ap 20 metrus augstu apbūvi. Tādas teritorijas Jēkabpils tuvumā nav. Tas nav nekas jauns, ka investori nāk, izvēlas un aiziet citur. Te jāatgādina, ka kaut kādu apstākļu dēļ savulaik SIA «Latgran» izvēlējās būvēt ražotni Kūku pagastā, nevis Jēkabpilī, bet «Amberbirch» – Krustpils pagasta teritorijā, – sacīja Kārlis Stars.
Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis piebilda, ka Liepājā ir ostas rūpnieciskā teritorija, kur pastiprinās uzņēmējdarbība, bet Jēkabpilī tādas nav. Viņš sacīja, ka ir bijis «Fibenol» rūpnīcā Igaunijā. Viņu pārstāvji bijuši Jēkabpilī, par visu runāts, un viņiem bijusi ieplānota teritorija būvniecībai Jēkabpilī, bet izvēlējas Valmieru, jo Jēkabpilī nevar nodrošināt ražošanai nepieciešamo ūdens patēriņu.
– Viņiem vajag lielu daudzumu ūdens. Viņi pat plānoja pagriezt tur mūsu upīti uz otru pusi, bet vasarā tur maz ūdens. Viņi apsvēra iespēju ņemt ūdeni no Daugavas. Situācija ir tāda, ka tur tajā teritorijā ir Jēkabpils ūdens ņemšanas vieta: ja uzņēmums, kam vajag vairākus miljonus kubikmetru ūdens, ieietu šajā baseinā, būtu apdraudēta Jēkabpils apgāde ar ūdeni. Viņiem vajadzēja meklēt citus ceļus, bet līdz pēdējam brīdim Valmiera bija uz robežas, vai būs iespējams nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu. Ne vienmēr uzņēmējdarbībā ir jāienāk jaunam spēlētājam. Gribu uzslavēt SIA «Pata», kas ierīko jaunu dzelzceļa atzaru un jaunu katlumāju un termisko kalti. Tāpat paplašinās «Amberbirch» un SIA «Gaujas koks». Tātad notiek vietējo uzņēmēju attīstība, kas arī ir liels pluss. Bet katrā ziņā strādājam arī ar investoriem. Mums arī ir uzbūvēta graudu pārstrādes ražotne un angārs, kur tagad uzņēmums «Aija Audio» apgrozījumu ir dubultojis. Tātad, sakārtojot lietas, arī esošie uzņēmumi var strādāt un palielināt ražošanu, kas arī ir ieguvums. Tāpat arī skaidu plātņu ražotnes investori vēl pilnībā nav atmetuši šo domu, – teica Raivis Ragainis.
SIA «Aija Audio» darbu sāka pirms 11 gadiem un izgatavo profesionālas akustiskās sistēmas, kam ir ar rokām darināts koka korpuss. Par šo uzņēmumu Jēkabpils novada pašvaldības vadība saka, ka veiksmīgi attīstījies un paplašina ražošanu. BD arhīva foto
Jāpiebilst, ka nupat Latvijas mediji publiskojuši Lietuvas biznesa ziņu portāla «Verslo žinios» informāciju, ka Lietuvas kokapstrādes un mēbeļu ražošanas grupa VMG, kas pirms trim gadiem plānoja būvēt 190 miljonus eiro vērtu skaidu plātņu rūpnīcu Jēkabpils lidlauka teritorijā, atlikusi šī projekta īstenošanu uz nenoteiktu laiku. Projekts Jēkabpilī esot apturēts, un uzņēmums analizējot turpmākās iespējas. Ņemot vērā notiekošos procesus, esot pāragri sīkāk komentēt situāciju. Pēc projekta partneru – mēbeļu ražošanas uzņēmumu «Freda» un «Freda II» – akcionāra teiktā, projekts Latvijā ir atlikts, līdz atdzīvosies ekonomika.
Valmieru atzīst par visām prasībām atbilstošu
Savukārt, kā informē Valmieras novada pašvaldība, Igaunijas investors «Fibenol» plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, lai Valmieras Industriālajā parkā uzbūvētu vienu no Eiropā modernākajām biorafinēšanas rūpnīcām, kas ražošanu varētu sākt ap 2030. gadu.
Imaverē, Igaunijā uzņēmums ir veiksmīgi izveidojis pilotiekārtu, kas veidota pēc komerciāla mēroga biorafinēšanas rūpnīcas parauga, lai zemas kvalitātes koksni pārvērstu funkcionālos biomateriālos.
– Valmiera ir ļoti piemērota vieta «Fibenol» pirmajai komerciāla mēroga ražotnei. Pamatojoties uz sākotnējiem novērtējumiem, tā atbilst visām mūsu galvenajām prasībām: pietiekama platība, iespēja izveidot inženierkomunikācijas rūpnieciska mēroga projektā un stabili loģistikas savienojumi, tostarp dzelzceļa savienojums. Teritorijas mērķis, kas noteikts rūpnieciskai attīstībai, ir būtiska priekšrocība, un topošais industriālais parks sniedz sinerģijas iespējas ar citiem uzņēmumiem. Turklāt Valmiera ir augoša pilsēta, kas piedāvā labu dzīves vidi, – stāsta Merili Palu, SIA «Fibenol Latvia» valdes locekle. Valmieras novada pašvaldība uzsver, ka būtiska loma šo investīciju piesaistē Valmieras Industriālajam parkam ir Valmieras novada pašvaldības sadarbībai ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.
Publiskās izsoles rezultātā 27. augustā starp uzņēmumu un Valmieras novada pašvaldību ir noslēgts apbūves tiesību līgums, kas dod tiesības uzņēmumam uzsākt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus apjomīgās būvniecības ieceres īstenošanai. «Iepazīstoties ar «Fibenol» izmantoto tehnoloģiju, lai saražotu tirgū pieprasītus biomateriālus, esmu gandarīts, ka Valmiera izvēlēta kā sākums tik apjomīga, unikāla un inovatīva investīciju projekta īstenošanai. Saredzam, ka ilgtermiņā no šādu investīciju piesaistes ieguvēji būs reģiona iedzīvotāji, kokrūpnieki un mežu apsaimniekotāji. Bioekonomikas nozare noteikta kā prioritārā Valmieras Industriālajā parkā, lai Vidzemes reģionā attīstītu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādi un ražošanu. Arī pašreiz turpinām aktīvu dialogu ar visām institūcijām investīciju piesaistē, lai arī starptautiski būtu aizvien vairāk pieejama informācija par ieguldījuma iespējām industriālajās teritorijās un objektos,» pēc minētā līguma parakstīšanas ir uzsvēris Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.
Uzziņai
- Ūdens padevi Jēkabpils ūdensapgādes sistēmā iespējams nodrošināt no vairākām ūdens gūtnēm, kas pavisam pilsētā ir četras: Viestura ielā (dziļums 184 m), Kārklu ielā (dziļums 175 m), Veseļu ielā (dziļums 170 m), Tvaika ielā, kurās kopā izveidoti 11 dziļurbumi jeb artēziskās akas, no kurām iegūst dzeramo ūdeni. Pašreiz ūdeni iegūst un tālāk padod ūdensvada tīklā no lielākās ūdensgūtnes «Krustpils», kas atrodas Veseļu ielā 1, Jēkabpilī, ūdens ņemšanas stacijā «Veseļi».
- Valmieras Industriālais parks ir 102 ha liela teritorija, kuru Valmieras novada pašvaldība attīsta vairākās kārtās. Potenciālo investīciju pieprasījumos un atkarībā no uzņēmējdarbības nozares tiek izmantotas vairākas pieejas investīciju piesaistē, lai veicinātu investoru interesi par visu parka piedāvājumu – dažādām komersantu vajadzībām sagatavotām un attīstāmām teritorijām.
Foto: «Gaujas koks» 2008. gadā Jēkabpilī atvēra kokapstrādes rūpnīcu, kuras jauda ir 350 000 m3 zāģētu, žāvētu, ēvelētu un impregnētu zāģmateriālu gadā. 2015. gadā Jēkabpils rūpnīcā tika atklāts jauns augstspiediena impregnēšanas cehs ar jaudu 100 000 m3 zāģmateriālu gadā. 2016. gadā tika atklāta krusteniski līmēto koka paneļu ražošanas līnija ar jaudu 50 000 m3. Jēkabpils novada pašvaldības arhīva foto
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Cc
Es tad domāju, kāpēc Jēkabpilī nebūvē ražotnes. Nav ūdens,gaisa par maz,zeme par cietu ….,bet varbūt ne tie cilvēki domē? Kā kaut ko tādu var izdomāt?Situācijām vajag pielāgoties un tas nemaksā miljonus,bet pareizi strādājot ar projektu piesaisti tas maksā minimumu. Gribētu ,lai nosauc vārdu uzvārdu cilvēkam ,kurš nodarbojas ar investīciju piesaisti un vispār atskaiti vienreiz mēnesī ,ko šis cilvēks un pārstāvniecība Rīgā ir paveikusi.staram (nav pelnījuši ar lielo burtu)nevajadzētu plūkt laurus par to,ka attīstās jau esošie uzņēmumi. Sausais atlikums: Ir pakāsti visi projekti ,kuriem bija kaut neliela interese un ūdens nav pie vainas. ĀTRĀK VĒLĒŠANAS!!!!!!!!!!!
prusaks
Ko var ņemties ar tām skaidu plātnēm, tās ražo visā Eiropā riņķī apkārt. Vajag spirta brūzi un tā lieta ies, būs zemniekiem kur kartupeļus un graudus realizēt ar garantiju, bet spirts nekad nebūs par daudz. Ar to es nedomāju , ka tas jāizmanto kā alkoholisko dzērienu aktīvā viela, spirts ir tāpat noderīgs tautsaimniecībā daudzās jomās.
Jekabpilietis
Kur tad tie jaunuzcelto rūpnīcu darbinieki dzīvos,ja Jēkabpilī pašvaldība joprojām nav uzbūvējusi Nevienu jaunu daudzdzīvokļu namu?????Valmierā vismaz ir Jaunie Projekti,lai gan arī to esot par maz...Toties Valmiera ir nosiltinātas Lielākā daļa màju,kamēr Jēkabpilī tikai 7...