LPS un KEM ikgadējās sarunās vienojas par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem vides jomā
Ilze Rukute, komunikācijas speciāliste

12. augustā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ikgadējās sarunas, kurās diskutēja par vides jautājumiem, atkritumu apsaimniekošanas jomas aktualitātēm, ūdenssaimniecības, notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanas gaitu, tam nepieciešamajām investīcijām un citiem jautājumiem. Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
 
Par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā
    Jautājumā par atkritumu apsaimniekošanas jo­mā nepieciešamajiem da­tiem puses vienojās, ka KEM turpina darbu pie nor­matīvo aktu pilnveidošanas un atkritumu plūsmas uzskaites attīstības sa­darbībā ar pašvaldībām, kā arī vienojās pārņemt no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darba gru­pu par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu pilnveidošanu. Atkritumu ap­saimniekošanas likumā no­teikts, ka par sadzīves at­­kritumu apsaimniekošanu at­bildīgā ir konkrētā paš­valdība savā teritorijā, tomēr laika gaitā izveidotas vairākas paralēlās sistēmas, kam atļauts darboties šajā jomā. Nav izveidota datu uzkrāšanas sistēma, lai varētu analizēt šos datus konkrētu pašvaldību līmenī. Nav arī konkrētu datu par pirms poligona pāršķiroto atkritumu apjomu.
   Jautājumā par Atkri­tumu apsaimniekošanas reģionālo centru veidošanu (AARC) un plānoto darbību puses vienojās, ka  pašvaldības turpinās darbu pie AARC izveides un informēs KEM par situāciju un problēmām, kā arī izvērtēs nepieciešamos precizējumus un sagatavos  priekšlikumus Atkritumu ap­saim­niekošanas likuma  un citu normatīvo aktu  grozījumiem līdz šī gada beigām. Turklāt atkritumu apsaimniekošanas reģi­onos, kuros izveidoti AARC un noteikta uzraudzības kārtība, jāļauj uzsākt investīciju apguvi.
     
Par dabas resursu nodokļa izmantošanas iespējām
    Atkritumu apsaimnieko­šanas reģionu (AAR) plānu ieviešanai puses vienojās rosināt izmaiņas Da­bas resursa nodokļa (DRN) likuma grozījumos par straujāku DRN proporcijas maiņu pašvaldību budžetu labā, kā arī rosināt Finanšu mi­nistrijai izstrādāt grozījumus likumos, lai netiktu īstenota dubultā nodokļu aplikšana. Šobrīd pienākumi un atbildība par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un mērķu sasniegšanu ir pašvaldībām, bet DRN, kura mērķis ir «arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus», lielākās summas tiek iekasē­tas valsts budžetā. Ne­pieciešams straujāks pieaugums pašvaldību daļai, jo šis ir periods, kad vajadzīgi finanšu ieguldījumi, lai izveidotu infrastruktūru pēc AAR reformas.
     
Par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu
    Sarunu laikā arī diskutēja par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plāna ieviešanu, kā rezultātā pu­ses vienojās iesaistīt paš­valdību, ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimnie­košanas nozares pārstāvjus, izstrādājot MK noteikumus. KEM līdz šī gada 20. decembrim organizēs iesaistīto pušu tikšanos, lai pārrunātu, kā veidojas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas maksa, un šo izmaksu atspoguļošanu tarifos, izvēloties dažādus notekūdeņu dūņu apsaimniekotājus.
     Jautājumā par ministrijas un pašvaldību sadarbību ūdenssaimniecības po­litikas veidošanā un īsteno­šanā puses vienojās, ka līdz 2025. gada 1. martam KEM sadarbībā ar LPS un ūdenssaimniecības nozares pārstāvjiem sagatavos informatīvo ziņojumu MK par valsts un pašvaldību saistībām ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanā un to izpildes plānošanu ilgtermiņā visos at­tīstības plānošanas līmeņos. Ūdenssaimniecības no­zare saskaras izaicinājumiem – esošās infrastruktū­ras uzturēšanu un atjaunošanu, jo ūdenssaimniecības nozares infrastruktūra noveco. Papildus nozari tieši regulējošo prasību izpildei, ūdenssaimniecības nozares uzņēmumiem ir jāizpilda arī citu ES tiesību aktu prasības. Ir būtiski uzsvērt, ka bez ūdenssaimniecības nozares efektīvas un ilgtspējīgas darbības nav iespējams nodrošināt sabiedrības drošību un higiēnu, ražošanas un pa­kalpojumu procesus, paš­valdību autonomo funkciju un valsts pienākumu izpildi. Ūdenssaimniecības nozares ilgtspējīga darbība ir valsts un sabiedrības drošības jautājums.
    Sarunās pārrunāja arī  Eiropas Savienības Zaļā kursa politikas īstenošanai ne­pieciešamos priekšnosacījumus un pieejamā fi­nansējuma apjomu, kā arī virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku. Sarunu noslēgumā diskutēja par ilgt­spējas ziņošanas jautājumiem.
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Hi hi
    Hi hi
    pirms 2 mēnešiem

    Sēž tur viens rociņas salicis, it kā saprastu par ko iet runa. DDDD

    Atbildēt
  2. Fakts
    Fakts
    pirms 2 mēnešiem

    Viņa mazā smadzene mēģina sagremot dzirdēto. Var pat dzirdēt, kā paurī kaut kas čirkst

  3. Līga
    Līga
    pirms 2 mēnešiem

    Tēlo gudru ģīmi, it kā kaut ko saprastu.

Pievienot komentāru