Aizvadītās nedēļas nogalē, 11. novembra vakarpusē, Jēkabpilī, tuvojoties Kena parkam, jau no tālienes varēja vērot atsevišķas uguntiņas, kas mirdzēja starp kokiem, jo daudz ātrāk par pulksten 17.00, kad bija paredzēta svecīšu aizdegšana par godu Lāčplēša dienai, uz parku pa vienam, vairākiem vai bariņos plūda cilvēki.
Bija daudz mazuļu ratiņos, bērni vecākiem pie rokas, nāca veselas ģimenes. Pie izgaismotās estrādes pulcējās kopā jaunsargi un zemessargi ar lāpām, bet blakus parkam imitētas svētku gaismiņas bija izliktas ap mākslas skolu.
Cilvēki nāca un nāca, un iedegto svecīšu starp kokiem kļuva aizvien vairāk. Tās bija pa vienai, divām vai arī veidoja atsevišķus gaismas rakstus.
– Mēs atnācām pie gaismiņām, – kāds mazulis lepni sauca, mazajām kājiņām pinoties skrējienā pie aizdegto svecīšu virtenes. Māmiņa Santa, atbraukusi no citurienes ciemos pie radiem, vedot pie rokas divus sākumskolas vecuma bērnus, kuri lepni nesa rokās aizdegtus lukturīšus, BD teica, ka mazajiem ir stāstīts un viņi zina, kas ir Lāčplēsis, un ka šajā dienā tiek godināti latviešu karavīri.
Lāčplēša dienas lāpu gājiens sākās Kļavu ielā, un visa iela bija kā viena liela degoša lāpa. Gājiena dalībnieku bija ļoti daudz, un tikpat daudz bija to, kas gājienam pievienojās pa ceļam ar vai bez lāpām. Gājiena dalībnieku vidū bija daudz māmiņu, kas stūma zīdaiņu ratiņus, pie kuriem bija piestiprināti lākturīši; tēti, kas savus mazos nesa uz rokām; skolas vecuma bērni ar gaismiņām vai Latvijas karodziņiem rokās. Tāpat daudz bija cilvēku, kuri, stāvot ielu malās, skatījās gājienu.
Gaismas ceļš uz piemiņas vietu «Kritušiem par Tēviju» virzījās latviešu strēlnieku dziesmu «Mirdzot šķēpiem zeltsaules staros», «Div’ dūjiņas gaisā skrēja» un citu pavadījumā. Netālu no pieminekļa sākās Nacionālo bruņoto spēku militārās tehnikas parāde, kurā piedalījās Sauszemes spēku, Mehanizētas kājnieku brigādes, NATO paplašinātās kaujas grupas Latvijā un Valsts aizsardzības dienesta karavīri. Parādē brauca arī kaujas mašīnas ar sarkanbaltsarkano karogu uz tām.
Atceres brīdis tika atklāts, pie pieminekļa ienesot karogus un nodziedot Latvijas himnu «Dievs, svētī Latviju!» Pasākumu vadīja Jēkabpils tautas nama pasākumu organizatore Viktorija Tjukova. Vispirms klātesošos uzrunāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, atgādinot, ka vēl tikai aizvadītā gada 11. novembrī «aizlūdzām par mieru un neatkarību, bet karš turpinās, un brīvība nav tikai viena mirkļa iegriba vai vēlme, bet tā ir jāizcīna mēnešiem un gadiem, pat gadu simtiem ilgi.»
Ar dziesmu «Karavīri bēdājās, asiņaina gaisma aust» uzstājās Jēkabpils 3. vidusskolas audzēkņi. Runāja Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris Vents Kodors, uzsverot, ka Latvijas armijas uzvara pār Bermonta karaspēku 1919. gadā bija pierādījums latviešu karavīru morālajam un militārajam spēkam. Runāja Jaunsardzes un informācijas centra instruktors virsseržants Normunds Pastars, Krustpils Romas katoļu draudzes prāvests Viktors Naglis, Jēkabpils 3. vidusskolas audzēkne Loreta Lazdiņa.
Pēc svinīgā pasākuma pie pieminekļa sekoja koncerts Krustpils kultūras centrā, kurā uzstājas Baldones kultūras centra un Vecumnieku mūzikas un mākslas skolu jauniešu simfoniskais orķestris «Draugi».
Fredis
Piedalījos gājienā , patīkama gaisotne valdīja. Jauki.
Bambino
meklēju Daigu Vībāni (jaunības uzvārds)
prusaks
Un tādā ļaužu drūzmā Tu kaut ko cerēji atrast ? Turpini meklēt tāpat, Daigas dzīvesvietu taču atceries, sāc ar turieni, uzdodoties par brālēnu no ārzemēm, kas gatavs maksāt par noderīgu informāciju, jo pieder sērkociņu fabrika.