Modelis un mūza
Juris Šteinbergs

 
Galerijā «Mans’s» skatāma 18 mākslinieku izstāde «Jaunie. Modelis un mūza».  Vārds «jaunie» šoreiz drīzāk nav kā apzīmējums vecumam, jo dažam no pārstāvētajiem autoriem ir jau pāri 40, bet gan kā norāde, ka mākslā viņi ir ienākuši salīdzinoši nesen. Visi  tikko vai nesen  ir beiguši Mākslas akadēmiju vai mācās joprojām.  
       – Vācot darbus Lielajai vasaras izstādei, Latvijas Mākslas akadēmijā gadījās būt, kad tur notika studentu darbu skate. Toreiz darbi bija izvietoti trijos akadēmijas  stāvos. Akadēmijas rektora Kristapa Zariņa un prorektora Andra Vītoliņa laipni pavadīts, tos apskatīju, bet jāatzīstas, ka no redzētās daudzveidības mazliet sagriezās galva. Acīs iekrita divu mākslinieču  – Guntas Lantes un Jūlijas Šilovas – darbi. Vēlāk, redzēto apdomājot, radās ideja par izstādi, kurā būtu redzami jauno gleznotāju darbi. Pamazām atradu arī citus autorus. Palīdzēja arī Kristapa Zariņa norādes. Un tā nu ir tapusi izstāde, kurā ir pārstāvēti 18 nosacīti jaunie mākslinieki. Dažādi stili, dažādas tehnikas, dažāds skatījums uz dzīvi un  uz glezniecību, –  stāsta galerijas «Mans’s» vadītājs Uldis Čamans. 
     Pirmajā galerijas zālē skatītāju sagaida emocionāli spēcīgie Guntas Lantes darbi, kuros dominē divas krāsas – melnā un sarkanā.  Savos darbos autore attēlo  kailus cilvēku ķermeņus, lai meklētu, apzīmētu un izceltu cilvēka kodolu, būtību – garu, dvēseli, pieredzi, uzvedību, spēku un visu to, ko var saukt par cilvēka dzīvi. Dzīvi, kuru iemieso un darbos attēlo fizisks cilvēka ķermenis. Māksliniece  uzskata, ka pēc būtības cilvēks šajā dzīvē ir kails – neaizsargāts un  neizskaistināts. 
    Tikpat spēcīgi ir arī Sanda Mūrnieka darbi. Kaili ķermeņi, kas fiksēti fiziskas piepūles, cīņas mirklī. Sejas nav redzamas,  galvā ir tādi kā spaiņi –  fiziskais spēks dominē un neļauj saskatīt garīgo pasauli, kas ir visapkārt. 
    Jūlija Šilova jau  ir kļuvusi par pasniedzēju  un strādā Mākslas akadēmijas Latgales filiālē Rēzeknē. Mono­hromatiskie  kailo modeļu gleznojumi «pa­ņem»  ar  perfekto izpildījumu, bet  «Krustā sišana», «Duali­tāte», «Grēksūdze»  – ar savu filozofiju. 
    Alīna Burlakova ir pārstāvēta ar diviem lielformāta darbiem. «Būris devās meklēt putnu» ir ekspresīvs abstrakts darbs tradicionālā eļļas glezniecības tehnikā, turpretī «Zilās līnijas»  ir   mēģinājums līdz absurda līmenim  novest šķietami nenozīmīgu cilvēka bezapziņas darbības izpausmi –  ikdienas cilvēkam raksturīgo, izklaidīgi automātisko švīkāšanas procesu uz burt­nīcu un avīžu malām – konceptuāli interpretēt mākslinieciskā procesā.
Divas lielformāta gleznas izstādei atvēlējis arī Krists Tinte. Tajās viņš  demonstrē lielisku krāsu un formas izjūtu. 
     Ar trim darbiem pārstāvēts Krists Janstevičs. Viens no tiem ir  atklāti  erotisks.  Bet interesantākais ir tas, ka vienā darbā  ir pirmajā acu uzmetienā grūti pamanāma  atsauce uz otru, un tajā savukārt uz pirmo. Sa­režģītāku uzdevumu padara tas, ka darbi  izvietoti dažādās telpās, bet acīgs skatītājs atsauces pamanīs.  Neviļus gribas piesaukt Kventina Tarantino filmas, kas mudž no šādām atsaucēm. 
     Jūlijas Ļahovas darbi dalās  trīs daļās. Viena ir kā no dabasmācības grāmatas – reālistiski, nevainīgi dzīvnieku attēli.  Otrā parāda, ka dabā viss ir saistīts, ka visi dzīvnieki ir iesaistīti barības ķēdē – lapsa apēd zaķi, ūdele mielojas ar zivi, stārķis nes knābī čūsku. Un visbeidzot – trešā, šokējošā,  kur barības ķēdē parādās cilvēks. Bet ne kā tās pēdējais loceklis –  cilvēka miesu plosa (kāda ironija!) lūši, bet varbūt necilvēki to ādās.  «Katru mākslas darbu es sāku ar ideju, kas bieži rodas negaidīti vai nu manās domās, vai spilgtos sapņos. Uzlieku šīs sākotnējās domas uz papīra bez skicēm un tad sagatavoju audeklu. Radošais process ir kā kaislību vētra. Tieši šajā mākslas radīšanas virpulī dzimst mani darbi. Ar savu mākslu es cenšos atklāt pateicīgai auditorijai to, kas ar mani dziļi rezonē», saka māksliniece. 
    Izstādē skatāmi arī  divu mūsu novadnieču – jēkabpilietes Agneses Brokas un zasietes Ievas Zineres – darbi. Agnese   ir figurāla gleznotāja, kura savos darbos attēlo cilvēka iekšējos emocionālos konfliktus, kas saistīti ar bailēm no vientulības un grūtībām veidot tuvas attiecības. Savukārt Ievas  glezniecību raksturo simboli neparastā gaismā. Iespējams, šī gaisma ir krēslas aizsegs. Bet varbūt tas ir zemapziņas vai miega stāvoklis. Gleznās kontrastu veido parastās ikdienas mistiskās noskaņas, tie brīži, kad esam šeit un tagad. Kad kļūst iespējams notvert dabu un tās spēku neparastās noskaņās.
    Nevar  nepieminēt  arī 2022. gada  SEB stipendijas glezniecībā un  «Latvijas valsts mežu» stipendijas mākslā  laureāti Alisi  Bui­levicu, kas ar simbolu palīdzību attēlo mentālos izaicinājumus,  Agneses Derumas daudzslāņainos darbus, Evijas Freimanes eksperimentus ar grafikas un glezniecības tehnikām,  Anasta­sijas Bikovas mēģinājumus parādīt cilvēka ķermeni visdažādākajos rakursos. Vi­ņām vien raksturīgais rokraksts pamanāms Madaras Frei­denfeldes un Paulas Viļumas gleznās. 
    Ar vienpadsmit nelielu portretu sēriju un vairākiem lielākiem figurālās glezniecības darbiem pārstāvēts Ivars Pommers. Interesanti, ka viņš savulaik ieguvis maģistra grādu sociālajās zinātnēs  un  darbojas arī mūzikā. «Mani interesē veidi, kādā cilvēka prāts piešķir nozīmes lietām, ko tas nepazīst. Mani iepriecina, kad māksla spēj runāt par lietām, kas nav zināmas. Starp redzamajiem notikumiem ir telpa, kurā norisinās tas, kas paliek ārpus redzesloka, un šāda neskaidrības telpa ir ne tikai starp mani un lietām, ko zinu, bet arī starp mani un audeklu, uz kura gleznoju. Es izvēlos domāt, ka esmu kaut kas vairāk par to, ko es zinu», – tā  I. Pom­mers.
    Izstādē ir arī  plašs klāsts  klasiskās  un ainavu glezniecības pārstāves, jaunās pa­audzes mākslinieces Neo­nillas Medve­devas darbu. Šo mākslinieci jēkabpilieši jau labi pazīst no iepriekšējām izstādēm. 
    Mazliet atstatu no ci­tiem stāv Lienīte Slišāne ar savām ažūrajām  izšūtajām gleznām. Emocionāli spēcīgākais viņas darbs  ir «Mana dēla melnās drēbes», kurš balstās personīgos traģiskos pārdzīvojumos. 
    Izstāde galerijā «Mans’s» būs skatāma līdz marta beigām. 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 1 gada

    Žēl, ka man nav Tas Kungs nav piešķīris gleznotāja talantu, labprāt gleznotu.

    Atbildēt
  2. Goga
    Goga
    pirms 1 gada

    ar šādu mūzu pat es sāktu gleznot

    Atbildēt

Pievienot komentāru