Jēkabpils novada domes 23. februāra sēdē, kur bija plānots apstiprināt «Saistošos noteikumus par vienreizēja pabalsta piešķiršanas kārtību dzīvojamās telpas vai dzīvojamās mājas remontam, ja mājoklis ir cietis terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā», piedalījās iedzīvotāji, kas pārstāv Pļaviņu, Vārpu, Zvejnieku un Priežu ielas mikrorajonu, lai paustu savu nostāju saistībā ar pašvaldības rīcību janvāra plūdos, uzsverot, ka viņu mikrorajonā plūdu līmenis tika radīts mākslīgi, aizsprostojot Daugavas tilta tuneli.

    Minētie noteikumi sa-biedriskajā apspriešanā bija izraisījuši vislielāko interesi, un  saņemti arī ierosinājumi, kas izskanēja arī domes sēdē. Tas arī saprotams, jo noteikumi tapa, lai sniegtu atbalstu plūdos cietušajiem, un aplēsts, ka ir cietuši 450 īpašumi. Iedzīvotāji bija rosinājuši palielināt pabalsta apmēru, kā arī izslēgt nosacījumu, ka atbalsta saņemšanai personai jābūt deklarētai konkrētajā īpašumā un ka pabalsta pretendentam īpašumā nedrīkst būt citi dzīvošanai derīgi mājokļi. 

 

Aicina deputātus iejusties cietušo ādā

    Domes sēdē iedzīvotāju viedokli pauda Juris Ieleja. Viņš aicināja deputātus iejusties cietušo ādā un uz­svēra, ka  Pļaviņu, Vārpu, Zvejnieku un Priežu ielas mikrorajonu nav skāruši dabiski plūdi, ar ko cilvēki, kas dzīvo upes tuvumā, rēķinās, bet teritorija tika mākslīgi applūdināta, aizsprostojot tuneli zem Daugavas tilta.  Neatkarīgi no tā, kādu mērķu labad tas darīts, iedzīvotājiem tas radījis zaudējumus, jo mājas bija ilgstoši applūdušas. J. Ieleja arī vaicāja, vai var nosaukt hidrologu vārdus, kas ieteica šādi rīkoties? Plūdu laikā tiešām tika informēts, ka pašvaldība rīkojas atbilstoši hidrologu ieteikumiem. 

    Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragai­nis atbildēja, ka vārdi ir nosaucami, bet netiks publiski minēti domes sēdē. 

    – Tas, ka tika aiztaisīts tunelis, nozīmē, ka ūdens izplūde no šīs teritorijas bija apgrūtināta, nevis to, ka tā bija mākslīgi applūdināta.  Tuneli aiztaisīja ciet, lai tajā brīdī, kad ūdens sasniedza maksimumu, tas neietu tālāk. Tuneļa augstums ir noteikts, un tas ir līmenis, līdz kuram ūdens būtu tik un tā. Nav teikts, ka, ja nebūtu aiztaisīts tunelis, šīs mājas nebūtu applūdušas, –   sacīja Raivis Ragainis. Viņš gan atzina, ka tuneļa aiztaisīšana veicināja to, ka ūdens līmenis mikrorajonā palika augsts ilgu laiku, tam esot jāpiekrīt. R. Ragainis skaidroja, ka pretējā gadījumā ūdens plūstu pa Pļaviņu ielu tālāk un applūdinātu vietu, kur dambis tika remontēts, un pie dambja remontēšanas vienkārši netiktu klāt. Viņš aicināja iedzīvotājus atnākt uz domi, lai iepazītos ar kartēm par situāciju plūdos un hidrologu viedokli. Turpretim iedzīvotāji pārmeta, ka, aiztaisot tuneli, mājas applūda ievērojami vairāk nekā citos lielajos plūdos, piemēram, 1981. gadā. R. Ragainis tam nepiekrita. Pašvaldība neesot radījusi plūdu situāciju, bet šoreiz ūdens ienācis no Mežrūp­nieku puses, kur nav Daugavas aizsargdambja.

     Iedzīvotājiem tika atgādināts par 2011. un 2013. ga­dā notikušo publisko apspriešanu par dambja pagarināšanu posmā no Mež­rūpnieku ielas līdz Beb­ru ielai, kad ieceri noraidīja krastmalā dzīvojošo iebildumi. J. Ieleja un iedzīvotāji vaicāja, vai tiešām 30 cilvēku iebildumi bija būtisks iemesls, lai to nedarītu?  Viņi arī sacīja, ka foto un videomateriāli, kas fiksēti ar dronu, liecinot, ka šogad applūda teritorijas, ko šis dambja pagarinājums nebūtu aizsargājis, jo ūdens pilsētā ienāca caur Ķeikāniem.  R. Ragainis atbildēja, ka ūdens pilsētā ienācis pa dažādiem ceļiem, vispirms tomēr pie Mežrūpnieku ielas un tikai tad aiz Bebru ielas  mikrorajona no Ābeļu pu­ses. 

     Turpinot skaidrot iedzīvotāju viedokli, J. Ieleja iebilda pret saistošo noteikumu nosacījumam, ka atlīdzību var saņemt tikai mājsaimniecībā deklarēta persona un persona, kurai tas ir vienīgais mājoklis. Viņš uzsvēra, ka cilvēkam var piederēt vairāki īpašumi, un viņš var būt deklarēts vienā no tiem. Deklarācijas fakts taču nemainot situāciju, ka ir nodarīti zaudējumi. 

    Pašvaldības juriste Liene Liepa gan skaidroja, ka šādu nosacījumu paredz normatīvie akti, un, ja būs citādāk, saistošos noteikumus var arī neapstiprināt, taču pašvaldība solīja, ka izpētīs šī jautājuma nianses un mainīs nosacījumus, ja tas būs iespējams. 

     Juris Ieleja atkal vērsa uzmanību uz to, ka tuneļa aizsprosts tika radīts mākslīgi, un par šādu rīcību lēmumu ir pieņēmis kāds konkrēts cilvēks. Ļoti iespējams, ka tas bijis pamatoti, un darīts, lai  glābtu citus un dambi, bet, varot taču atsaukties uz Civillikuma 1779. pantu, kas paredz zaudējumu atlīdzību, ja zaudējums nodarīts trešajai personai. Uz to R. Ragainis atbildēja, ka ir arī Civilās aizsardzības likums, kas paredz citus nosacījumus un atceļ šo likuma normu. 

 

Pašvaldība: segt visus izdevumus visiem nav iespējams

     J. Ieleja arī minēja, ka pašvaldības piedāvātā maksimālā palīdzība labākajā gadījumā segs tikai minimumu no īpašumu atjaunošanas izmaksām. Viņš nosauca aprēķinus par savu vecāku māju, kas cietusi 80% ap­mērā. 

    – Pagājušajā vasarā ar mūsu palīdzību  vecāki veica mājas kosmētisko remontu, un izmaksas bija 140 eiro kvadrātmetrā. Jau apstiprinātie iedzīves zaudējumi ir 250 eiro par kvadrātmetru. Mums mājās bija trīs apkures krāsnis, kas ir izjukušas, ilgstoši stāvot ūdenī, jo tur ir māla saistvielas. Krāšņu atjaunošana izmaksās 140 eiro kvadrātmetrā. Aprēķi­not kopā zaudējums uz visu mājas platību, tie ir 530 eiro kvadrātmetrā. Par kādiem maksimālās palīdzības 2 000 eiro var būt runa? –  vaicāja Juris Ieleja. 

     R. Ragainis atgādināja, ka vispirms ir apdrošināšanas atlīdzība, jo katrs īpašnieks apdrošina māju, ja uzskata, ka tas ir vajadzīgs. Ja nav apdrošinājis, tad paļāvies uz sevi un saviem spēkiem. Šis neesot mājokļa atjaunošanas pabalsts, bet gan pabalsts, lai pašvaldība cilvēkiem, kuri cieta plūdos, varētu sniegt vismaz kaut kādu palīdzību. Savukārt, ja cietusi iedzīve, iesniegumu var adresēt sociālajam dienestam un saņemt pabalstu līdz divu minimālo mēnešalgu apmēram. Saistošie noteikumi, ko tagad grib apstiprināt, būs papildu  atbalsts mājsaimniecībām, lai varētu nodrošināt telpu kaltēšanas vai citus darbus. 

– Mēs noteikti nevaram skatīties, cik kura māja bija izremontēta vai nē, kāds katrai mājai bija aprīkojums, vai ēkai bija trīs vai divi stāvi. Mēs šobrīd ejam ar vienādu palīdzību, lai visiem varētu kaut cik palīdzēt, nevis ar līdzekļiem pilnīgai mājas atjaunošanai. Arī deputātiem ir cietuši īpašumi, un arī viņi līdzīgi kā visi var pretendēt uz atlīdzību. Mēs visiem gribētu apmaksāt visus zaudējumus, bet tas nav iespējams, –  sacīja Raivis Ragainis. 

      Uz sēdi atnākušie iedzīvotāji reaģēja emocionāli, atkal atgādinot, ka viena lieta, ja teritorija applūst uz vienu dienu un ūdens aiziet, bet cita situācija, ja ūdens stāv piecas dienas, jo aizsprosta dēļ tam nav kurp aizplūst. Tas taču esot jāņem vērā, pieņemot lēmumu par palīdzību konkrētās teritorijas iedzīvotājiem. Raivis Ragainis atkal piekrita,  ka dažas darbības, kas tika veiktas, apgrūtināja ūdens aizplūšanu no šiem īpašumiem. 

    – Diemžēl Daugava šoreiz parādījusi mazliet citu raksturu, kā tas bija vienmēr. Parasti applūdušas zemākās vietas, ne tās, kur dzīvojat jūs, bet šoreiz applūda šeit, –  teica Raivis Ragainis.

 

Visu rakstu lasiet 28. februāra numurā.