Lai aizsargātu Jēkabpili no turpmākajiem plūdiem, notiek dambja stiprināšanas darbu projektēšana, un pašvaldība cer uz valdības finansiālo atbalstu, kas ir konkrēti solīts, un pieņemti lēmumi par piešķiršanu, taču ir arī jautājumi, kas vēl jārisina saistībā ar tā izmantošanas iespējām.
– Dambja projektēšana ir noslēdzošajā fāzē. Projektētājs ir prezentējis iespējamo dambja vizualizāciju un tehnisko risinājumu un jau sāk saskaņot projektu ar atbildīgajām institūcijām. Tālāka darbība saistās ar būvniecības iepirkuma izsludināšanu un līguma slēgšanu ar uzvarētāju. Lai varētu slēgt šo līgumu, vajag finansējumu, un top Ministru kabineta noteikumi, kas nozīmē, ka ES konkrēts fondu finansējums plūdu draudu novēršanai būs iezīmēts tieši mūsu pašvaldībai dambja stiprināšanai, bet tas prasa laiku. Tāpēc ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) līgumu varētu slēgt septembrī vai oktobrī. Bet tas neļautu slēgt līgumu ar būvnieku un darbus sākt tagad – vasarā. Bija sarunas par to ar Finanšu ministriju un Valsts kasi. Ir dažādi scenāriji. Viens ir finansējums pašvaldībai prioritāro darbu veikšanai, kur mūsu pašvaldībai pieejams pusotrs miljons eiro, bet tas mums jau ir atvēlēts citiem projektiem – katlumāju būvniecībai un remontam. Otrs variants ir, ka pašvaldība aizņemas Valsts kasē vajadzīgo finansējumu darbu uzsākšanai līdz CFLA avansa saņemšanai, un, ja ir Ministru kabineta noteikumi, kas iezīmē naudu kā noteikti saņemamu, varēsim slēgt līgumu ar būvniekiem un sākt darbus jau šovasar. Tad mēs samaksājam uzņēmējam par to daļu darbu, kas paveikti, līdz saņemam CFLA avansu, un tad to atmaksājam aizņēmumu ar naudu no CFLA. Valsts kases uzstādījums aizņēmumam ir tāds, ka šogad mēs izdarām dambja drošībai svarīgākos darbus – sakārtojam bīstamāko posmu dambja slapjajā pusē. Aizņēmums Valsts kasē būs jāņem aptuveni 1,5 miljonu apmērā, bet visu darbu izmaksas ir aptuveni 12 vai 13 miljoni, – stāsta Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Viņš informē, ka ir vēl viena nianse. Pašvaldībai ir piešķirti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem plūdu seku novēršanai, arī plūdu skarto ielu remontam. Bet problēma ir tā, ka arī tās ielas, kas iet uz dambi, būtu jāsakārto par šo naudu. Bet, ja to tagad izdarīs un pēc tam remontēs dambi, nauda būs pazaudēta, jo ielas ar remontdarbu tehniku atkal sabojās.
– Tā rīkoties nebūtu prātīgi. Bet ir tā, ka noteikumi par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izmantošanu paredz, ka šogad bija plūdi, šogad iedod naudu un šogad mums tā jāizmanto. Nākamgad, kad varētu labot ielas, kas iet uz dambi, jo ar tehniku tās vairs nesabojās, mums to naudu neviens vairs nedos. Skatīsimies, kā to atrisināt. Mēģināsim Pļaviņu ielu iekļaut dambja remontdarbos. Daudzas lietas mēs par šo naudu izdarīsim, salabosim ielas, kas ir attālāk no dambja, bet tuvākās neasfaltēsim, jo iedzīvotāji nesapratīs, ja asfaltēs, sabojās un atkal asfaltēs. Visticamāk, ka ielās, kas iziet uz dambi, kaut kādas komunikācijas sakārtosim, bet asfaltēsim tikai nākamgad, un to nāksies darīt par pašvaldības naudu, – saka Raivis Ragainis.
Viņš stāsta, ka plānoti ne tikai drošības pasākumi, bet dambis būšot arī vizuāli pievilcīgs. Dambim būs cits platums un cits vizuālais risinājums. Daudz kas tiks pārbūvēts, tomēr plānots saglabāt sadraudzības pilsētu soliņus. Tie būšot vienotā stilā, integrēti kopējā dizainā.
Jau ziņots, ka 13. jūnijā Ministru kabinetā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par projektu «Plūdu risku novēršana Jēkabpilī», kas paredz risinājumu iespējami ātrai finansējuma piesaistei Jēkabpils aizsargdambja nostiprināšanas projektam.
Projekta īstenošanai plānots novirzīt ES fonda finansējumu no ES kohēzijas politikas programmas 2021. līdz 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķa «Nacionālas nozīmes plūdu un krasta erozijas pasākumi» pirms kopējās priekšatlases, jo darbību īstenošanu nevar atlikt uz 2024. gadu. Finansējums plānojams 85% apmērā no attiecināmajām izmaksām jeb 10 757 297 eiro. Līdzfinansējuma daļu 15% apmērā no kopējām plānoto darbu attiecināmajām izmaksām jeb 1 898 347 eiro rosināts segt no valsts budžeta.
Dambi plānots stiprināt trīs posmos – neatliekamie darbi, kas veicami divu būvniecības sezonu laikā, no 2024. gada līdz 2025. gadam un pārējie darbi pēc 2025. gada. Realizējot projekta visas trīs daļas, tiks samazināti applūšanas riski 261 ha platībā Jēkabpils pilsētas teritorijā.
20. jūnijā valdība atbalstīja arī 898 613 eiro piešķiršanu Jēkabpils novadam aizvadītās ziemas plūdu radīto postījumu novēršanai. Ministru kabineta rīkojums paredz piešķirt Jēkabpils novada pašvaldībai finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai segtu daļu no izdevumiem par janvāra plūdu krīzes laikā jau paveiktajiem dambja avārijas stiprināšanas darbiem un primārajiem pasākumiem plūdu seku novēršanai, kā arī par plūdos cietušo pašvaldības infrastruktūras objektu atjaunošanu pašvaldības teritorijā.
No finansējuma pirmās daļas paredzēts segt plūdu krīzes laikā no 14. līdz 17. janvārim veikto darbu izmaksas par dambja stiprināšanu, par potenciāli applūstošo teritoriju aizsargāšanu no applūšanas, par ūdens līmeņa mazināšanas pasākumiem Daugavā, norīkojot ekskavatorus ledus sastrēguma mazināšanai, par caurplūdes atjaunošanu, par ūdens atsūknēšanas darbiem un citiem pasākumiem.
Vēl finansējums nepieciešams plūdos cietušajām un bojātajām Jēkabpils pilsētas deviņām ielām. Pašvaldība paredz, ka provizoriski šo deviņu ielu remonta un atjaunošanas izmaksas varētu būt 1 līdz 1,4 miljoni eiro.
Lai nodrošinātu drošu Daugavas labā un kreisā krasta aizsargdambju ekspluatāciju turpmākajos gados un aizsargātu Jēkabpils pilsētu un tās iedzīvotājus, ir nepieciešams veikt pasākumus trīs posmos – neatliekamie darbi, kas veicami tuvāko divu būvniecības sezonu laikā, darbi laika posmā no 2024. līdz 2025. gadam un darbi, kas veicami pēc 2025. gada.
prusaks
Vajag taču kāpināt tos birokrātijas tempus, kas traucē normāli strādāt.
Fredis
Gaužām lēni tas viss notiek, nemaz nemanīs, ka ziema klāt.