28. februāra Jēkabpils novada domes sēdē tika apstiprināti saistošie noteikumi «Par Jēkabpils novada pašvaldības budžetu 2023. gadam».
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis informēja, ka šī gada budžeta vērtētie ieņēmumi ir par 4,8 miljoniem lielāki nekā pērn, taču algu palielinājumam sakarā ar minimālās algas kāpumu un pedagogu atalgojuma palielinājumu bija nepieciešami 2,6 miljoni eiro, 1,4 miljoni eiro bija vajadzīgi kredītu procentu maksājumiem, jo bankas palielināja procentu likmes, energoresursu cenu kāpums prasīja papildu 1,2 miljonus eiro, un kopā tie ir 5,2 miljoni eiro. Tāpat 1,4 miljoni eiro nepieciešami iesākto projektu pabeigšanai, kur radies sadārdzinājums, 600 000 eiro budžetā atvēlēti plūdu seku novēršanai. Tas viss kopā ir 7,2 miljoni eiro, un rezultātā, kaut arī budžetā ir vairāk nekā četru miljonu pieaugums, rocība ir par 2,4 miljoniem mazāka nekā 2022. gadā.
Iespējams, ka šī sēde pašvaldības vēsturē ieies kā garākā, jo tā ilga trīs stundas. Lielāko daļu laika aizņēma opozīcijas deputāta Aivara Krapa iesniegto 28 priekšlikumu nolasīšana, domes vadības komentāri par tiem un balsojums par katru priekšlikumu.
To būtība bija atvēlēt vairāk līdzekļu ielu izbūvei, skeitparkam Madonas ielā un citiem labiekārtošanas darbiem un dažādiem re-montdarbiem, iestāžu no-drošinājumam, nevalstisko organizāciju atbalstam, brīvpusdienu nodrošināšanai arī 7. līdz 9. klašu skolēniem un daudziem citiem mērķiem. Kā iespēju rast līdzekļus priekšlikumu īstenošanai A. Kraps minēja taupīšanu, kā piemēru mi-not, ka nav nepieciešams finansējums runas mākslas un lietišķās etiķetes kursiem darbiniekiem – 8 000 eiro, puķu dobju laistīšanai un kopšanai, ko vasaras darba laikā varot darīt skolēni. Tāpat varot iztikt bez 30 000 eiro aprīkojumam Rīgas birojam, pietikšot ar 5 000, un zemes iegādei lidlaukā par 120 000 eiro, varot mazāk remontēt dzīvokļus pašvaldībai aktuāliem speciālistiem, ietaupot 20 000 eiro, un visvairāk varot ie-taupīt no vadības algu fonda, iztiekot ar diviem priekšsēdētāja vietniekiem un nemaksājot par komiteju vadīšanu.
Domes vadība skaidroja, kāpēc dažas pozīcijas nav iekļautas budžetā, kas plānots ilgtermiņā, kam nauda ir gan atvēlēta. Tika iebilsts, ka visu šo pozīciju īstenošanai būtu nepieciešami miljoni, bet A. Krapa priekšlikumi par taupīšanu ļaujot iegūt kādus 350 000 eiro. Uz to A. Kraps atbildēja, ka apzinās to, un, ja pieņemtu kaut vienu viņa priekšlikumu, no citiem viņš atteiktos. Visi viņa priekšlikumi gan tika noraidīti, deputātu vairākumam balsojot pret vai atturoties, kas nozīmē to pašu balsojumu pret. Kā iemeslu tam deputāti minēja laika trūkumu priekšlikumu izvērtēšanai. Viņi A. Krapam iebilda par priekšlikumu iesniegšanu tieši domes sēdē, jo daudzi no tiem ir apjomīgi un prasa iedziļināšanos, lai izlemtu, vai tos atbalstīt, un to nav iespējams izdarīt domes sēdes laikā. A. Kra-pam tika atgādināts, ka viņš taču darbojās budžeta ko-misijā, kāpēc tad neiesniedza priekšlikumus sēžu laikā, kur tos varētu izdiskutēt. Daļa tomēr esot vērā ņemami.
A. Kraps atbildēja, ka daudzus no priekšlikumiem ir izteicis jau agrāk, tos bu-džeta pieprasījumos iesniegušas pašvaldības iestādes, bet tie visi noraidīti. Viņaprāt, arī tad, ja viņš tos izteiktu budžeta komisijā, tos noraidītu. Turklāt domes sēdē piedalās visi deputāti, bet budžeta komisijā – mazākā daļa, tad nu viņš priekšlikumus izsaka visiem.
Viedokli izteica arī citi deputāti. Tā Edvīns Meņķis sacīja, ka šis vairāk ir Jēkabpils pilsētas budžets, viņš gribētu, lai vairāk tiek gādāts par lauku ceļu sakārtošanu. Arī Elīna Serkova sacīja, ka vairāk naudas vajadzētu lauku ceļiem, kā arī jaunām novērošanas kamerām. Leonīds Salcevičs atzina, ka budžetā ir nauda labām iecerēm, bet daudzām jomām vajadzētu vairāk naudas, un dažas pavisam esot aizmirstas. Kārlis Stars norādīja, ka ir projekti, kur laukos ieguldīts dabas parku un citu dabas teritoriju sakārtošanā, tāpat arī ceļu remontam pagastos un remontdarbu projektēšanai ir atvēlēta nauda.
Par budžetu balsoja domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, viņa vietnieki –Kārlis Stars, Aivars Vanags, Alfons Žuks un deputāti Kaspars Štolnieks, Aija Bojāre, Ainars Vasilis, Mārtiņš Svilis, Daina Kalve, Daina Vītola, Edvīns Meņķis, Māris Trušelis, Valdis Vizulis un Aivars Kraps.
A. Krapa balsojums bija pārsteigums, jo iepriekš viņš bija izteicies, ka balsos pret budžetu. Taču paziņoja, ka viņu patīkami pārsteigusi domes priekšsēdētāja R. Ragaiņa ļoti labā un korektā sēdes vadīšana (Red. piez. – R. Ragainis bez kādiem komentāriem par lielo priekšlikumu skaitu, kas nereti izskanēja līdzīgās situācijās, nolasīja katru no tiem, komentēja pats un lūdza arī pārējo domes vadību izteikt komentārus par viņu pārzināto jomu), tāpēc viņš balsos «par».
Pret budžeta projektu nobalsoja Leonīds Salcevičs un Māris Dimants.
Deputāti Aigars Nitišs un Elīna Serkova atstāja sēžu zāli, tāpēc balsojumā nepiedalījās. Iemesls acīmredzami bija ieilgusī sēde, jo deputātiem ir arī pamatdarba pienākumi. A. Nitišs tā arī informēja kolēģus, ka ir spiests atstāt sēdi, jo var tajā piedalīties tikai līdz pulksten 12.00. Balsojumā nepiedalījās Andrejs Gavrilovs, kas nebija ieradies uz sēdi.
Pēc domes sēdes vadība preses konferencē atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.
– Negribētu teikt, ka budžets ir sliktāks kā iepriekšējā gadā, protams, ka ir iztrūkums konkrētās pozīcijās, bet absolūtos skaitļos budžets ir lielāks nekā pērn. Jāteic, ka to būs daudz grūtāk apgūt, jo apjomīgie darbi, kas ir paredzēti, turpinās, un ir plānoti jauni. Liels pieaugums ir izglītības budžetā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tie ir gandrīz 4,5 miljoni. Tur ir gan pedagogu algas, gan iesākto projektu virzība. Tas būs reāli izpildāms normāls budžets, gan ne uz attīstību vērts, taču arī ne ļoti gremdējošs. Mēs esam tuvu pagājušā gada līmenim, un ir lietas, kur finansējums ir pieaudzis, un tas ir atalgojums. Nevar teikt, ka ar šo budžetu neko nevarēsim sasniegt. Attīs-tība ir vērsta uz lauksaimniecības un citu zemju pārdošanu. No tā pērn ieguvām 1,2 miljonus eiro. Uz-stādījums no vadības puses ir, ka nauda no pārdošanas netiks paredzēta budžeta lāpīšanai, bet tikai un vienīgi attīstībai. Protams, savas korekcijas ieviesa plūdi, kas apturēja kādu ieceru plānošanu. Bet valdība plūdu seku novēršanai, kur daļa darbu jau veikta, ir piešķīrusi divus miljonus eiro un sola līdzekļus dambja turpmākai stiprināšanai. Finansējums gan vēl nav atrasts, bet sola visus nepieciešamos 12 miljonus eiro, ko plāno iegūt, pārdalot esošo ES fondu finansējumu, – tā budžetu raksturoja Raivis Ragainis.
Atlīdzība Jēkabpils novada pašvaldības budžetā sastāda lielāko īpatsvaru no kopējiem izdevumiem, un tā ir vairāk nekā 41% apmērā. Tā paredzēta tehnisko un pedagoģisko darbinieku atlīdzībai gan no pašvaldības budžeta, gan no valsts budžeta mērķdotācijas. Saskaņā ar valdības lēmumu no 2023. gada 1. janvāra palielināta minimālā darba alga no 500 eiro uz 620 eiro mēnesī. Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Gita Kalniete informēja, ka pašvaldības algu fondam kopumā atvēlēti 34 miljoni eiro, no kuriem 20 650 000 eiro ir no domes budžeta, bet pārējais – pamatā valsts dotācija pedagogu algām. R. Ragainis sacīja, ka domes vadības atalgojuma koeficienti nav mainīti, lai gan tos varēja palielināt. Vadības atalgojums pieaudzis tikai par dažiem simtiem katram atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī 2021. gadā.
– Es precīzi neatceros, bet man tie ir kādi 200 eiro klāt pie algas, – sacīja Raivis Ragainis. Savukārt, lai visiem darbiniekiem sabalansētu algas atbilstoši minimālās algas pieaugumam par 120 eiro, tiem, kam alga bija lielāka par minimālo, algu kāpums esot no 40 līdz 120 eiro.
BD interesējās, kam domāta zeme, ko pašvaldība par 120 000 eiro plāno ie-gādāties lidlauka teritorijā un ko A. Kraps vairākkārt pieminēja kā ietaupāmu citiem mērķiem? Priekšsēdētāja vietnieks Kārlis Stars skaidroja, ka nauda ieplānota ne tikai zemes pirkšanai, bet arī projektēšanai. Lidlauks esot piemērota vieta uzņēmējdarbības attīstībai, jo teritorija ir tālu no apdzīvotām vietām. Plānots iegādāties zemi blakus pašvaldībai piederošajam dzelzceļa atzaram uz lidlauku, lai perspektīvā tur būvētu noliktavas vai krautuvi, vai arī kādu ražotnes ēku, tā rodot iespēju dzelzceļa atzaru izmantot ne tikai skaidu plātņu un olu ražotnei, ko investori plāno būvēt lidlaukā, bet visiem ieinteresētajiem uzņēmējiem.
Ak pasaulīt
Patiešām-runas mākslas un etiķetes kursi darbiniekiem! Jāsmejas! Vai tad domē neandertāliešu darbā pieņem? Jeb nākotne darbiniekus gatavo kā dublējošo sastāvu Jaunajam Rīgas teātrim?
Aijuaudio
Klauni, nav brinums ka visi beg no jekabpils
tikai tā
Leonīds lai pārņem varu un viss būs kā vajag.
Fakts
Piekrītu. Ragainim nav nedz inteliģences, nedz godaprāta.