Jau vairāk nekā 20 gadu garumā BD ik pa laikam ir rakstījusi par aptuveni kilometru garo ceļu Vidulejas–Straumnieki, kas rudeņos un pavasaros pārvēršas dubļu jūrā, pa kuru pat ar smago tehniku nav ko domāt izbraukt. Pa šiem gadiem mainījušies pašvaldības vadītāji un saimnieciskie darbinieki, reformētas pašvaldības, bet ar ceļu viss ir pa vecam: iedzīvotāji raksta iesniegumus, pašvaldība atrakstās, kaut ko paremontē, bet situāciju tas neuzlabo. Šopavasar tā kļuva vēl sliktāka, kad greiders gandrīz iestiga ceļa galā, kas ved uz «Straumnieku» mājām, un apgriežoties tā izdangāja ceļu, ka tas līdz pat šim brīdim nebija lietojams. Posmu nolīdzināja tikai 26. jūnijā, tātad bija jāgaida divi mēneši.
Par savu sāpi mēģina runāt domes sēdē
Par ceļa Straumnieki– Vidulejas remonta nepieciešamību jau gadiem iestājas Vīpes pagasta iedzīvotāja Inga Štolcere. Viņa BD stāsta, ka par rišu izlīdzināšanu acīmredzot jāpateicas deputātam Aigaram Nitišam, pie kura viņa vērsusies 25. jūnijā, un 26. datumā sen solītais beidzot izdarīts.
Par to, kāpēc tik ilgi nācies gaidīt, līdz vismaz minimāli sakārtos tehnikas sabojāto ceļa posmu, kādas ir izredzes uz kārtīgāku ceļa remontu un kas vainojams pie esošās situācijas, deputāti kaismīgi diskutēja pēdējā domes sēdē.
Šādi ceļš Vidulejas–Straumnieki izskatās rudeņos un pavasaros. Inga Štolcere stāsta, ka saviem spēkiem mēģina novadīt ūdeni un līdzināt rises.
I. Štolceres foto
Jēkabpils novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers skaidroja, ka personīgi ticies ar I. Štolceri, un uzreiz pēc gadījuma ar greideru runāts ar «Latvijas autoceļu uzturētāju», kura darbinieks, apgriežot tehniku, sabojāja ceļa posmu, un viņi solījuši to sakārtot. Bet tas ievilcies, jo attiecīgais darbinieks bijis atvaļinājumā, un tāpēc tikai nesen uzsākta darbu pirmā kārta – izlīdzinātas rises, bet vēl pēc kādas nedēļas uzbēršot šķembu maisījumu. Deputāts Aivars Kraps, kurš nemitīgi atgādina par šo ceļa posmu, aicinot to sakārtot, un ir pieprasījis no pašvaldības informāciju par iepriekš tur veiktiem darbiem, minēja, ka I. Štolcere jau gadiem ir uzsvērusi, ka jāsakārto viss ceļš, un runa nav tikai par to posmu, ko pavasarī sabojāja greiders. Uz domes sēdi bija ieradusies arī I. Štolcere, kas atgādināja visu epopeju ar šo ceļu, un gribēja zināt, kad beidzot kaut kas tiks darīts, kā arī izteica šaubas, vai pašvaldības sniegtā informācija par darbiem un materiāliem, kas it kā izmantoti ceļa uzturēšanai, atbilst reālajai situācijai. Viņa arī pārmeta neizdarību un darbu vilcināšanu Vīpes pagasta saimniekam Jurim Puriškevičam.
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs R. Ragainis atbildēja, ka par šo ceļu vairākkārt ir vērsies pie pagasta saimnieka, bet darbi esot iekavēti finansējuma trūkuma dēļ, bet ir plānots visu sakārtot ar šķembu uzbēršanu. Tuvākajā laikā tas tiks izdarīts, bet diemžēl esot arī tā, ka bez atgādinājuma darbiniekiem bieži vien neizdodas solīto paveikt. Esot jāņem vērā arī tas, ka pašvaldība darbu organizācijā nevar rīkoties tik brīvi kā privātpersona, jo pašvaldībai jāievēro noteikts process, jāsagatavo dokumentācija.
– Es negribētu, ka mums šobrīd jāpiedzīvo jautājumu un atbilžu vakars, – R. Ragainis sacīja I. Štolcerei, mudinot pārtraukt jautāšanu, lai var pāriet pie citiem sēdes darba kārtības tematiem. A. Kraps iebilda, ka cilvēks jau ilgi mokās ar šo problēmu, tāpēc vai nevar dot iespēju tagad izteikties domes sēdē?
– Par šo ceļu ir bijis daudz rakstisku jautājumu, un atbildes ir sagatavotas gan deputātam A. Krapam, gan I. Štolcerei. Un nav tā, ka pie šī ceļa nekas nav darīts. Pavasarī visi ceļi izmirkst. Bet šim ceļam gan grāvji tīrīti, gan apaugums noņemts. Varbūt ne visam ceļam, bet no fermas līkuma noteikti. I. Štolcere var iet pie izpilddirektora parunāt, var nākt uz iedzīvotāju sanāksmēm. Bet, ja mēs uz katru domes sēdi ļausim ierasties iedzīvotājiem ar jautājumiem, kas būs? Ja to tagad ļausim, šodien sēdi nepabeigs, – sacīja Raivis Ragainis. Atbildot uz I. Štolceres piezīmi, ka deputāti taču strādā iedzīvotāju labā, R. Ragainis tam piekrita, un tieši tāpēc I. Štolcere varot atkal uzrakstīt iesniegumu, jo šobrīd tik un tā deputāti uz visu nevarot atbildēt, tad jāmeklē visi procesā iesaistītie, arī konkrētajā pagastā.
A. Kraps sacīja, ka I. Štolcere taču vēršot uzmanību uz to, ka pašvaldības līdzšinējās atbildes esot apzināti nepatiesas. Lai taču viņa runājot. Esot bijuši gadījumi, kad cilvēki ir nākuši uz sēdi un viņiem ļauts runāt par savām problēmām. R. Ragainis atkal iebilda, ka šobrīd tam nav jēgas, jo tad jārunā ar speciālistiem, jāskatās arhīvā.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Alfons Žuks arī aicināja turēties pie domes sēdes kārtības, kur iedzīvotāji var nākt un klausīties, nevis uzdot jautājumus un komentēt. Esot saprotams, ka A. Krapam tas viss patīk, patīk kadrā sēdēt, bet, ja viņš uz katru sēdi vedīs pa cilvēkam, tā ir sēdes traucēšana un demagoģija.
Arī deputāts secina, ka situācija neliecina par labu saimniekošanu
Deputāts Aigars Nitišs sacīja, ka vajag nošķirt jautājumus. Šis jau ir vēsturisks strīds ar lielu faktu daudzumu, kas neliecina par labu saimniekošanu, un būtu jāļauj izteikties par to, bet ne domes sēdē, jo tas neko nemainīs.
– Tas ir viens, bet otra lieta, ir jāskatās, kādā veidā mūsu pagastu pārvaldnieki darbojas, jo šāda situācija ir tīra pārvaldnieku neizdarība. Saprotu, ka sūdzības ir ilgstošas, un mēs varam to nedarbu sarakstu krāt un tad ievērot procedūru un nomainīt pārvaldnieku. Domes vadībai jāvērtē saimnieku un pārvaldnieku darbs un jādod iespēja stādāt cilvēkiem, kuri grib to darīt, – sacīja Aigars Nitišs.
Aivars Kraps atgādināja, ka problēma ir vēsturiska.
– Bet šajā sasaukumā esam jau trīs gadus. Pirms kāda laika izskatījām pagasta saimnieka atbilstību amatam un atzinām par labu esam, tagad viņu vajag dzīt prom, kur ir konsekvence? – vaicāja Aivars Kraps. R. Ragainis sacīja, ka tā bijusi disciplinārlieta par citu jautājumu. Viņš lūdza I. Štolceri atstāt domes sēžu zāli, un, ja vēlas, atkal vērsties domē rakstiski. Nevarot pārvērst domi par tirgus laukumu.
– Problēma ar šo ceļu nav vienīgā, ir arī citi ceļi jālabo, un iedzīvotāji vaicā, kāpēc tik liela uzmanība tieši šim ceļam? Ar tiem līdzekļiem, kas ir budžetā, jums tur asfaltu neuzliks, un nevar solīt, ka arī pēc sakārtošanas ceļš kļūs ievērojami labāks. Tādu ceļu novadā ir daudz. Arī valsts ceļi rudeņos un pavasaros izmirkst un nav izbraucami, – sacīja Raivis Ragainis.
– Emocijas ir sakāpinātas, bet kāpēc cilvēkam 10 gadus un vairāk murgā jādzīvo? Un, ja A. Žuks teic, ka kāds te kaut ko speciāli rīko, tad, ja viņš tur padzīvotu kaut gadu, ne to vien pateiktu. Tas nav kaut kāda cirka rīkošana. Jūs sakāt: rakstiet atkal iesniegumu, un jums atbildēs. Es par šo ceļu pusotru divus gadus rakstu, un īsti atbildes nav, – iebilda Aivars Kraps.
U. Skreivers sacīja, ka tā arī bijis, ka sākumā neatrada dokumentus par šī ceļa remontu 2012. gadā, bet tad pagasta pārvaldē tie atradās. Informācija ir apkopota, un pa šo laiku, ja konvertē summas, kas bija latos, uz eiro, kopš 2012. gada kādi 17 000 eiro ir ieguldīti šajā ceļā, uz 1,3 km. Nevarot teikt, ka nekas nav darīts. R. Ragainis piebilda, ka nav iespējams komentēt I. Štolceres apgalvojumu, ka, viņasprāt, uz ceļa uzbērts daudz mazāk materiāla, nekā rakstīts dokumentos. Ja I. Štolcere varot ko konstatēt, lai vēršas tiesībsargājošajās iestādēs.
– Tomēr neesam šajā lielajā novadā iemācījušies saimniekot, bet atrunājamies par ģeopolitiku, kas bremzē daudzas lietas, un ka nav naudas. Bet arī ar mazu naudu, apdomājot katru soli, var daudz izdarīt. Un šodienas diskusija ar iedzīvotāju liecina, ka mums trūkst komunikācijas ar sabiedrību, ka neprotam runāt ar sabiedrību, neprotam laikā un precīzi atbildēt, un, kad sirds ir pilna, viņa te atnāca, – diskusijas noslēgumā sacīja deputāts Leonīds Salcevičs.
Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars diskusiju noslēdza ar atgādinājumu par satiksmes ministra Kaspara Briškena tikšanos Jēkabpilī ar Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām, kur viņš solījis, ka vērsīsies pie valdības un mēģinās panākt lielāku finansējumu valsts autoceļu uzturēšanai, jo paredzētais budžets ir pārāk mazs gan valsts ceļiem, gan no valsts pašvaldību ceļu un ielu fondā. Atliekot cerēt, ka tas tiks izdarīts. Bet bijusi tikšanās ar iedzīvotājiem Vīpē, kur bijuši gatavi atbildēt arī uz šiem jautājumiem. I. Štolcere uz to nav atnākusi, un tas esot tāpēc, ka tur citi iedzīvotāji teiktu, ka ir arī citi ceļi sliktā stāvoklī, un tie ved vairāk nekā tikai uz divām mājām, un tie arī ir jāsakārto. To arī vērtējot, lemjot par remontiem, ne tikai iesniegumu skaitu, kad cilvēks ir aktīvs, kā I. Štolcere, bet cik tur māju, kāda ceļam noslodze.
.JPG)
Ceļš līdz Straumniekiem, kas patiesībā ir pļavā iebraukta josla.
.JPG)
Tāds ceļa gals pie «Straumnieku» mājām izskatās pēc greidera nodarīto bojājumu izlīdzināšanas. D. Gagunova foto
Piena kannas nesa pāri upītei, slimnieks līdz «ātrajiem» jāved ķerrā
Tātad pašvaldībā sola uz kritiskākā ceļa posma, kas tagad izlīdzināts, uzbērt granti un šķembas kādus 10 centimetrus. BD ar Ingu Štolceri un «Straumnieku» saimnieci Ināru Ozoliņu, kuras mājas ir izdangātā posma galā, tikās 4. jūlijā, kad lija lietus, un, lai arī lielās rises bija izlīdzinātas un gar ceļu izdzītas nelielas ievalkas, mālainā zeme jau sāka samirkt un lipt pie zolēm.
– Vasarā visu šo ceļu var izbraukt, bet pavasarī un rudenī tas nav iespējams. Un arī tā šķemba, ko viņi te sabērs, nogrims, ja jau pat uz pārējā ceļa neturas un tas izmirkst. Bet te ir tikai izdangāts lauks, kas pielīdzināts. Viņi saka, šiem darbiem nav nepieciešams tehniskais projekts, kas būtu vajadzīgs kārtīgai ceļa uzbēršanai, un tad viss būtu dārgāk.
Bet te vajag taisīt ceļu no jauna, jo tas te nekad nav bijis.
Agrāk ceļa servitūts gāja pa citu trasi pār lauku, jo tālāk vēl ir mājas. Ceļu vajadzētu taisīt tur. Nezinu, kāpēc pašvaldība to iezīmēja šeit. Varbūt tāpēc, ka negrib taisīt to garāko posmu līdz tām mājām. Bija tur ceļš no otras puses, arī nebija nekāds labais, bērni pa dubļiem brida uz skolu, bet tad zemnieks Gundars Kalve to ceļu aizara. Tur viņam neesot servitūta. Par to BD jau rakstīja toreiz. Labi, tagad kādus 13 gadus ir tikai šis ceļš, bet to tad vajadzētu sataisīt. Kad Kalve bija priekšnieks, 2013. gadā viņš pirmais te gan sāka organizēt, lai kaut ko dara, tad sāka to ceļu bērt. Bet vai kāds seko līdzi tālāk, ko dara? Mums ar to bēršanu tā bija, kā bija, bet citu privātu servitūta ceļu gan uzbēra, ko pašvaldība taču nevarēja darīt. Ceļam apaugumu ņēma nost, bet visu, ko noņēma, sagrūda meliorācijas grāvī. Un tālāk tā arī nekas nav izdarīts, kaut runā par ieguldījumiem un darbiem. Rakstīju iesniegumus, un par to paveikto darbu apjomu un uzbērtiem kubikmetriem dati, ko dod novads un kas ir pagastam, atšķiras. Un te esot bērts frēzēts asfalts, bet nekas tāds nav bijis. Es gadiem ar kapli un lāpstu esmu pati kaut kā to ceļu mēģinājusi meliorēt. Kad izdodas ūdeni kaut cik novadīt, kļūst sausāks. Te mašīnas ir salauztas. Kad turējām lopus, piena kannas pavasaros un rudeņos kilometru stiepu līdz ceļam. Kaimiņiene stiepa pāri upītei, – atceras Inga Štolcere.
I. Ozoliņa vairs necer, ka ceļa posms līdz viņas mājai būs izbraucams, tāpat pārējais ceļš rudeņos un pavasaros. Nu jau vairs neko, pati jau esot invalīde un te paliks, un kaut kā jādzīvo. Viens kaimiņš jau aizsaulē, nākamajās mājās arī dzīvo pensionāri. Ceļa nav, un pamazām tiešām vairs nebūšot, kas te dzīvo, jo visi jaunie ir prom.
– Ko vairs par mums, bet bērnu bija žēl. Te pa visām mājām kopā bija 16 bērnu. Kā viņi salīkuši zem somām brida pa tiem dubļiem uz skolu. Un neviens nav šeit palicis. Viņi ir pieredzējuši, kā tas ir dzīvot bez ceļa. Kurš ārzemēs, kurš citur. Man dēls nodarbojas ar lauksaimniecību. Nopirka Rožupē zemi un audzē gaļas lopus. Varētu to darīt šeit, bet bez ceļa nav jēgas ko uzsākt. Un tad brīnās, ka nav cilvēku, nav nodokļu, nav bērnu un skolas jāslēdz ciet, – ar rūgtumu saka Ināra Ozoliņa. Vaicāta, kā tad bezceļa laikā var nodrošināt visu saimniecībai un pašai nepieciešamo, viņa atbild, ka tā arī dzīvo, apzinoties, ka no rudens līdz pavasarim nekur īsti netiks.
– Jau laikus sapērku miltus, cukuru, putraimus un visu citu, ko vajag sev un lopiem. Tad vēl ir tas, ko paši izaudzē un kas burciņās pa vasaru salikts. Autoveikala te nav, ar to arī jāiztiek. Rudenī un pavasarī dubļi, ziemā kā stumj sniegu no ceļa, tā sadzen te man ceļa galā priekšā kalnu. Parasti ceļu tīra naktī. Vai viņi redz, kur to visu sastumj, viņiem te ir ceļa gals, un viss. Tas sniegs ir sablīvēts, iztīrīt nevar, labi ja kādu stigu iešanai gar malu var izrakt. Nekur netiekam. Atceros, kā kaimiņš, kas nu jau miris, uz pleciem līdz lielajam ceļam nesa velosipēdu, lai tiktu tālāk. Kad viņam bija kājas trauma, viņu ar ķerru veda līdz «ātrajiem». Kad man bija problēmas ar asinsspiedienu, pati kaut kā līdz mediķu mašīnai aizgāju. Kad bija govis, nesu pienu kannā pāri upītei. Kad sāk salt, ar kāju dauzu ledu un brienu. Tie nav tikai pēdējie 10 gadi, jau ilgi tā mokāmies. Bet viņi brīnās, ka sūdzamies, ceļu taču pieberot, taisot, bet tās vairāk ir runas, un no tā darītā nav jēgas. Pirms vēlēšanām sola: balso par mani, tad jums to ceļu sataisīšu, bet pēc vēlēšanām par to aizmirst un atceras tikai par sevi, – secina Ināra Ozoliņa.
Uzziņai
Šopavasar ar dziļām greidera risēm izbraukātais posms – būtībā pļava – ir autoceļa Vidulejas–Straumnieki aptuveni 200 metru gara daļa, kas nekad nav piebērta vai uzturēta kā ceļš. Turklāt vēsturiski servitūta ceļš bijis citā vietā, bet nu kadastra kartē iezīmēts šādi. Agrāk par to atbildējuši iedzīvotāji paši, bet pirms kādiem 10 gadiem to pārņēma pagasts.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava».
Drusciņ nav saprotams
Šādu ceļu novadā ir ne viens vien. Pavasaros bez džipa nav izbraucami pat lielākas nozīmes vietējie ceļi. Kāpēc tieši šim konkrētajam ceļam tāda uzmanība? Tāpēc, ka skaļāk bļauj? Zinu daudzus, kas, lai varētu izbraukt normāli no mājām un bērnus līdz skolai aizvest, par saviem līdzekļiem remontē pašvaldības ceļu. Ko tie lai saka?
Ko lai saka?
Nitišs teica, ka tā ir tikai un vienīgi pārvaldes neizdarība, un ka tādi kadri ir atlaižami uz līdzenas vietas. Neesat vienīgā, kura uz ceļiem desmitiem gadu garumā iegulda savu laiku un līdzekļus, kas nebūtu jādara, ja pārvalde strādātu apzinīgi un godīgi! Necepies, šis konkrētais ceļš , ja kas, nav braucams!
B
Tai dāmai ,kura tur visu laiku bažas visām pudelēm par korķi,sen jau rinda pienākusi psihenē. Mute kā laidara vārti,visiem jādanco pēc viņas stabules.
Fakts
Vīpe ir bedre. Tur dzīvo čangaļu sātanisti un alkoholiķi.
Kukū
Atīstības pārvalde ir degradācijas pārvalde,ceļu nevar sakārtot,fui.
praktiķis
Pat pēc bildes redzams, ka pietiktu ar grāvi kaut vai gar vienu ceļa malu. Grāvji gar ceļa abām malām jau būtu ideāli un vajadzētu pat uzstādīt vidējā ātruma radarus.
Lauķe
Ja lauku cilvēki domātu ar galvas galu, tad savestu visu mājās laicīgi, tas ir, līdz rudens lietavām. Tas pats pavasarī - nav ar džipu jāizbrauc ceļš vizinoties peč tomātu kg uz veikalu. Es dzīvoju dziļi laukos, bet organizēju ne mazu saimniecību tā, ka man ir viss savests laicīgi. Sliktā laikā nebraucu, pareizāk sakot mašīna tiek atstāta 1 km no mājām, lai vajadzības gadījumā kur dotos. Esmu redzējusi, ka zemnieki ved sienu novembrī un marta šķīdoni. Ar galvu arī jādraudzējas. Kas lika greiderēt ceļu kamēr tas nav izžuvis? Tā kliedzošā tante? Jābūt visu lauku ceļu koncepcijai un nevis kurš skaļāk kliedz. Ir ceļu uzturēšanas tehnoloģijas un tās ir jāievēro. P.S. Mans jaunais kaimiņš, kurš atnācis no Rīgas, arī no manis iemācījās nerēcināt motoru pa dubļiem, bet pastaigāt gabaliņu kājām - ceļš uzreiz tapa labāks un daudz ātrāk nožuva.
etiķis
Tad tik vazājies pa pļavām un mežiem, kamēr lāči tevi saplosīs.
Lauķei
Ceļu greiderēt pļavu lika puriškevičs... Ja beidzi pļūtīt, noslauki d...u!
Variešas
https://radio1.lv/lv/Novados/1/31698/Krustpils-novada-domes-deputati-neapmierinati-ar-izpilddirektora-darbu-un-velas-vinu-atstadinat
Variešaa
https://www.radio1.lv/lv/Mums-raksta/1/27838/Aculiecinieki:-Krustpils-novada-pasvaldiba-dublos-grimstosu-celu-sauc-par-izremontetu-un-izbraucamu-(FOTO)(PAPILDINATS-3x) Iz nesenas pagātnes!
Rezumē
ZZS nav nekādi zemnieki, ielāgojiet lauku teritoriju iedzīvotāji un 2025. gada vēlēšanās izdariet savu izvēli par darītāju, kurš nāks ar savu komandu, nevis par runu runātājiem Ragaini un viņu vietniekiem - Žuku, Vanagu un Staru! Pietiks vienreiz muldēt par 4000- 5000 eiro lielām algām mēnesī! Pārāk dārgi jūs, kundziņi, izmaksājiet, bet darba ieguldījuma nav absolūti nekāda!!! Iedzīvotāju problēmas, kuras ir radījusi pašvaldība ar savu bezdarbību ir jārisina, nevis jāignorē un jāņirgājas!