Kā zināms, pēdējos gados valstu ekonomikas pārdzīvo dažādas krīzes. Vienas nozares straujos pavērsienus izjūt mazāk, citas – vairāk. Par izmaiņām valsts ekonomiskajā attīstībā, iedzīvotāju pirktspējā un citos būtiskos ekonomikas rādītājos liecina situācija nekustamā īpašuma tirgū. Kāda tā pērn bijusi Jēkabpils novadā, vaicāju vadošās Latvijas nekustamo īpašumu aģentūras «Latio» vērtēšanas speciālistei Baibai Šapkinai (attēlā).

     – No 2017. līdz 2021. gadam nekustamā īpašuma tirgū pieprasījums pārsniedza piedāvājumu – kvalitatīvi izremontētu dzīvokļu un māju piedāvājums bija ļoti ierobežots. Īpaši liels bija izremontētu trīs un četristabu dzīvokļu deficīts. Šobrīd šī situācija ir mainījusies, un nu jau kopš 2022. gada kvalitatīvu mājokļu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Ir vairāki piedāvājumi remontētiem īpašumiem. Šīs izmaiņas visvairāk ietekmēja banku hipotekāro aizdevumu procenta likmju straujais pieaugums, kas samazināja darījumu skaitu ar dārgajiem īpašumiem, – skaidro B. Šapkina un piebilst, ka, tāpat kā citus gadus, vēl aizvien prasītās cenas pārsniedz īpašumu reālo tirgus vērtību – reti tirgū nonākot īpašumi, kam ir atbilstoša tirgus vērtība. Lielākoties remontēti īpašumi tiek pirkti, ņemot hipotekāro kredītu, bet neremontētus īpašumus pircēji iegādājas par saviem līdzekļiem.

    – Pērn Jēkabpilī darījumu ar dzīvokļiem skaits ir palielinājies, salīdzinot ar 2022. gadu, jo pārdoti 305 dzīvokļi (aizpērn – 259), – stāsta spe­ciāliste. – Visvairāk darījumu bijis ar sērijveida 2-istabu dzīvokļiem – 143. Remontēti šādi mājokļi pārdoti par 20 000–36 500 eiro, bet neremontēti bijuši lētāki – no 10 000–20 000 eiro. Pērn bijuši 80 darījumi ar 1-istabas dzīvokļiem: remontētie maksājuši EUR 14 000–20 000, bet pārējie – 7 000–13 000 eiro. Īpaš­nieku mainījuši arī 62 trīsistabu (remontēti par 25 000–38 000, neremontēti – par 15 000–25 000 eiro), kā arī trīspadsmit 4-istabu dzīvokļi, kas bijuši remontēti un pārdoti par EUR 40 000–50 000.

    Vienīgajā pilsētas tā dēvētajā «jaunajā projektā» (mājā Brīvības ielā 16, kas celta 2007. gadā) pērn notikuši seši darījumi ar 3-istabu dzīvokļiem (2022. gadā – septiņi). Mājokļi 70 līdz 108 m2 pārdoti par 49 500–73 000 eiro jeb 600 līdz 740 EUR/m2.

     Turpretim darījumu ar privātmājām pērn bijis mazāk nekā gadu iepriekš: 2022. gadā pārdotas 55, bet 2023. – 37 mājas. Sep­tiņas remontētas, lielas platības privātmājas maksājušas 85 000–220 000 eiro. Vidējas kvalitātes mājas, kas ir daļēji remontētas vai ar nolietotu remontu, pārsvarā pārdotas par 40 000–56 000 eiro, bet par nelielām (līdz 100 m2), neremontētām koka/ķieģeļu konstrukcijas mājām apmierinošā stāvoklī pircēji maksājuši 20 000–40 000 eiro jeb 350–750 EUR/m2. Pērn  šāda tipa mā­jām cenas nedaudz pieauga.

   – 2023. gadā Jēkabpilī notikuši 68 savrupmāju apbūves zemes pirkumi, kas ir nedaudz vairāk kā gadu iepriekš, – stāsta B. Šapkina. – Vidējā cena bija no 5 līdz 9 EUR/m2, lielākie pirkumi – 15 000 līdz 25 000 eiro vērtībā. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir augušas gan darījumu summas, gan viena kvadrātmetra cena.  Cenu un darījumu skaita palielināšanās liecina, ka cilvēki vēlas būvēt un realitātē tas arī notiek, jo daudzviet pilsētā ir redzamas jaunbūves dažādās būvniecības stadijās.

    Pēc vērtēšanas speciālistes sniegtās informācijas, citur novadā bijuši šādi nekustamo īpašumu tirdz­niecības darījumi:

• Viesītē pārdoti 37 dzīvokļi, kas maksājuši līdz 10 000 eiro. 

• Salā pārdoti 17 dzīvokļi, tostarp arī remontēti dzīvokļi 20 000–30 000 eiro vērtībā jeb 300–400 EUR/m2.  

• Biržos pārdoti 14 dzīvokļi, deviņus no tiem pārdevusi pašvaldība (neremontēto dzīvokļu cena 3 000–3 800 eiro).

• Aknīstē bijuši 6 darījumi ar dzīvokļiem, Mežārē – 4, Brodos – 2, Variešos – 2, Spuņģēnos – 1, Zasā – 1.

      Novada pilsētās lielākie privātmāju pirkšanas darījumi bijuši Viesītē, kur nopirkti īpašumi par 32 000 un 52 000 eiro, bet Aknīstē pārdota māja par 50 000 eiro.

     Jēkabpils novadā pērn notikuši 190 lauksaimniecības zemju pirkšanas darījumi, lielākie no tiem bijuši par 7 000–8 000 EUR/ha. Vidējā cena bijusi 3 000–5 000 EUR/ha.

   – Lai arī valsts ekonomika pēdējos gados piedzīvo dažādus satricinājumus, nekustamā īpašuma tirgus tendences pierāda, ka īpašumu cenas nevis rūk, bet gan pieaug – par spīti Covid-19 pandēmijai, karam Ukrainā un straujajam inflācijas kāpumam. Tādēļ domāju, ka arī 2024. gadā cenas saglabāsies pērnā gada līmenī vai pat nedaudz pieaugs uz inflācijas rēķina, jo ir cēlušās būvniecības izmaksas un komunālie maksājumi un cilvēki, pērkot īpašumus, ņem vērā pieaugošos izdevumus, – prognozē Baiba Šapkina. – Turklāt aktivitāte tirgū nav mazinājusies. Janvārī jau ir noticis viens darījums ar neremontētu privātmāju par 19 500 eiro. Nopirkti 17 dzīvokļi (puse no tiem – 2-istabu), divi bijuši dārgāki darījumi – par  42 000 un 46 000 eiro. No­pirkts arī 1,8 hektāru liels zemes gabals pie veikala «Lidl» par 200 000 eiro.