Nepieciešamība rast finansējumu dambja remontam liek samazināt ielu  remontdarbu apjomu
INESE ZONE

Jau informējām, ka Jēkabpils novada pašvaldība, precizējot Daugavas aizsargdambja  nostiprināšanas izmaksas, secinājusi, ka sākotnēji plānoto aptuveni 12,6 miljonu vietā nepieciešami  16,9 miljoni eiro, kas ir par  4,3 miljoniem vairāk. Turklāt jārēķinās ar to, ka dambja remontdarbiem, tāpat kā citiem ES fondu finansētajiem projektiem, vispirms nauda ir jāiegulda, un tikai tad, kad kāds darbu posms ir pabeigts, var saņemt no ES fondu naudas šiem darbiem piešķirto finansiālo atbalstu. Līdz šim bija paredzēts, ka dambja stiprināšana tiks finansēta no diviem avotiem – Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) – 10 757 297 eiro un valsts budžeta –  1 898 347 eiro apmērā. Tā kā nepieciešams lielāks finansējums, būs vajadzīgs arī pašvaldības ieguldījums, kam nāksies ņemt aizdevumu. 
      Novada domei risinot šo jautājumu ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), šobrīd ir sagatavoti grozījumi valdības noteikumos finansējuma piešķiršanai.  Tie paredz palielināt projekta kopējās attiecināmās izmaksas par 4 275 646 eiro, tajā skaitā ERAF finansējumu par 3 634 299 eiro. Savukārt Valsts budžeta finansējums paliek nemainīgs, tāpēc tagad nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums 641 347 eiro apmērā. Tādējādi tiks nodrošināts, ka kopējās projekta attiecināmās izmaksas būs nepieciešamie 16 931 290 eiro. Jau informējām, ka iepirkumā par dambja stiprināšanu uzvarēja     SIA «Jē­kabpils PMK», bet darbus vēl nevar uzsākt, kamēr nav pilnībā atrisināts finansējuma jautājums, kas vēl jāsa­skaņo ministriju līmenī. 
      Taču Jēkabpils novada dome iecerējusi arī vērienīgus ielu remontdarbus, kam kopumā būs nepieciešami ap 10 vai 12 miljoniem eiro, kas arī jāaizņemas. BD jau vaicāja domes vadībai, vai situācijā, kad var nākties ņemt aizdevumu arī dambja remontam, nebūs apdraudēts pašvaldības kredītport­felis, jo pašvaldība drīkst aizņemties ne vairāk kā 20%  no kārtējā saimnieciskā gada budžeta kopapjoma. Atbilde bija, ka ar visiem aizdevumiem pašvaldības kredītportfelis nepārsniegs 17 miljonus eiro. Tobrīd gan vēl nebija precizēts, vai un cik pašvaldībai pašai nāksies līdzfinansēt dambja remont­darbus.
    Pašvaldību vēlmi aizņemties uzrauga Finanšu ministrija un  VARAM, un pēc gadījuma ar Rēzeknes domi, kas ievērojami pārvērtējusi savas kredītiespējas, kā rezultātā pilsētas budžetā šobrīd iztrūkums ir ap se­šiem miljoniem, Finanšu ministrija bažīgi vērtē pašvaldību vēlmi aizņemties.
     BD vaicāja Jēkabpils no­vada domes priekšsēdētājam Raivim Ragainim, vai pašvaldības aizņēmums dambja remontam un citas izmaksas nemainīs ieceri remontēt 49 ielas vai arī nāksies šo ielu skaitu samazināt? R. Ragainis atzīst, ka to vajadzēs darīt, un ir risks neuzsākt Jaunās ielas re­montu Jēkabpilī, jo tas ir finansiāli visietilpīgākais.
     – Šobrīd ir sagatavots lēmuma projekts, ko 12. septembrī skatīs Ministru kabinetā, par 3 634 299  miljonu eiro piešķiršanu no ERAF. Trešais līdzfinansētājs tur ir pašvaldība ar 641 347  eiro. Pašvaldības finansējums ir vairāk domāts tieši dambja labiekārtošanas darbiem, tādām skaistuma lietām, ko gribam sakārtot reizē ar dambja stiprināšanu. Šī summa mums būs jāņem kā aizdevums, bet ir arī jāaizņemas nauda dambja stiprināšanas darbu priekšfinansēšanai. Tādi šie projekti ir: mēs aizņemamies, apgūstam, un tad mums to atmaksā. Tas mums arī ir jāsaskaņo, kāds naudas apjoms ir vajadzīgs, lai uzsāktu dambja stiprināšanu. Tas ir viens. Bet ar ielām ir tā, ka jau 2021. gadā sākām darbu pie to remontu projektēšanas. 2022. gads nāca ar izmaksu summu maiņu, bet 2023. gads – ar ļoti augstām aizdevumu procentu likmēm, kas sadārdzināja visus ņemtos aizdevumus. Tāpēc mēs šobrīd pārskatām ielu skaitu, ko varam atļauties sakārtot. Visticamāk, ka tās vairs nebūs 49 ielas. Runājot ar Finanšu ministriju, ir skaidrs, ka tad, ja paliktu pie visa iepriekš plānotā, mēs nonāktu ļoti tuvu tai zonai, kad vairs nedrīkstam aizņemties. Un, ja tādā situācijā būtu kādi citi projekti vai lietas, kas ir svarīgas, tad tā varētu būt problēma. Ar domes vadību to jau esam izskatījuši, un tagad dosim apspriešanai deputātiem reāli finansējamo variantu, ko tad mēs īsti darīsim. Protams, ka mums ir visu šo ielu projekti un mēs tās taisīsim, tiklīdz tas būs iespējams. Visas vajadzētu labot,  bet ir tādas, kur remonts būtu svarīgāks. Piemēram, man ir ļoti liela vēlme saremontēt tieši Jauno ielu, jo tur mums ir lielākā skola, un tagad no rītiem tur ir nenormālas auto rindas, un neizskatās, ka mums nākotnē tur būs mazāk skolēnu. Bet Jaunās ielas remonts ir finansiāli ļoti ietilpīgs. Par mazāku naudu attiecīgi varētu sakārtot vairāk mazo ielu, – skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
     Lūdzot precizēt, vai tas nozīmē, ka Jauno ielu, visticamāk, šogad neuzsāks remontēt, R. Ragainis sacīja, ka ir ļoti nepieciešams to darīt, bet tas tomēr ir jāpārdomā, jo izdevumi tur ir lieli. Tas ir kapitāls remonts ar visu tīklu un trotuāru pārbūvi, un šobrīd būs problemātiski to izdarīt. 
     – Pirmā un galvenā pri­oritāte tagad ir dambis. Mēs sakārtosim finanšu plūsmu ar dambi, un tad redzēsim, kas mums sanāk ar ielām. Un, protams, uzstādījums ir tāds, ka lauku teritorijai nevajadzētu no tā ciest. Tas nozīmē, ka laukos tās mazās ielas Salā, Viesītē, Slatē un citur mēs lielāko daļu sataisīsim. Varbūt Salā ne visas uzreiz, bet remontēsim. Bet lielais kritums varētu būt tieši uz Jēkabpils ielām, kur kādu daļu mazo ielu varētu neremontēt. Lielākais jautājums ir par Jauno ielu, jo nākotnē mums ir ļoti svarīgs arī ielu remonts Pils mikrorajonā, un aktuāla arī asfalta seguma nomaiņa Rīgas ielā, kur tas jau ir sabrukšanas stadijā. Tāpat mums noteikti jāsakārto Veseļu iela, kas vajadzīgs uzņēmējdarbības attīstībai. Piemēram, tagad, kad tur atkal ved daudz graudu kravu, iela ir samalta miltos. Ja tur nākotnē nāks arī citi investori, tas ir ak­tu­­āli. Iespējams, tas viss finansiāli būtu izdevies tagad, bet dambis iedeva savu korekciju, un tā nauda no Valsts kases ar lielajiem procentiem – savu korekciju. Dam­bja remontdarbu uz­sākšanai mums tagad jāaizņemas kāds pusotrs miljons, un sākam ar to operēt. Tas nozīmē, ka ar to samaksājam būvniekam, tad Cen-trālā finanšu un līgumu aģentūra to atmaksā, un tad atkal var darīt ko tālāk, un to atkal atmaksā. Tas nav tā, ka pašvaldībai uzreiz ieskaita visu dambim  nepieciešamo summu, un šī situ­ācija arī ietekmē pašvaldības kredītportfeli, –  stāsta Raivis Ragainis.
     BD vaicāja, cik ilgā laikā pašvaldība izšķirsies, kuras ielas tad remontēs, un varēs informēt par to sabiedrību? R. Ragainis atbildēja, ka tas varētu būt, tiklīdz būs skaidrība par dambja finansēšanu valsts līmenī, jo līdz tam viss esot neziņā, un ar būvnieku nevar slēgt līgumu, ja nav finansējuma. Bet par ielām skaidrība noteikti būšot septembra beigās vai oktobrī, jo iepirkumi jau esot bijuši, bet par to jālemj deputātiem. 
    – Te vairāk ir runa ne par konkrētām ielām, bet par summu, ko pašvaldība varēs tām atļauties. Visu vērtēsim pēc principa, lai ir kaut kāda darbu pabeigtība tur, kur ielas jau iesākts sakārtot. Tāpat būs jāizšķiras būt vai nebūt Jaunās ielas remontam, –  saka Raivis Ragainis. 
    Pašvaldība līdz šim bija plānojusi, ka 49 ielu re-monts ir jāīsteno trīs gadu laikā, šogad uzsākot darbus, lielāko daļu pabeidzot nākamgad, bet mazāko –  2025. gadā.  
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 9 mēnešiem

    Tā jau ir, jo dambis tomēr galvenais.

    Atbildēt
  2. Fakts
    Fakts
    pirms 9 mēnešiem

    Jums bez dambja nekā cita pilsētā vispār nav.

  3. ir gan
    ir gan
    pirms 9 mēnešiem

    Uzstādīts jauns vides objekts – lūsis

atbildēt uz komentāru