Bīstamās invazīvās augu un dzīvnieku sugas apdraud Latvijas dabas daudzveidību. Viena no tādām sugām  ir rotans (Perccottus glenii), pazīstams arī kā Amūras grundulis.

      Šī asarveidīgo kārtas suga nāk no Ķīnas ziemeļ­austrumiem, Ziemeļko­rejas un Krievijas Federā­cijas Austrumāzijas daļas, tās dabiskais areāls ir Amūras upes un Japānas jūras upju baseini. Kā jau tas bieži mēdz notikt ar invazīvām sugām, sākotnēji izplatīta neapzināti, galvenokārt kopā ar zivaudzētavu zivīm. Eiropā rotans pirmoreiz parādījās 20. gadsimta sākumā, pārvadājot karpu dzimtas zivis audzēšanai akvakultūras uzņēmumos.

    Vēlāk rotans sāka izplatīties migrācijas ceļā, sevišķi pa upju baseiniem virzienā uz lejteci, un kopš tā laika tā populācija ir dramatiski pieaugusi, radot būtiskas sekas vietējām ekosistēmām. Pašlaik no­vērots daudzās Eiropas valstīs. Suga Latvijā pirmo reizi konstatēta 1974. gadā Daugavpilī.

Rotans ir mazprasīga zivs un tādēļ tiek turēta arī akvārijos. Iespējams, ka no tiem izlaista arī dīķos, jo bieži novērojams lielu pilsētu tuvumā. 

 

Kur sastapt rotanu?

    Rotans ir pielāgojies dzīvei dažādos apstākļos, kas ir viens no iemesliem tā izplatībai. Tas uzturas galvenokārt upju attekās, dīķos, ezeru un ūdenskrātuvju seklūdens daļā. Dod priekšroku stāvošiem ūdeņiem. Diemžēl spēj adaptēties dzīvei ūdeņos, kas nav piemēroti lielākajai daļai vietējo zivju sugu, un tolerants pret zemu skābekļa saturu ūdenī, piemēram, spēj izdzīvot ūdenstilpes gultnes dūņu slānī, periodiski izžūstošās, seklās ūdenstilpēs, kā arī līdz gultnei aizsalušās ūdenstilpēs. 

    Latvijā rotans vis­vairāk sastopams  Rī­gas, Dau­gavpils un Rē­zeknes apkaimē, kur tas mitinās pilsētas dīķos un mazos ezeros. Makšķernieki apgalvo, ka arī Jēkabpilī dīķī netālu no «Depo» starp Neretas  un Brīvības ielu tie ir noķerami. Populāra rotanu ķeršanas  vieta ir  dīķi starp Lī­vāniem un Rožupi. Ir ziņas, ka makšķernieki (arī no Jēkabpils novada) tur tos ķer dzīvajai ēsmai. No makšķerēšanas noteikumu viedokļa tas ir  pārkāpums. Šādā veidā invazīvie rotani  var ieviesties citās ūdenstilpēs.

 

Izskats

Rotana ķermeņa priekšējā daļa šķērsgriezumā ir ieapaļa, aizmugurējā – no sāniem saplacinā­ta. Galva no augšas ir saplacināta, mute – ar zobiem, vērsta uz augšu, bet augšžoklis pārsniedz  apakšžok­li. Parasti šī zivs ir 10–20 cm gara, bet var sasniegt arī 25–30 cm garumu. Svars – vidēji 350 grami.

To izceļ arī divas muguras spuras, kuru stari atšķirībā no citām asaru dzimtas zivīm nav dzeloņveidīgi.  Krāsojums atkarībā no ūdenstilpes  mainās no zaļganas olīvkrāsas līdz brūni pelēkai vai tumši zaļai. Mugura – zaļganmelna, sāni un vēders – zaļgandzeltens ar tumšiem plankumiem. Sānu krāsojums – brūngani pelēks ar lieliem, neregulāriem, tumšiem plankumiem. 

     

Ekoloģiskās sekas

   Ekoloģiskās sekas, ko rada rotana invāzija, ir plašas un negatīvas. Kopā ar rotanu ūdenstilpēs ienākuši vismaz četri parazīti, kuri pirms tam nebija sastopami. Turklāt rotans ir plēsējs, kas var būtiski ietekmēt bezmugurkaulnieku daudzveidību dīķos, pilnībā iznīcinot varžu kurkuļus un tritonu kāpurus, kā arī negatīvi ietekmēt atsevišķu zivju sugu populācijas, jo ēd mazākus zivju mazuļus. Tā cīņa par pārtiku un dzīves telpu var izspiest vietējās sugas, kas savukārt ietekmē visu ūdens ekosistēmu. 

     

Kā cīnīties?

     Aizvien vairāk zinātnieku un vides aizstāvju aicina veikt preventīvus pasākumus, lai ierobežotu ro­tana izplatību. Vajadzētu ieviest stingrākus kontroles pasākumus attiecībā uz zivju pārvietošanu un pastiprinātu uzraudzību ūdenstilpnēs, kur rotans jau ir konstatēts. Dažos gadījumos tiek izmantoti arī bioloģiskās kontroles paņēmieni, piemēram, citu plēsēju sugu ieviešana, jo pats rotans ir līdaku, asaru un samu barības objekts.

    Ja suga tiek konstatēta izolētā ūdenstilpē, tā būtu jāiznīcina, neietekmējot citas sugas ar tīkliem, murdiņiem, makšķerējot. Ro­tans labi ķeras uz makšķeres, arī ziemā, un tā ir garšīga, lai arī lielās galvas un mutes dēļ ne visai glīta zivs. Tai nav daudz zvīņu un ir viena asaka. 

   Manuālās un mehāniskās metodes: 

• ūdenstilpes nolaišana uz laiku – vislabāk var izmantot nelielās, lokālās ūdenstilpēs. Pēc ūdenstilpes nolaišanas ieteicams izvākt tajā uzkrājušos nogulumu. Ūdens­tilpes iztīrīšanas darbi jāveic rudenī pēc abinieku vairošanās cikla noslēgšanās;  

•grāvju, kas savieno ūdenstilpes, aizbēršana vai dambju veidošana. Meto­de ne­nodrošina rotana izskaušanu, bet tikai ierobežo tā izplatīša­nos. 

  

Aicina ziņot

    Rotana izplatības un skaita noskaidrošanai Latvijā nepieciešams veikt sugas monitoringu visā  valsts teritorijā, tādēļ  ikviens tiek aizicnāts iesaistīties. Novērojumus par rotanu var iesniegt divos veidos – Dabas aizsardzības pārvaldes vietnē www.invazivs.lv un mobilajā lietotnē «Survey123».

Rotans nav vienīgā invazīvā suga, kas apdraud mūsu ūdeņu iemītniekus. Vēl var minēt jūrasgrunduli, Ķīnas cimdiņkrabi, Amerikas signālvēzi, dzeloņvaigu vēzi, daudzveidīgo sēdgliemeni un citas sugas. 

---