Jēkabpils novada domei problēmas sagādā sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas reģistrācija un darba uzsākšana deinstitucionalizācijas (DI) projektu ietvaros izbūvētajās grupu dzīvokļu un dienas centra telpās  personām ar garīga rakstura traucējumiem (GRT) Asares pagasta Ancenē un Aknīstes pilsētā. Projekta īstenošana ieilgusi sešu gadu garumā, pa šo laiku mainījusies situ­ācija, kā arī tagad secināts, ka telpas nav īsti piemērotas plānotajām vajadzībām. Ja pašvaldība atsakās no projekta īstenošanas, tai nāksies atmaksāt ES līdzfinansējumu vairāku simtu tūkstošu apmērā. 

   Par šo problēmu vaicājām Jēkabpils novada do­mes priekšsēdētājam Rai­vim Ragainim un viņa vietniekam sociālajos un veselības aprūpes jautājumos Aiva­ram Vanagam, kas to risina sadarbībā ar  Labklājības ministrijas pārstāvjiem. 

 

Izveidotās telpas īsti neatbilst prasībām

– Pašlaik notiek sarunas par trīs plānoto struktūrvienību izveidošanu  – viena An­cenē  un divas Aknīstē. Māc šaubas par iespēju normāli strādāt, jo telpas ir izveidotas nepietiekošas. Kā tas projekts no sākuma ir tapis (uzsācējs bija Aknīstes novads un apvienotais no­vads to pārmantoja), to mēs tagad nevaram pateikt, bet daudzas telpas neatbilst, tāpēc nav skaidrs, vai tās re­ģistrēs. Piemēram, nav at­pūtas telpu darbiniekiem, nav pienācīgas rehabilitācijas telpas, kas ir par mazu, ja tur uzņemtu plānotās 16 personas. Bijušajā Salas novadā Līkumos un Biržos arī bija plānotas telpas līdzīgam mērķim, bet tur laikus noreaģēja un pārorientējās uz rehabilitācijas pasākumiem un telpām atpūtas brīža pakalpojumam ģimenēm ar bērniem ar īpašām vajadzībām. Bet arī tur ir dažādas problēmas, piemēram, Līkumos nav izplānota piekļuve otrajam stāvam, –stāsta Aivars Vanags. 

Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis piebilst, ka negribētu sacīt, ka Aknīstes novads uzsāka nepilnvērtīgu projektu, jo tad bija uzstādījums integrēt sabiedrībā personas ar GRT. 

– Tās bija ēkas, kas vi­ņiem tobrīd bija pieejamas, bija finansējums, un viņi bija gatavi tās sakārtot. Projekta vajadzībām nepieciešamās telpas ir «iespiestas» jau gatavās ēkās. Nezinu, kas viņiem toreiz to atļāva darīt, bet tagad situācija ir tāda, kāda nu ir. Tobrīd  bija izvērtētas 16 personas ar GRT, kas varētu izmantot šo pakalpojumu. Tagad palikušas vairs tikai viena vai divas. Tāds mums ir mantojums, kas paredz arī veidot štata vietas, veidot struktūrvienības un reģistrēt šo pakalpojumu, bet pakalpojuma saņēmēji pagaidām ir tikai daži, – saka Raivis Ragainis. 

Vaicāts, vai tad, ja projektu neīsteno atbilstoši mērķiem, pašvaldībai draud uzrēķins – jāatmaksā sa­ņemtais finansējuma, A. Va­nags atbild apstiprinoši, ka tā varētu būt būtiska sum­ma, bet tad, ja pilnībā lauž līgumu  – 405 000 eiro.

– Tāpēc šobrīd cenšamies risināt problēmu, tiekamies ar labklājības ministru, runājam ar Aknīstes Sociālā aprūpes centra vadītāju un meklējam risinājumu. Viens no variantiem ir, ka varētu deleģēt sociālā pakalpojuma sniegšanu kādai biedrībai vai pašvaldības struktūrai, bet nevaram viņus iegrūst nelaimē, ka viņi pēc tam nevar reģistrēt pakalpojumu nepiemērotu telpu dēļ. Otra iespēja ir, ka mēģinām paši reģistrēt un darīt, ko spējam. Bet nav jau darbinieku, jo tur jābūt darbiniekiem ar speciālām zināšanām. Vest darbiniekus no Jēkabpils uz Aknīsti nebūtu normāli. Tādi darbinieki ir Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā vai Aknīstes sociālās aprūpes centrā, bet mums viņi ir jāatņem šīm iestādēm, lai varētu darboties, – saka Aivars Vanags, piebilstot, ka diez vai ir jēga to darīt, lai apkalpotu divus cilvēkus. Vēl pastāvot iespēja, ka varbūt uz grupu mājām un rehabilitāciju Aknīstē un Ancenē var vest cilvēkus ar GRT no citām  pašvaldībām, bet tas ir nekonkrēti, jo šo­brīd nav skaidrības, vai tādi būtu. 

 

Tie, kas atteicās, tagad ir vinnētāji

A. Vanags secina, ka pašvaldības, kas laikus paredzēja problēmas un atteicās no ieceres īstenot DI projektus, tagad ir vinnētājas. To savulaik izdarījis Krustpils novads, kam bija iecere projektam izmantot pansionāta  «Jaunāmuiža» telpas, un arī Jēkabpils novads, kas plānoja izmantot sociālās aprūpes iestādes «Mežvijas» telpas. Abi varianti ir noraidīti, jo projekts nepieļāva, ka DI telpas ierīkotu citas institūcijas ēkās, kaut arī pilnīgi atsevišķi ar atsevišķu ieeju. A. Va­nags min, ka tas toties būtu bijis daudz reālāks un izdevīgāks variants gan klientiem, gan pašvaldībai, gan no darbinieku nodrošināšanas viedokļa. Bet, tā kā tas noraidīts, jaunas iespējas minētie novadi nav meklējuši un no DI projekta atteikušies. 

 

Lai ko arī izlemtu, nomales faktors traucē

Tagad jautājums, ko darīt ar DI projekta ēkām Aknīstē un Ancenē, esot jāizlemj pēc iespējas ātrāk. Galīgais termiņš ir nākamā gada augusts vai, iegūstot pagarinājumu, oktobris.  

– Lai reģistrētu pakalpojumu, jāreģistrē arī štata vietas, bet tas ir darbs  24/7, kas jānodrošina ar pilnu štatu, kaut iestādē atrastos tikai viens cilvēks. Ne­pieciešami vismaz astoņi darbinieki. Mēs, protams, vērtējam, ko iegūtu, ja projektu realizētu, un ko, ja atsakāmies un samaksājam uzrēķinu. Citās pašvaldībās ir mēģinājuši piesaistīt ārpakalpojumu. Zemgales plānošanas reģions ir gatavs maksāt par izvērtēto personu atvešanu pakalpojuma sa-ņemšanai no citām vietām Zemgales DI struktūrā. Cēsīs tādas telpas ir pilnas, tur ved klientus no citām paš-valdībām, un tas ir ārpakalpojums, ko nodrošina Sar­kanais Krusts vai «Rūpju bērns»,  bet tās ir Cēsis  –pil­sēta, nevis nomale. Bet mūsu ēkas ir pašā Leišmalē, nevar pierunāt cilvēkus iet uz turieni strādāt. Kā tur nodrošināt ēdināšanu trīs reizes dienā? Uz Anceni tie ir  17 vai 19 kilometri no Ak-nīstes, ko vest katru dienu. Neīstenojot visu atbilstoši projektam, draud uzrēķins,  bet tikai algās vien darbiniekiem būtu jāsamaksā ap 100 000 gadā, nerēķinot uzturēšanu un  personu vadāšanu, piemēram, no un uz rehabilitācijas centru no Ancenes uz Ak­nīsti. Un jārēķinās  ar to, ka, beidzoties projekta laikam, visi izdevumi, viss gulsies uz pašvaldības pleciem. Cik tas maksās. Tāpēc varbūt lauzt līgumu, bet kur izmantot telpas nomalē? Tie, kas toreiz skeptiski skatījās uz šo ideju, tagad ir ieguvēji, – saka Raivis Ragainis.

– Vai vajag pakalpojumu ķekša pēc, kad tur ir daži cilvēki, kas tāpat būtībā ir institūcijas aprūpē, tikai atsevišķi izveidotas – mazākā skaitā mazākās telpās? Vai ķekša pēc vajag  to darīt vai labāk būtu tiešām pienācīgi rehabilitēt, lai  cilvēks var iekļauties sabiedrībā? – sa­vukārt vaicā Aivars Va­nags. R. Ragainis piebilst, ka  bija situācija, kad DI projektiem deva naudu, un pašvaldības tai skrēja pakaļ, bet tagad ir problēmas.

 

Projekta īstenošanai ievelkoties, daudz kas mainījies 

– Jēkabpilī DI projekta telpās arī  ir tikai puse no plānotajiem cilvēkiem, jo grupu mājai «Saka» viss nav nokomplektēts. Varbūt pa gadu piepildīsies. Varbūt var vest no Aknīstes. Projekta pakalpojumu var saņemt tikai iepriekš tam izvērtēti cilvēki ar GRT, kas atzīsti par atbilstošiem. Viss tika aizsākts 2016. gadā,  un pa šo laiku daudz kas ir mainījies. Ir tādi, kas vairs negrib prom no Aknīstes psihoneiroloģiskās iestādes, jo tur jūtas drošāk, ir tādi, kam veselība pasliktinājusies, un viņi vairs nevar iesaistīties projektā. Te paradās tas, ka Labklājības ministrija nestrādā kopā ar Veselības ministriju, un katrai ir savs skatījums, – saka Aivars Vanags. 

Ancenē daudzdzīvokļu mājā DI projektam ir pielāgots 1. un 2. stāvs divās ieejās. Aknīstē telpas ierīkotas pašvaldības ēkā.  Vairāk par 800 000 eiro iztērēti, un 400 000 eiro ir no pašvaldības. Domes vadība atzīst, ka tad, ja tagad ir uzrēķins un nauda ir jāatdod  trīs vai sešos mēnešos, tādas naudas pašvaldībai nav. Tāpēc  ir jāmeklē kāds variants, arī tad, ja Labklājības ministrija telpas pakalpojumam nereģistrētu neatbilstības dēļ. 

 

Uzziņai 

Projekta mērķis bija nodrošināt personu ar GRT vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un sociālos pakalpojumus, izveidojot dienas aprūpes centru un grupu dzīvokļus toreizējā Aknīstes novadā. Skolas ielā 9a, Aknīstē pārbūvēta divstāvu ēka, kuras pirmajā stāvā atradīsies dienas aprūpes centrs 15 personām un otrajā stāvā – grupu dzīvoklis sešām personām, bet Asares pa­gasta Ancenes «Rī­tos» izveidots gru­pu dzīvoklis 10 personām ar GRT. Abās vietās labiekārtota teritorija un izveidotas autostāvvietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Projektam iztērētas iespaidīgas summas. Ko­pējās projekta izmaksas ir 875 094,63 eiro. ERAF līdzfinansējums ir 375 918,46 eiro,  valsts budžeta līdzfinansējums – 89 494,71 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībām – 14 002,23 eiro un pašvaldības finansējums – 395 679,23 eiro.