Pareiza atkritumu apsaimniekošana ir viens no zaļa dzīvesveida stūrakmeņiem. Kā atzīst SIA «Vidusdaugavas SPAA» atkritumu savākšanas nozares atbildīgā speciāliste Jeļena Kučika, pagaidām gan Latvijas, gan Jēkabpils novada iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi ir ļoti tālu no ideāla. Kāpēc tas tā ir un kāda situācija atkritumu apsaimniekošanā novērojama laukos, skaidro J. Kučika.
– Kādas ir būtiskākās problēmas, ar kurām, apsaimniekojot atkritumus, nākas saskarties tieši pagastos: gan daudzdzīvokļu mājās, gan viensētās?
– Kopumā atkritumu apsaimniekošanas problēmas Latvijā ir līdzīgas visos reģionos. Lauku teritorijā atkritumu apsaimniekotāja darbu sarežģī autoceļu tehniskais stāvoklis (it īpaši iestājoties starpsezonas mainīgajiem laika apstākļiem), jo atkritumvedējs ir ļoti liela un smaga tehnika, kura var pārvietoties tikai pa ceļu, kam ir atbilstošs segums, kā arī tai vajadzīgs liels laukums, kur apgriezties.
Lauku teritorijā ir arī tendence samazināties iedzīvotāju skaitam, bet nobraukto kilometru daudzums atkritumu apsaimniekotāja savākšanas transportam nemainās, jo ir jānodrošina pakalpojums tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo lauku apvidū.
Vēl ir virkne citu situāciju un problēmu, kuras sevišķi raksturīgas lauku teritorijām. Tās ir daļēji apdzīvotas daudzdzīvokļu mājas un daudzdzīvokļu mājas, kurām nav apsaimniekotāja un nav iespējams noslēgt līgumu ar mājas apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Arī pasta nodaļu un veikalu slēgšana pagastos rada problēmas klientiem, kuriem nav citu iespēju apmaksāt rēķinus par atkritumiem.
– Vai un kā šīs problēmas tiek risinātas?
– Pārsvarā visas problēmas, kas rodas darba procesā, tiek atrisinātas sadarbībā ar vietējo pašvaldību un pašu klientu. Tikai līdzdalībā (atkritumu radītājs, pašvaldība un atkritumu apsaimniekotājs) atkritumu apsaimniekošanas procesā var sakārtot visus jautājumus un problēmas novadā. Bieži vien katrā situācijā ir jāmeklē individuāls risinājums.
– Cik apzinīgi ir cilvēki, šķirojot atkritumus? Vai to jau apguvuši vai arī vēl ir jāveic skaidrojošais darbs?
– Skaidrojošajam darbam, lai palielinātu iedzīvotāju motivāciju un informētības līmeni atkritumu šķirošanas jomā, ir jābūt, jo pagaidām gan Latvijas, gan Jēkabpils novada iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi ir ļoti tālu no ideāla. Šķirošanas paradumus ietekmē daudzi faktori, tajā skaitā arī labklājības līmenis sabiedrībā – jo tālāk no pilsētas, jo grūtāka dzīve. Izmantojot šķiroto atkritumu konteinerus un visiem iedzīvotājiem apzinīgi iesaistoties šķirošanā, izmaksas par atkritumu izvešanu var samazināt. Iedzīvotāji atkritumu šķirošanai var izmantot arī konteinerus tuvākajā apkaimē.
Prasmīgi šķirojot atkritumus, var ietaupīt, bet diemžēl zema ienākuma līmeņa dēļ, lai ietaupītu līdzekļus, Jēkabpils novada iedzīvotāji ļoti bieži izmanto citu veidu – noslēdz līgumu par vismazāko konteinera tilpumu ar visretāko atkritumu savākšanas biežumu, bet no pārējiem nešķirotiem sadzīves atkritumiem mēģina atbrīvoties, izmetot tos svešā konteinerā (parasti publiskajās vietās, pie daudzdzīvokļu mājām) vai kopā ar šķirotiem sadzīves atkritumiem, sabojājot to, ko citi iedzīvotāji ir apzinīgi sašķirojuši. Bieži iedzīvotāji rīkojas prettiesiski – vispār neslēdz līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, bet nešķirotus atkritumus izmet svešā konteinerā vai dalīti vākto atkritumu konteineros, sabojājot to saturu.
Šķiroto atkritumu konteinerā nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu, jo tie bojā visas tvertnes saturu. Pirms šķiroto atkritumu izmešanas tiem paredzētos konteineros jāpārliecinās, ka tie ir tīri, sausi un bez ēdienu vai citu vielu piejaukumiem, lai tos varētu nodot otrreizējai pārstrādei vai izmantot siltuma un elektrības ražošanai. Ja šķiroto atkritumu konteinerā tiek konstatēts neatbilstošs sastāvs, tad šādi atkritumi tiek uzskatīti par nešķirotiem sadzīves atkritumiem un tiek apsaimniekoti, piemērojot nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas maksu.
– Kāda ir situācija ar lielgabarīta atkritumiem pagastos?
– Jēkabpils novada iedzīvotājiem (gan daudzdzīvokļu mājās, gan viensētās) lielgabarītu atkritumu izvešana jāorganizē individuāli un par saviem līdzekļiem tie jānodod utilizēšanai. Iedzīvotāji to var izdarīt, piesakot lielgabarīta atkritumu izvešanu pie SIA «Vidusdaugavas SPAAO» pa tālruni 28367235 vai rakstīt e-pastu uz adresi: poligons@spaao.lv vai kac@ spaao.lv. Var arī paši nogādāt un nodot sadzīves atkritumu poligonā «Dziļā vāda» Mežāres pagastā vai Jēkabpils atkritumu šķirošanas stacijā – Zvaigžņu ielā 1B, Jēkabpilī. Iedzīvotāji, kuri dzīvo Jēkabpils pilsētas tuvumā, var paši aizvest un nododot lielgabarīta atkritumus uz «Jēkabpils pakalpojumu» šķirošanas laukumu – Zemgales ielā 24/1, Jēkabpilī.
Lielgabarīta atkritumus nedrīkst izmest sadzīves atkritumu konteineros vai arī novietot tiem blakus! Šajā gadījumā izmaksas par lielgabarīta atkritumu, kas tiks atstāti dzīvojamās mājas piesaistītajā teritorijā, utilizēšanu tiks attiecinātas uz visu daudzdzīvokļu māju un sadalītas atbilstoši katrā dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Pie lielgabarīta atkritumiem nedrīkst ievietot azbestu saturošus atkritumus, kā arī citus bīstamos atkritumus. Par to savākšanu jāvienojas atsevišķi.
– Vai un cik reāli ir tas, ka arī pagastos varētu parādīties konteineri tekstilam un bioloģiskajiem atkritumiem?
– SIA «Vidusdaugavas SPAAO» Jēkabpils novada teritorijā jau ir izvietojuši publiski pieejamus tekstila šķirošanas konteinerus iedzīvotāju nevajadzīgajiem un nolietotajiem apģērbiem un apaviem šādās vietās: P. Stradiņa iela 1A, Viesīte; Sporta iela 13A, Viesīte; «Druviņas 5», Cīruļi, Rites pagasts; Skolas iela 1A, Aknīste; Sila iela 4, Zasa, Zasas pagasts; Susējas iela 20, Sala, Salas pagasts.
SIA «Vidusdaugavas SPAAO» turpinās paplašināt tekstila konteineru tīklu Jēkabpils novadā, papildinot pašreizējos dalīti vākto atkritumu punktus arī ar konteineriem tekstilam.
Latvijā no 2024. gada bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošana ir obligāta. Drīz stāsies spēkā grozījumi Jēkabpils novada domes saistošajos noteikumos «Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Jēkabpils novadā». Saistošie noteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā izmaiņas atkritumu apsaimniekošanu regulējošajos normatīvajos aktos un paredz, ka turpmāk Jēkabpils novadā tiek nodrošināta bioloģisko atkritumu šķirošana, tiek noteiktas atbildības robežas un pienākumi dalīti savākto bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Jau tagad SIA «Vidusdaugavas SPAAO» piedāvā iedzīvotājiem iesaistīties bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmā: veicot mājkompostēšanu un par tās esamību informēt atkritumu apsaimniekotāju SIA «Vidusdaugavas SPAAO» vai piesakoties centralizētai bioloģisko atkritumu vākšanai un bioloģisko atkritumu konteineru novietošanai.
Aicinām aktīvi izmantot bioloģisko atkritumu mājkompostēšanas iespējas, it īpaši vietās, kur centralizēta bioloģisko atkritumu dalītā vākšana nav tehniski un ekonomiski pamatota. Svarīgi atcerēties, ka atkritumu apsaimniekotājam nav uzlikts pienākums visās mājsaimniecībās novietot bioloģisko atkritumu konteinerus. Šo konteineru vienmēr piesaka klients. Iedzīvotājiem ir jāvēršas vai nu pie atkritumu apsaimniekotāja, vai namu apsaimniekotāja.
Plašāka informācija par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas iespējām ir atrodama SIA «Vidusdaugavas SPAAO» mājaslapā www.spaao.lv sadaļā «Pakalpojumi–Sadzīves atkritumu apsaimniekošana». Jautājumu gadījumā var sazināties ar klientu apkalpošanas centru pa tālruni 28367235 vai rakstīt e-pastu uz adresi: kac@spaao.lv.
Atkritumu šķirošana: kā tā notiek tavās mājās?
Kārlis Deikovskis, vasarā dzīvo laukos Sēlpils pagastā, rudenī un ziemā – Jēkabpilī:
– Iespēju robežās atkritumus šķiroju. Depozīta ieviešana gan, manuprāt, ir pamainījusi sabiedrības paradumus – ceļmalās mazāk redzamas tukšās pudeles. Arī atkritumu konteineru pieejamība pilsētvidē ir uzlabojusies.
Vasarā, dzīvojot lauku mājā, bioloģisko atkritumu šķirošana nerada galvassāpes. Visam ir paredzēta sava vieta. Viss liekais nonāk kompostā. Rudens un ziemas periodā dzīvoju pilsētā, un tur kopš pagājušā gada ir ieviests brūnais atkritumu konteiners – bioatkritumu konteiners. Jau iepriekš šķiroju atkritumus, bet tagad nācis klāt papildus viens spainis (slēgtā tipa), kurā nonāk bioloģisko produktu pārpalikumi.
Atkritumu šķirošana man nerada papildu slogu, ja mājās visam ir paredzēta sava vieta – papīri, plastmasa, depozīts, bioatkritumi un pārējie sadzīves atkritumi. Katrreiz, kad dodos laukā, varu ko paķert rokās un pa ceļam uz automašīnu izmest lieko.
Pilsētā daļa cilvēku pat nedomā papūlēties kaut ko šķirot – sadzīves atkritumu konteineros nonāk gan vecā santehnika, gan automašīnu riepas – viss tiek samests vienā konteinerā un lieki par tālāko galva netiek lauzīta. Arī mēbeles un vecā sadzīves tehnika tiek novietota blakus konteineriem. Cilvēki tālāk no pilsētas, manuprāt, vairāk piedomā pie tā, ko ievieto savā konteinerā vai speciālajā atkritumu maisā, ko piedāvā SIA «Vidusdaugavas SPAAO», kas ir kā alternatīva individuālajam konteineram.
Savas zināšanas par «zaļākām izvēlēm» vērtēju kā pietiekamas. Par informācijas pieejamību sūdzēties nevar – gan sociālajos tīklos, gan pilsētvidē, gan sabiedriskajos medijos ik pa laikam ir pa kādai izglītojošai kampaņai, no kuras var šo to aizgūt un iekļaut savā ikdienā.
Manuprāt, papildu uzmanība būtu jāpievērš būvniecības atkritumu šķirošanai, azbesta šīfera un transportlīdzekļu riepu nodošanas iespējām. Ja riepas atsevišķās pilsētās ikviens var nodot bez maksas (ierobežotā daudzumā un noteiktā laika periodā), tad azbestu saturošos šīferus bez maksas un arī ierobežotā daudzumā var nodot tikai trūcīgās un maznodrošinātās mājsaimniecības. Ja šo jautājumu padarītu pieejamu plašākam sabiedrības lokam, mazāk šo specifisko atkritumu nonāktu mežos, pļavās.
Gita Grāviņa, dzīvo Sēlpils pagastā:
– Mēs ģimenē atkritumus cenšamies šķirot. Un mācām arī bērnus, ka atkritumi ir jāšķiro. Manuprāt, kopš depozītu sistēmas ieviešanas ir acīmredzami samazinājies apkārtējās vides piesārņojums. Vai nu cilvēki paši nodod depozīta pudeles, vai atrodas kāds, kas savāc nomestās pudeles un nodod. Bioloģiskajiem atkritumiem mums ir sava komposta kaste. Tur tie tiek izmesti un nākamajā gadā iestrādāti piemājas dārziņā.
Domāju, ka cilvēki sāk arvien vairāk šķirot atkritumus. Tas dažiem sākas kā modes lieta, bet tad jau pierod un kļūst par ikdienas normu. Manuprāt, arī laukos cilvēki ļoti aktīvi šķiro atkritumus, tikai ne visiem ir pieejami šie atkritumu šķirošanas konteineri, un tas šķirošanu padara grūtāku. Uzskatu: ja būtu lielāks daudzums atkritumu konteineru šķirojamajiem atkritumiem, tad cilvēki nemetīs visu pie kopējiem atkritumiem. Un jādot iespēja reizi vai pat divas reizes gadā bez maksas nodot lielgabarīta atkritumus, ko parasti izmet mežā.
Raivis Kalniņš, dzīvo Sēlpils pagastā:
.jpg)
– Laukos ar bioloģiskajiem atkritumiem problēmu nav, komposta kaudze visu atrisina. Apgalvojumam, ka iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumi ir ļoti tālu no ideāla un tam, ka jo tālāk no pilsētas, jo mazāka iesaistīšanās šķirošanā, piekrītu daļēji. Vismaz mēs, laukos dzīvojot, visu perfekti sašķirojam, protams, pietiek arī tādu, kuri visu gāž grāvmalē. Informācijas par atkritumu šķirošanu ir pietiekami, bet infrastruktūras ne vienmēr pietiek.
BD un personīgā arhīva foto
Uzziņai
SIA «Vidusdaugavas SPAAO» pakalpojumu klāsts sevī ietver atkritumu savākšanu, šķirošanu, transportēšanu, apstrādi un apglabāšanu. Šobrīd uzņēmums veic atkritumu apsaimniekošanu visā Jēkabpils novada teritorijā, izņemot Jēkabpils pilsētu. No 2018. gada 1. jūnija kā pirmie Jēkabpils novada pagasti, kur SIA «Vidusdaugavas SPAAO» sāka atkritumu apsaimniekošanu, bija Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagasts. No 2023. gada 1. jūnija kā pēdējos no Jēkabpils novada teritorijas sāka atkritumu apsaimniekošanu Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastā.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
prusaks
Re, sēlpiliešiem nav problēmas, lai nemāķuļi brauc mācīties.
Ačulis
Interesanti, kā tad beigās būs ar to komposta uzskaiti privātmājās un laukos, kur katram sava komposta kaudze.. Vienā no domes sēdēm Gluhs kaut ko stāstīja, ka iedzīvotājiem būšot jāziņo, cik tad tā kaudze liela..