Šobrīd neredz iespēju rast finansējumu Sakas gultnes tīrīšanai
INESE ZONE

Šī pavasara Daugavas plūdi, tāpat kā pērnā gada janvāra notikumi, rosināja diskusiju par to, ko vēl bez dambja stiprināšanas un pagarinājuma būves varētu darīt, lai mazinātu plūdu draudus. Viens no variantiem ir Daugavas un Sakas gultnes tīrīšana. Pašvaldības attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejā pērnā gada nogalē deputāti vienojās 2024. gada budžetā paredzēt līdzekļus – 100 000 eiro vismaz izpētei, jo jāvērtē ietekme uz vidi. Runāja gan par Sakas tīrīšanu, gan Daugavas gultnes atbrīvošanu no radžu sliekšņiem. Tomēr, apstiprinot šī gada pašvaldības budžetu, finansējums ne priekšdarbiem, ne Sakas vai Daugavas gultnes tīrīšanai netika iekļauts. 
   – Jautājums ir ar diezgan senu vēsturi. Protams, par Sakas gultnes tīrīšanu. Par krācēm vispār nav runa. Tā ir mūsu tūrisma apskates vieta –  Baltā krāce. Tas ir mūsu lepnums, un mēs pat nedomājam, ka to varētu darīt. Bet, ja runā par sanesumiem, protams, ka Dau­gavai un Sakai vajadzētu veikt sanesumu tīrīšanu, bet tas ir diezgan apjomīgs darbs un arī apjomīga saskaņošana, jo jāsaskaņo gan ar Valsts vides dienestu, gan Latvijas Dabas fondu, –  sacīja Jē­kab­pils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis.
    Viņš stāsta, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas vizītes laikā ar viņu runāts arī par šiem jautājumiem, un ministre teikusi, ka citās pašvaldībās ir pieredze ar upju tīrīšanu. Tas darīts Kuldīgā, kur Venta tīrīta no rumbas līdz tiltam un uz leju, lai būtu labāka plūsma. 
     – Kad Dubnu tīrīja, tas bija Lauku atbalsta dienesta projekts. Tur bija ļoti apjomīgi darbi un kala dolomītu, bet es nedomāju, ka mū­su iedzīvotāji piekristu, lai kāds pēkšņi kaltu radzes –  Balto krāci. Par Jēkabpili nav apzināts, cik Sakas tīrīšana varētu maksāt un ko tas varētu dot. Tāpēc budžetā nauda tam arī netika iekļauta. Jāsaprot, ka gultnes sa­nesumi ir dažu desmitu centimetru augstumā, varbūt vietām arī vairāk, ir kāda saliņa izveidojusies. Bet šopavasar mēs runājam par ūdens uzplūdumu, kas ir pieci seši metri virs nulles atzīmes. Un tādā gadījumā plūdu riska samazinājums no tīrīšanas būtu niecīgs. Bet tīrīt vajadzētu, jo tad dabūtu labāku plūdumu un varbūt ledum nebūtu kur aizķerties. Bet šobrīd es īsti ne­redzu ne finansējumu, ne juridisko veidojumu, kā mēs varētu valsts upi tīrīt, lai arī tā mums ir uzlikta pārraudzī­bā. Tas ir nopietns projekts, un es domāju, ka 100 000 eiro būs tikai izpēte, nevis paši darbi. Mēs taču redzam, kas mums ir ar Krustpils pils dīķi. Kamēr domājam, ka mums pietiks ar 100 000 eiro, un ķertos klāt, redzam, ka lielāka nauda aiziet par izpēti un citām prasībām, –  skaidro Raivis Ragainis.  
    Viņš arī stāsta, ka grūti paredzēt tīrīšanas efektu, jo ir daudz dažādu nianšu. Tā šogad ledus palicis pie Prižiem, jo visa lielā ūdens ma­sa aizgāja pa Saku. Ja Saka būtu nosprostota, ūdens līmenis celtos pie Jēkabpils.  
    – Varbūt ar tīrīšanu ūdens līmeni varētu samazināt par pusmetru vai metru un mazāk uzkrātos ledus. Tīrīt vajag, bet negribētu teikt, ka tā var iegūt tādu rezultātu, lai nebūtu plūdu. Būtu jātīra visa Sakas gultne, jo tur ir izveidojušies dažādi atzari, saliņas. Bet pie ūdens pacēluma pārplūst dažādas vietas, un tad ir jautājums, vai tīrīt tikai pašu gultni, –  sacīja Raivis Ra­gainis.
    BD atgādināja, ka  agrākos pētījumos par Daugavas gultnes tīrīšanu no dolomīta iespējamā vieta bijusi pie Zeļķu tilta.  
    – Jā, pie Zeļķu tilta ir sa­strēguma vieta.  Vieni saka, ka tie ir vecā tilta pamati, un man nav iemesla tam neticēt, bet es pats to neesmu redzējis. Citi stāsta, ka tas ir dolomīta slānis. Tur gan vajadzētu apskatīties, un varbūt varētu to tīrīt, bet tad tam vajadzētu būt valsts  darbam un finansēm. Var­būt ar «Latvenergo»  palīdzību to varētu finansēt. Tur jau ir tās sprieguma vietas. Bet es uzskatu, ka vislabāk plūdu iespējamību pie Jē­kabpils un Pļaviņām  mazinātu Bebrulejas līkuma tīrīšana, kur  līkums ir sašaurināts ar dolomīta atsiju bēršanu. To gan vajadzētu iztīrīt, tas būtu pirmais, kas jādara, jo tur gan viss apstājas, –  uzskata Raivis Ra­gai­nis.   
   Minētajā attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas sēdē deputāti Sakas un Daugavas tīrīšanu gan vērtēja kā realizējamu ieceri. Viņi secināja, ka vispirms jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, lai  tā rezultātā saņemtu procesa izpildes tehniskos noteikumus, un varētu domāt par finansējuma piesaisti un darbu izpildi. Jau iepriekš konstatēja, ka jāpaļaujas uz budžeta līdzekļiem, jo valsts finansējumu šim nolūkam nevar saņemt. Lai arī upe ir valsts īpašums, tā atbilstoši Zemes pārvaldības likumam ir nodota pašvaldības apsaimniekošanā. Komitejas locekļu ieskatā, efektīvāka nekā Sakas tīrīšana būtu Dau­gavas gultnes padziļināšana, novācot radžu sliekšņus, kas aiztur vižņus un veicina Sakas un Daugavas aizsērēšanu. Taču no sarunām ar valsts dienestu vides speci­ālistiem esot noprotams, ka tam būs grūti dabūt atbalstu. Un, ja tāds būtu, šajā plānošanas periodā nevar cerēt uz ES fondu atbalstu, jo Jēkabpils novads jau ir saņēmis ap 20 miljonus eiro dambja stiprināšanai un pretendējot uz dambja pa­garinājumu. Deputāts Ai­gars Nitišs toreiz ieteica tomēr domāt par  ietekmes uz vidi novērtējumu arī radžu laušanai, lai tas jau būtu paveikts līdz nākamajam plānošanas periodam un varētu pretendēt uz naudu, tiklīdz būs tāda iespēja. Viņš arī secināja, ka smiltis, ko iegūs, tīrot gultni, un radzes ir materiāls, ko var realizēt un tā atgūt daļu finansiālā ieguldījuma. 
    Komitejas locekļi vienojās, ka jāiesniedz Vides pārvaldei pieteikums ietekmes uz vidi sākotnējam novērtējumam Sakas gultnes tīrīšanai un tam jāparedz finansējums 2024. gada budžetā. Tāpat netika pavisam izslēgta iespēja strādāt arī pie pieteikuma Daugavas gultnes padziļināšanai, laužot ra­dzes. Taču acīmredzot bu­džeta tapšanas gaitā no šīm iecerēm vismaz šobrīd nā-cies atteikties. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (8)

  1. Joske
    Joske
    pirms 3 mēnešiem

    Ierosinu rast finansējumu, ieturot no domes amatpersonu lielajām un nepamatotajām algām.

    Atbildēt
  2. Ačulis
    Ačulis
    pirms 3 mēnešiem

    Rakstā varēja pieminēt, ka budžetā tomēr atradās 11 tūktoši eiro mūsu vareno hidrologu atalgojumam par pagājušā un šī gada padomiem jeb konsultācijām. Tāpat arī budžetā figurējā pozīcija par Daugavas hodroloģiskā modeļa izstrādi, kur bija ieplānoti apmēram 35 tūkstoši eiro! Protams, varbūt tās ir tikai anonīmas runas, kuras dzirdīgas ausis nekad nesasniegs.. Nitiša kungam, kurš ir valdes loceklis plaša profila uzņēmumā, kurš nodarbojas arī ar karjeriem un vēl dažādām sfērām, kur tiek iegūti/apgūti derīgie izrakteņi (tekstā minēta smilts un radzes materiāls), vajadzētu zināt, ka šādi iegūtos materiālus VVD neatļaus izmantot saimnieciskajā darbībā, ja par tiem netiks maksāts dabas resursu nodoklis, kas pēc jaunākajiem aprēķiniem nav mazs.. Vai nodokļa apmēru spēs nosegt ar materālu iztirgošanu un kur šis materiāls tiks realizēts? Jautājumi uz kuriem diez vai kāds vēlēsies atbildēt publiski, vismaz šajā domes sasaukumā diez vai.

    Atbildēt
  3. prusaks
    prusaks
    pirms 3 mēnešiem

    VVD ir baismīgs slogs visai tautsaimniecībai, it kā lielie nodokļi un sodi kompensētu no dabas paņemto, tā naudiņa aiziet VVD spices ķešās un pazūd birokrātijas atskaišu gūzmā.

  4. Fakts
    Fakts
    pirms 3 mēnešiem

    Izklausās, ka Prusaks ir pats Nitišs

  5. prusaks
    prusaks
    pirms 3 mēnešiem

    :)DDDDD Kad šogad no 1. jūlija tekstilizstrādājumiem tiks piemērots dabas resursu nodoklis, tad daudz kas vēl izklausīsies, jo tas nodoklis būs iekļaut ,piemēram, apakšveļas cenā. Patiesības labad jāpiebilst, ka visu apģērbu cenā būs šis nodoklis iekļauts. Nezinu vai Nitišam ir arī apģērbu šūšanas cehs ? Ķieģeļu ceplis un kaļķu dedzinātava gan nav. :))

  6. Fakts
    Fakts
    pirms 3 mēnešiem

    Nu tad Prusaks staigās bez apakšbiksēm.

  7. prusaks
    prusaks
    pirms 3 mēnešiem

    :)))) Tu esi humora pilns, nu labi, labi, ja tas Tevi apmierina ,tad lai tā arī būtu. Būs Tev mierinājums par dzīves sadārdzināšanos. DDD

  8. Fakts
    Fakts
    pirms 3 mēnešiem

    Es gan labāk gribētu, lai bez apakšbiksēm un plānos svārkos staigā jaunas mamzelītes. Un tad uzpūstu draisks pavasara vējiņš... :D

Pievienot komentāru