Šogad laika apstākļi ļauj būvdarbus turpināt pat decembra sākumā, arī Daugavas aizsargdambja būvlaukumā. BD vaicāja, vai izdosies paveikt visus plānotos darbus un dambis būs gana drošs plūdu gadījumā? Tāpat vaicājām par dambja jaunās promenādes, ko labiekārtos nākamgad, kopējām izmaksām, jo ir lasītāji, kas bilst, ka varbūt nevajadzēja veikt tik plašu labiekārtošanu, jo ir arī citas vajadzības. Kā arī par fitoremediācijas laukiem pie tilta un pret Celtnieku ielas mikrorajonu, kur pēdējā jau sastādīti kociņi: vai nebūs tā, ka pavasarī ar ledus masu tos nolauzīs un deformēs izraktos dīķus, jo plūdi krastmalu skar gandrīz katru gadu?
.JPG)
Tā kā laika apstākļi ir vēl arvien rudenīgi, tiek steigti darbi dambja būvniecībā visā tā garumā.
Nākamgad jāpaveic iekavētais un labiekārtošanas darbi
Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidro, ka aptuveni 700 000 eiro, kas ir labiekārtošanas izmaksas, nav daudz uz visu kopējo izmaksu fona, kas ir vairāk nekā 16 miljoni eiro.
– Visi šie darbi ir jādara kopā, jo pēc tam mēs to vairs neizdarīsim. Un labiekārtojuma summa uz pieciem kilometriem dambja garuma nemaz nav tik daudz, jo, vienalga, kur arī kaut ko gribētu sakārtot, visur vajag vismaz 100 000 eiro. Protams, vajadzības ir visur, bet, ja tagad dambi pilnībā nesakārtos, vēlāk to neizdarīsim, un tad prasīs, kur pazuda apskaņošana un citas lietas. Protams, pirmkārt svarīga ir drošība, bet arī promenāde ir pilsētas seja, – sacīja Raivis Ragainis.
Domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars informē, ka kopējās aizsargdambja izmaksas ir 16,9 miljoni eiro, un labiekārtojuma izmaksas no tām ir 726 000 eiro, no kurām 253 000 eiro finansē Jēkabpils novada dome, bet 473 000 eiro ir ERAF nauda un valsts budžeta dotācija.
Runājot par to, kādi darbi paliks uz nākamo gadu, K. Stars stāsta, ka būs jāpabeidz dambja slapjās jeb upes puses nogāzes posmu izbūve, ko šogad nepabeigs.
– Tie būs mazi posmi ap sūkņu stacijām. Pie Daugavas tilta veiks ceļu un laukumu izbūvi un dambja apzaļumošanu un labiekārtošanu. Tajā skaitā koku un krūmu stādīšanu un dizaina elementu uzstādīšanu. Tāpat arī koka laipu gājēju taciņu izbūvi un kāpņu izbūvi betonētajā daļā, kur šobrīd kāpnes nav izbūvētas, bet tam ir atstātas joslas. Ir jāpabeidz arī inženiertīklu izbūve, jo daļa no tīkliem, piemēram, drenāža, kas ir svarīga, sagaidot iespējamos plūdus, ir izbūvēta, savukārt apgaismojuma vājstrāvas tīkli nav būvēti. Būs jāpabeidz arī sūknētavu aprīkošana. Šobrīd tās ir izbūvētas, un tur veic beidzamos darbus. Uz ziemu vēl tiks uzstādīti pagaidu sūkņi, bet nākamgad montēs pastāvīgos. Nākamgad arī veiks lietus kanalizācijas izlaižu pārbūvi Krustpilī, – informē Kārlis Stars.
Vaicāts, cik no šogad iecerētā izdevies paveikt, K. Stars teic, ka uz šo brīdi naudas izteiksmē darbu izpilde ir ap sešiem miljoniem eiro bez PVN, kas ir 43% no līguma summas. Tas esot, ieskaitot oktobra izpildi. Novembra un decembra izpildes apjoms varētu būt vēl kādi 10% klāt, tātad būšot izpildīti kādi 53% no līguma finansiālā izteiksmē. Tas gan neatbilstot plānotajam, un atkāpe ir aptuveni par 30%. Kā iepriekš informēts, to esot izraisījis fakts, ka mazūdens pe-riods nogāzes slapjajā pusē sākās vēlu, un tas kavēja betona aizsargzoba izbūvi, un tāpēc arī citi darbi notika vēlāk. Tāpat darbus par aptuveni trim nedēļām kavējis Darba inspekcijas lēmums uz laiku pārtraukt būvdarbu Viestura ielas sūkņu stacijas izbūves vietā. Taču būvniecībā šādas situācijas neesot nekas neparasts. Šobrīd strādājot, lai dambi sagatavotu ziemai. Ir darbi, kas jāveic sūknētavu izbūvē, un jāpabeidz akmeņu nogāzes izbūve.
.JPG)
Pašlaik dambi sagatavo ziemai un iespējamajiem pavasara plūdiem.
Varbūt stādījumus nopostīs, bet tāda ir prasība
BD vaicāja par fitoremediācijas laukiem, vai ledus iešana nenopostīs tur sastādīto un izveidoto?
– Tās tagad ir ES prasības zaļajai un zilajai infrastruktūrai. Mēs esam diskutējuši par to izpildījumu. Tieši tajā vietā, kur ir koku stādījumi – aiz Celtnieku ielas mikrorajona, upē ir līkums un faktiski jau Sakas krasts. Tā ir tāda vieta, kur salīdzinoši vižņu ietekme ir mazāka. Protams, ja būs nevis vižņi, bet ledus gabali, ir ļoti liela iespēja, ka tos kociņus nolauzīs. Tāpēc mēs šobrīd fitoremediācijas laukā, kas ir pie tilta, kur būs tieša ledus masu ietekme, jo tur nav līkuma, kociņus nestādīsim. Tur būs cita veida stādījumi, kas spējīgi labāk izdzīvot šādos apstākļos. To, vai stādīto sabojās vai nē, precīzi nevar pateikt. Labs piemērs ir 2023. gada janvāra plūdi, kad uzraksts «Jēkabpils» uz dambja nogāzes bija zem ūdens, vižņiem un ledus. Man bija pārliecība, ka, ja vien to neaiznesīs, tas būs bojāts, saskrāpēts, bet, kad vižņi aizgāja, tam praktiski nebija bojājumu, – saka Kārlis Stars.
BD vaicāja, kas būs, ja kociņus tomēr nolauzīs: vai dīķus aizbērs vai pašvaldībai viss būs jāatjauno?
K. Stars skaidro, ka projekta uzraudzības periodā, kas parasti ir pieci gadi, visa infrastruktūra ir jāuztur kā plānots un būtībā arī pēc tam.
– Zilās un zaļās infrastruktūras izbūve kā ES prasība Latvijā ir jaunums. Tagad ES struktūrfondu projektos tā ir iekļauta, un projektētāji sniedz priekšlikumus, kā to ieviest. Mūsu projekts Latvijā šobrīd ir pirmais. Citi skatās un ieviesīs to tikai pēc mums. Tā ka nav pieredzes, kur Latvijā varētu paskatīties uz kaut ko līdzīgu, – secina Kārlis Stars. Raivis Ragainis piebilst, ka ir prasīts, vai tiešām nepieciešams stādīt kociņus, bet citu variantu neesot. Esot gan tā, ka bērzi uz dambja plūdus tomēr vairāk vai mazāk izturot.
BD jau informēja, ka fitoremediācijas laukus parasti izmanto piesārņoto teritoriju attīrīšanai, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
.JPG)
Daugavas krastā aiz Celtnieku ielas mikrorajona fitoremediācijas lauka kociņi jau sastādīti. Visas iesaistītās puses lūkos, kā tie izturēs pavasara plūdus.
D. GAGUNOVA foto
Uzziņai
- No kopējām būvdarbu izmaksām 16 704 010,08 EUR ir attiecināmās izmaksas, kas tiek finansētas projekta «Plūdu risku novēršana Jēkabpilī» ietvaros: 14 198 408,57 eiro ir Eiropas reģionālā fonda finansējums; 1 872 519,53 eiro – valsts budžeta finansējums; 633 081,98 eiro ir pašvaldības līdzfinansējums.
- Katrs fitoremediācijas lauks būs sadalīts piecās zonās, sākot no krastmalas, un katrā stādīs atbilstošus augus. Tie būs melnalkšņi, kas var augt mitrās, pārpurvotās vietās un ar saknēm nostiprina krastus, kā arī parastie oši, kas arī var augt mitrās, applūstošās zonās. Zemākajās zonās stādīs klūdziņu un pelēko kārklu, bet ievalku zonās – balto grimoni un pelēko spireju. Zemsedzes līmenī sēs piemērotus zālaugus un vītollapu vējmietiņu, Prževaļska ligulārijas, zobainas ligulārijas, strupās brūnvālītes un purpura krastkaņepes. Zemākajā zonā pie krasta paredzēts atstāt tur esošo apaugumu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Faktiski
Pat neiedziļināšos šo kungu stastītajā. Tas ir par velti tērēt laiku.
Kundze
Par kādu naudu raivis būvē sev māju. Par kādu naudu dēlam māja tika nopirkta? Kur ir norakstītās riepas? Raivi,kur tās palika? Kur ir sūkņi? Stacijas saraka,bet paši sūkņi?
Kungs
Es nezinu un šaubos vai kāds te to zina, tāpēc aizej un pajautā pašam Raivim . Bet Tev jau bail.
Observators
Vai tad algu domes priešsēdētājs nesaņem? Un droši vien dēls arī kaut ko nopelna?
Kundzei
Tu esi no ex obhss?