Šomēnes runās ar skolu vadību,  februārī lems par skolu reorganizāciju
INESE ZONE

    Balstoties uz jauno skolu finansēšanas modeli, pašvaldībām ar steigu jāpieņem lēmumi par skolu reorganizācijas plānu, jo par izmaiņām jāpaziņo līdz martam – sešus mēnešus pirms nākamā mācību gada sākuma. Laikraksta iepriekšējā numurā jau informējām, ka, piemēram, Līvānu novada dome ar savu lēmumu jau iepazīstina sabiedrību. Jēkabpils novada dome visu laiku sacījusi, ka gaida Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galīgo viedokli. Tas gan skolēnu skaita kritēriju un citu nosacījumu veidā jau kādu laiku ir zināms. Par to, cik tālu Jēkabpils novada pašvaldība tikusi ar skolu reorganizāciju, BD vaicāja domes vadībai. Izrādās, ka arī ierindas deputātiem par šo jautājumu ir maz informācijas, jo viņiem bija daudz jautājumu un ierosinājumu domes vadībai.  
 
Lēmumu pieņemšanu sarežģī arī tas, ka budžets, kurā jāiekļauj gan skolēnu pārvadājumu izmaksas, gan citi ar skolu reformu saistīti izdevumi, tiek pašlaik gatavots un jāpieņem februārī. Par skolu reformu jāizlemj līdz marta sākumam, bet galīgo lēmumu par to, ko tad IZM finansē un kuru skolu nē, kaut pašvaldība to būs saglabājusi, ministrija pieņems tikai maijā.
 
Laukos var nepalikt nevienas vidusskolas
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks stāsta, ka bijušas sarunas ar IZM, un viņi uzklausījuši pašvaldības viedokli. Bijušā Krustpils novada teritorijā šis esot pēdējais mācību gads Mež­āres skolai, un jādomā, ko darīt ar Atašienes un Vīpes skolu, kur ir bērnudārzi. Par Sūnu skolu no ministrijas puses šobrīd iebildumu  neesot. Tā dēvētajā zaļajā zonā ir visas novada pamatskolas, tātad tās var turpināt darbu, izņemot Rubeņu un Dignājas pamatskolu, kur skolēnu skaits neatbilst kritērijiem. Taču sarunās ar IZM  izskanējis, ka ministrija varētu pieļaut, ka šīs skolas turpina darbu, līdz tiks asfaltēts ceļš Rubeņi–Zasa un Dignāja–Zasa, bet pēc tam pašvaldība apņemas skolas reorganizēt. Nekāda konkrēta vienošanās ar IZM par to gan šobrīd nav pa­nākta. Pēdējā variantā diemžēl esot  likvidējamas visas lauku vidusskolas, kas pārtaptu par pamatskolām. Līdz šim gan tika minēts, ka Viesītes vidusskola varētu turpināt darbu. A. Žuks stāsta, ka Aknīstē notikusi Viesītes un Aknīstes vidusskolu un pašvaldības pārstāvju tikšanās,  kur pētīts, kā skolas varētu sadarboties. Esot variants, ko sūtīs IZM, ka Aknīstē paliek pamatskola, bet Viesītē – Viesītes vidusskola ar programmu realizācijas vietu vidusskolas posmā Aknīstē.  Tā Viesītes vidusskola iegūtu kritērijiem atbilstošu vidusskolēnu skaitu, bet Aknīstē jaunieši varētu mācīties vidusskolā. IZM gan nelabvēlīgi skatoties uz šādu fili­āļu veidošanu. Ņemot vērā to, ka jaunajā finansēšanas modelī neatkarīgi no tā, vai skolai ir filiāles, IZM apmaksās tikai vienu pedagoga likmi vienai pilnai klasei, kaut bērni atrastos divās skolās, esot doma, ka varbūt katrā no skolām Viesītē un Aknīstē divus mēnešus mācās vienu priekšmetu, divus – atkal citu.  
  – Kad mēs par to ieminējāmies ministrijā, mums pat sacīja: tad paņemiet vēl Neretu klāt. Ir tāda situācija, ka Neretu atbalsta un tas ir tāds politisks jautājums. Varbūt, ka kopā ar Neretu tas viss arī aizietu. Tas ir cits – Aizkraukles –  novads, bet mums jau arī Viesītes Māk­slas skola darbojas Maz­zalvē un Neretā un Sē­lijas Sporta skola Pļaviņās. Janvārī sāksim runāt ar IZM, rakstīsim vēstuli ar savu redzējumu par Viesīti un Aknīsti. Pēc tam sauksim uz sarunām Salas vidusskolu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Ir doma, ka  Sala varētu darboties vidusskolas pos­mā zem ģimnāzijas, tad tur saglabātos vidusskolas klases. Bet, ja nē, tad tur paliks pamatskola. Runājām ar 2. vidusskolu. Viņiem ir viedoklis, ka viņi varētu  palikt vidusskola. Īsti nav skaidrs, ko darīt ar Biržu un Ābeļu pamatskolu. Pagai­dām viņi vēl iztur kritērijus, bet jāsaprot, ka Ābeļos  pamatā mācās Jēkabpils bērni –  80%, kas varbūt nevar iekļauties lielajā skolā, un arī Biržos ir līdzīgi. Janvārī ir jātiek galā ar visām sarunām un februārī jāpieņem lē­mums, – sacīja Alfons Žuks. 
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis piebilst, ka arvien nav skaidrības par gala redzējumu, jo vēl var mainīties kādi IZM uzstādījumi. Viņš pauda šaubas, vai izdosies īstenot ieceri par Ak­nīstes vidusskolas saglabāšanu ar mācību vietas adresi citā skolā. Savukārt par otro vidusskolu ministrijas  arguments esot vienkāršs –  ģimnāzijas ietilpība ir 600 bērni,  bet kopējais vidusskolēnu skaits novadā ap 500 bērniem, tātad faktiski visi var mācīties vienā skolā. Turklāt vēl jau paliek 3. vidusskola ar domu, ka tā pārņem teritoriju Daugavas labajā krastā. Visticamāk, ka 2. vidusskola palikšot pamatskolas statusā, kaut gan, IZM ieskatā, tai vajadzētu būt sešklasīgajai skolai.
    Tātad joprojām īstas skaidrības nav, un janvārī tur­pinās sarunas ar IZM, bet ir maz izredžu, ka pašvaldības ierosinājumi gūs atbalstu. 
Vaicāts, vai nav tā, ka pēc skolu reformas, organizējot loģistiku bērnu pārvadāšanai, būs gan daudz problēmu, gan lielas izmaksas, R. Ragainis sacīja, ka  IZM uzstāj uz to, ka 1. līdz 6. klašu posms var būt tuvāk mājai, bet pārējie ir jāvadā, un tur ir problēmas.   
   – Atvest bērnus uz Zasu, tas jau ir liels attālums, bet no Zasas citi atkal jāved uz pilsētas skolām. Tad cikos tas ir jāsāk darīt, kā to darīt, lai visus savāktu un visu nodrošinātu? Un mācības visās skolās taču nebeidzas vienā laikā. Tad jābūt kādām pagarinātajām grupām, kur tiem bērniem palikt. Tur ir daudz nianšu, uz ko nav atbildes. Mēs visi piekrītam, ka kaut kas ir jādara, ka nevar būt 20 bērni skolā, un pedagogiem ir jābūt normālam atalgojumam, bet izglītības izmaksas jau tagad ir 40% no budžeta. Bērnu pārvadājumus mēs nodrošināsim, tas nepaliks vecāku ziņā, bet tas maksās bargu naudu, un valdība pagaidām pārvadāšanai nesola nekādu atbalstu, – teica Raivis Ragainis. 
 
Iespējams, par skolu reorganizāciju vēl varēs lemt trīs mēnešus pirms mācību gada sākuma
   Arī deputātiem domes vadībai bija daudz jautājumu par skolu reformu. Tika solīts, ka janvārī domes vadība tiksies ar visām skolām un tiks sagatavots skolu reorganizācijas plāns, ar ko februārī komiteju sēdēs tiks iepazīstināti visi deputāti. Tad arī visi diskutēšot, lai februāra beigās var pieņemt lēmumu. 
R. Ragainis piebilda, ka jau līdz lemšanai komitejās visus variantus vajadzētu likt galdā un visiem deputātiem kopā ražošanas sanāksmē par to runāt. Citādi, kad februārī būs jābalso, daudziem deputātiem nebūšot sapratnes, kāpēc ir izvēlēts tieši tāds variants. Un tad kādam tas varētu būt protesta balsojums. Bet visiem esot kopīgi jāvienojas par visiem attīstības scenārijiem, par to, kā pēc skolu likvidācijas notiks bērnu transportēšana no vienas apdzīvotas vietas uz citu. Kā tiks bērniem nodrošinātas papildu mācību iespējas saistībā ar sportu, mūziku, mākslu, lai visiem būtu vienādi nosacījumi. 
Deputāts Leonīds Sal­cevičs vaicāja: ja ministrija pēdējo redzējumu par skolu reformu dos tikai maijā,  vai tad likums, kas noteic, ka visi lēmumi par skolu jāpieņem līdz  1. martam, tas ir, sešus mēnešus līdz 1. septembrim, vairs nav spēkā? Ko tad, ja novads kaut ko nolems, bet ministrija pēc tam lems citādi? Vai tādā gadījumā var būt tā, ka pašvaldība, piemēram, no­lems saglabāt Rubeņu un Dignājas skolu, jo tur ceļu nav, bet maijā IZM nolems, ka pašvaldībai naudu šo skolu uzturēšanai nedos, uzturiet paši? 
   Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis skaidroja, ka pašvaldībām arī šajā gadījumā 1. marts ir atskaites punkts, līdz kuram jāpieņem lēmums, bet maijā IZM nolems par skolu finansēšanas modeli. 
   – Ja pašvaldība līdz martam nepieņems lēmumu atbilstoši jaunajiem kritērijiem, tad maijā IZM izlems par finansējumu, un novads 1. septembrī to saņems tā, kā IZM būs nolēmusi atbilstoši savam skatījumam, – sacīja  Ainars Vasilis. 
   Arī R. Ragainis minēja, ka attiecībā uz Rubeņu un Dignājas skolām ar finansējumu tas tā, visticamāk, arī būs. Vienīgais, ko IZM esot minējusi, ka viņi varētu tikai uz šo periodu pamainīt MK noteikumus, ka lēmumi par skolu reformu jāpieņem sešus mēnešus iepriekš, nosakot, ka tagad to varēs izdarīt trīs mēnešus iepriekš. Tas ļautu pašvaldībai, ja kādai skolai atbilstoši IZM plānam maijā finansējuma nav, strauji pieņemt lēmumu par šo skolu. 
  – Bet tad nevajadzētu gaidīt šo periodu, jo tas varētu būt sarežģīts  skolotājiem, kurus tas ietekmēs, un vecākiem, kuri lemj, kurā skolā laist savus bērnus, – sacīja Raivis Ragainis.  A. Va­silis piebilda, ka, lemjot par skolu reformu, nevajadzētu paļauties,  ka būs šis trīs mēnešu periods, jo ministrija  to sola, bet nav skaidrs, vai tas tiks nolemts. Viņš arī minēja, ka lemjot jāsaprot, kāda ir jaunā IZM finansējuma būtība. 
    – Agrāk nauda sekoja skolēnam. Ja klasē bija astoņi skolēni, IZM finansējums bija astoņiem bērniem. Tagad naudu dos izglītības programmas realizācijai, balstoties uz minimālo skolēnu skaitu klasē. Tas nozīmē: ja ir 12 skolēni klasē vienā skolā un otrā skolas filiālē ir astoņi bērni, tad kopā ir 20  skolēni, un finansējums vairs nav divām skolām astoņiem un 12 bērniem katrai, bet nauda tiek dota vienai klasei. Un finansējums vienai klasei nozīmē, ka tas ir finansējums vienam pedagogam. Tātad, ja novadā ir četras mācību programmu realizācijas vietas, bet kopā sanāk viena klase, tad par to saņems  naudu viena pedagoga likmei. Rezultātā visas nepilnās klases un filiāles, ko esam izveidojuši, summā tiks tulkotas kā viena klase, un nepilnu klašu uzturēšana vairākās skolās būs jāapmaksā no pašvaldības budžeta, – skaidroja Ainars Vasilis. 
    Deputāts Aigars Nitišs pauda bažas, ka  šajā si­tu­­ācijā, nolemjot par kādu skolu saglabāšanu, pašvaldība maijā var atrasties situ­ācijā, kad budžetā ir milzīgs robs, jo IZM   nolems naudu skolām nedot. Vai tas tiesiski ejot kopā?  Vai pašvaldībai var vēlāk atņemt naudu, ja tagad nevar prognozēt, ko galu galā izlems ministrija? R. Ragainis atbildēja, ka IZM paziņo, ka skolas ir pašvaldību dibinātas, un pašvaldībām pašām jātiek ar to galā. Arī A. Vasilis piekrita, ka loģiski būtu, ja šajā situācijā izmaiņas skolu finansējumā stātos spēkā  ar nākamo gadu. R. Ragainis tam piekrita, taču valdība jau gadiem pašvaldībām sakot, ka to skolu tīkls ir par plašu un pašvaldībām pa­šām to vajag reorganizēt. 
     Deputāts Edvīns Meņ­ķis pauda bažas, ka, arī saņemot IZM finansējumu palikušajām skolām, pašvaldības izdevumi tik un tā ievērojami pieaugs uz bērnu pārvadājumu organizēšanas rēķina. Un uz kurieni bērnus vest Rubeņu gadījuma? Zasā vidusskolas nebūs, tātad vecāki nesaskatīs iespēju laist bērnus tur. Uz kuru pusi tad – uz Viesīti, uz Jēkabpili? Cik tad tas izmaksās?  – Jēkabpilī pārdzīvo, ja pasta nodaļu likvidē, bet kā laukos pārdzīvot, ja skolu likvidēs, jo ar to tai apdzīvotajai vietai ir krusts pāri, – sacīja Edvīns Meņķis. R. Ra­gainis viņam piekrita, bet no IZM viedokļa  – ma­zajās lau­ku skolās esot sliktāka mācību kvalitāte, un eksāmenu rezultāti par to liecinot. E. Meņ­ķis savukārt  sacīja, ka IZM pati nav izpildījusi savus mājasdarbus, jo skolām arvien nav ne mācību līdzekļu, nedz ir izpildīti citi solījumi. Tad lai IZM vispirms izdara to un tad ķeras pie skolām. 
    Deputāti aicināja domes vadību gādāt, lai līdz kopīgajai ražošanas sanāksmei tiktu sagatavots informatīvais materiāls par esošo situāciju skolās, plānoto bērnu skaitu tuvākajos gados un citi dati, lai deputātiem ir pamats lēmumu pieņemšanai. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (52)

  1. Fredis
    Fredis
    pirms 6 mēnešiem

    Vai tad izglītības jautājums laika gaitā būs jāpārņem baznīcām un jādibina draudzes skolas? Tas nav nekas jauns. Viss jaunais ir aizmirsts vecais.

    Atbildēt
  2. Vai ne?
    Vai ne?
    pirms 6 mēnešiem

    Ļoti veca informācija. Par domes sēdēs sacīto būtu jāizraksta maksimums divās dienās.

    Atbildēt
  3. Es
    Es
    pirms 6 mēnešiem

    Apzināti tiek iztukšoti lauki un mūsu Jēkabpils pakalpiņi mēles izkāruši, tam piekrīt. Noziegums pret valsti,nekas cits

    Atbildēt
  4. Fakts
    Fakts
    pirms 6 mēnešiem

    Tiek veidots placdarms karam pret Krieviju. Latvija būs karalauks.

  5. Es
    Es
    pirms 6 mēnešiem

    Un cik lieli patrioti kara gadījumā būs bez darba palikušie skolotāji un ģimenes,kam bērni jāsūta skolā kilometriem tālu?

    Atbildēt
  6. Fakts
    Fakts
    pirms 6 mēnešiem

    Da te neviens nav un nebūs karotājs. Arī saldafoni, kas ikdienā izklaidējas savos rotaļu poligonos un saņem par to nesliktu algu (plus komunālās kompensācijas), muks kā diegi. Cilvēki ir noguruši no valdības zagšanas, meliem, kovideksperimenta radītajām blaknēm. Šai valstij nav nākotnes...

  7. Faktiski
    Faktiski
    pirms 6 mēnešiem

    Piekrītu. Šai valstij nav nākotnes. Paši ar savām rokām valsti nolaida, puse cilvēku spiestā kārtā aizbrauca prom. Lai samaksātu algas valsts aizņemas miljrdus! Cik ilgi?

  8. Fakts
    Fakts
    pirms 6 mēnešiem

    Galvenais, ka aizņemas miljardus, lai samaksātu algas milzīgajai ierēdņu - plānā galdiņa urbēju - armijai, kas stāv un krīt par Vienotību. Privātajā sektorā algas maksā uzņēmēji, nevis valsts, un tur cilvēkiem patiešām jāstrādā, lai saņemtu savu nožēlojamo eksistences devu. Valsts baro birokrātijas aparātu, lai tas vēlēšanās savas balsis atdotu par hiēnu bandu.

  9. Faktam
    Faktam
    pirms 6 mēnešiem

    Kas un kurš tevi, sūdabrāli ,tur valstī kurai nav nākotnes? Ir tik daudz iespēju dzīvot ,kur sirds vēlas.

  10. Fakts
    Fakts
    pirms 6 mēnešiem

    Uzkāpu saldafonam uz varžacs...

  11. Faktam
    Faktam
    pirms 6 mēnešiem

    Nekomplimentē sev,savā sūdā iekāpi,sūdabrāli.

  12. Fakts
    Fakts
    pirms 6 mēnešiem

    neesmu tev brālis

  13. akts
    akts
    pirms 6 mēnešiem

    Kas tik viss būs ja būs. Placdarmi, tanki - šausmas, man vairs naktīs miegs nenāks. Bailēm lielas acis.

    Atbildēt
  14. goga
    goga
    pirms 6 mēnešiem

    pasaki to ukraiņiem

  15. oga
    oga
    pirms 6 mēnešiem

    Ukraiņi nešausminās pagultēs, ukraiņi karo.

  16. goga
    goga
    pirms 6 mēnešiem

    Neapšaubu ukraiņu drosmi un kaujasspējas. Vienkārši arī viņi savulaik nedomāja, ka vatainie ņems un uzbruks. Tā ka nevajag domāt, ka karš ir kaut kas abstrakts un mūs neskarošs.

  17. Zinātājs
    Zinātājs
    pirms 6 mēnešiem

    Esat mierīgi. Domes vadība teica , ka nevienu skolu neaizvērs.

    Atbildēt
  18. Viszinātājs
    Viszinātājs
    pirms 6 mēnešiem

    Jā, jā! Visas skolas atstās, vēl atvērs piecas jaunas, skolotājiem algas, trīspadsmito ieskaitot, maksās tikai no pašvaldības budžeta. Un tā tas būs vismaz līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā.

  19. Mamma
    Mamma
    pirms 6 mēnešiem

    Kaut kāds murgs. Vai tad visiem bērniem būs jāmācās ģimnāzijā? Jo redz tur ir brīvas vietas. Vai vecāki vairs nevarēs savam bērnam izvēlēties skolu?

    Atbildēt
  20. Es
    Es
    pirms 6 mēnešiem

    Pilnīgi pareizi,nevarēs. Genocīds pret tautu,tikai brīnums, kāpēc visi klusē

  21. ordinary guy
    ordinary guy
    pirms 6 mēnešiem

    šī valsts prot tikai piekopt genocīdu pret savu tautu

  22. traki
    traki
    pirms 6 mēnešiem

    Šī un tī, tī un šī, nemaz nezinu kuru izvēlēties. Iešu pasēdēšu uz poda un citiem to arī iesaku.

  23. Jevdokijs
    Jevdokijs
    pirms 6 mēnešiem

    pasēdi gan, jo neko citu kā pļūtīt tu neproti

  24. Viņa
    Viņa
    pirms 6 mēnešiem

    Ieguglējiet labāk par Holokaustu, tad zināsiet, kas ir genocīds. Kauna nav katram latviešu kartupelim to vārdu pie katra sīkuma piesaukt.

  25. zinātājs
    zinātājs
    pirms 6 mēnešiem

    Genocīds bija pirms pāris gadiem, kad Kariņa valdība piespiedu kārtā pakļāva cilvēkus medīciniskam gēnu eksperimentam. Tagad jāmokās ar blaknēm, un tie paši ārsti-vakcinatori atgaiņājas no pacientiem.

  26. Rezumē
    Rezumē
    pirms 6 mēnešiem

    Cepās tie, kuriem bērni jau ir izauguši. Tie, kuru bērni iet skolās, klusē. Poh, kā teiks, tā darīs! I vsja skazka!

    Atbildēt
  27. protams
    protams
    pirms 6 mēnešiem

    Kad tad ir bijis citādi ? Padomju laikā nolikvidēja mazās skoliņas (līdz ceturtai klasei), arī vecāki nebija mierā.

  28. Pārbaudīta ziņa
    Pārbaudīta ziņa
    pirms 6 mēnešiem

    Žux izdomājis jaunu izglītības schēmu - visi pilsētas bērni macās klātienes skolās, bet lauku bērni macās attālināti, tie, kam tas neizdodas iet pie lielsaimniekiem slaukt un ganīt govis vai ravēt runkuļus. Bet tie, kam tuvumā nav lielsaimnieku , gatavo mežā šķeldu sirmoviča katlu mājam. Skaisti!

    Atbildēt
  29. vecāks
    vecāks
    pirms 6 mēnešiem

    Skolu tīkls jau sen bija jāsakārto. Vai pilsētā vajag 3 vidusskola? Vajag vienu pamatskolu un 2vidusskolas. Pie kā pieder Krustpils pamatskola tie bērni var braukt uz 3 vai 2 vidusskolu.

    Atbildēt
  30. Viesis
    Viesis
    pirms 6 mēnešiem

    Visi bērni nevar mācīties klasē ar 30 bērniem. Daudz bērnu ar speciālajām izglītības programmām, viņiem piemērotas tieši nelielas klases. Un tādu bērnu ļoti daudz ir laukos, arī Krustpils skolā. Vajag pārzināt situāciju un domāt,ko raksti.

  31. piekrītu
    piekrītu
    pirms 6 mēnešiem

    Krustpils pamatskola pilsētai ir lieks atavisms

atbildēt uz komentāru