Šomēnes runās ar skolu vadību,  februārī lems par skolu reorganizāciju
INESE ZONE

    Balstoties uz jauno skolu finansēšanas modeli, pašvaldībām ar steigu jāpieņem lēmumi par skolu reorganizācijas plānu, jo par izmaiņām jāpaziņo līdz martam – sešus mēnešus pirms nākamā mācību gada sākuma. Laikraksta iepriekšējā numurā jau informējām, ka, piemēram, Līvānu novada dome ar savu lēmumu jau iepazīstina sabiedrību. Jēkabpils novada dome visu laiku sacījusi, ka gaida Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) galīgo viedokli. Tas gan skolēnu skaita kritēriju un citu nosacījumu veidā jau kādu laiku ir zināms. Par to, cik tālu Jēkabpils novada pašvaldība tikusi ar skolu reorganizāciju, BD vaicāja domes vadībai. Izrādās, ka arī ierindas deputātiem par šo jautājumu ir maz informācijas, jo viņiem bija daudz jautājumu un ierosinājumu domes vadībai.  
 
Lēmumu pieņemšanu sarežģī arī tas, ka budžets, kurā jāiekļauj gan skolēnu pārvadājumu izmaksas, gan citi ar skolu reformu saistīti izdevumi, tiek pašlaik gatavots un jāpieņem februārī. Par skolu reformu jāizlemj līdz marta sākumam, bet galīgo lēmumu par to, ko tad IZM finansē un kuru skolu nē, kaut pašvaldība to būs saglabājusi, ministrija pieņems tikai maijā.
 
Laukos var nepalikt nevienas vidusskolas
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks stāsta, ka bijušas sarunas ar IZM, un viņi uzklausījuši pašvaldības viedokli. Bijušā Krustpils novada teritorijā šis esot pēdējais mācību gads Mež­āres skolai, un jādomā, ko darīt ar Atašienes un Vīpes skolu, kur ir bērnudārzi. Par Sūnu skolu no ministrijas puses šobrīd iebildumu  neesot. Tā dēvētajā zaļajā zonā ir visas novada pamatskolas, tātad tās var turpināt darbu, izņemot Rubeņu un Dignājas pamatskolu, kur skolēnu skaits neatbilst kritērijiem. Taču sarunās ar IZM  izskanējis, ka ministrija varētu pieļaut, ka šīs skolas turpina darbu, līdz tiks asfaltēts ceļš Rubeņi–Zasa un Dignāja–Zasa, bet pēc tam pašvaldība apņemas skolas reorganizēt. Nekāda konkrēta vienošanās ar IZM par to gan šobrīd nav pa­nākta. Pēdējā variantā diemžēl esot  likvidējamas visas lauku vidusskolas, kas pārtaptu par pamatskolām. Līdz šim gan tika minēts, ka Viesītes vidusskola varētu turpināt darbu. A. Žuks stāsta, ka Aknīstē notikusi Viesītes un Aknīstes vidusskolu un pašvaldības pārstāvju tikšanās,  kur pētīts, kā skolas varētu sadarboties. Esot variants, ko sūtīs IZM, ka Aknīstē paliek pamatskola, bet Viesītē – Viesītes vidusskola ar programmu realizācijas vietu vidusskolas posmā Aknīstē.  Tā Viesītes vidusskola iegūtu kritērijiem atbilstošu vidusskolēnu skaitu, bet Aknīstē jaunieši varētu mācīties vidusskolā. IZM gan nelabvēlīgi skatoties uz šādu fili­āļu veidošanu. Ņemot vērā to, ka jaunajā finansēšanas modelī neatkarīgi no tā, vai skolai ir filiāles, IZM apmaksās tikai vienu pedagoga likmi vienai pilnai klasei, kaut bērni atrastos divās skolās, esot doma, ka varbūt katrā no skolām Viesītē un Aknīstē divus mēnešus mācās vienu priekšmetu, divus – atkal citu.  
  – Kad mēs par to ieminējāmies ministrijā, mums pat sacīja: tad paņemiet vēl Neretu klāt. Ir tāda situācija, ka Neretu atbalsta un tas ir tāds politisks jautājums. Varbūt, ka kopā ar Neretu tas viss arī aizietu. Tas ir cits – Aizkraukles –  novads, bet mums jau arī Viesītes Māk­slas skola darbojas Maz­zalvē un Neretā un Sē­lijas Sporta skola Pļaviņās. Janvārī sāksim runāt ar IZM, rakstīsim vēstuli ar savu redzējumu par Viesīti un Aknīsti. Pēc tam sauksim uz sarunām Salas vidusskolu un Jēkabpils Valsts ģimnāziju. Ir doma, ka  Sala varētu darboties vidusskolas pos­mā zem ģimnāzijas, tad tur saglabātos vidusskolas klases. Bet, ja nē, tad tur paliks pamatskola. Runājām ar 2. vidusskolu. Viņiem ir viedoklis, ka viņi varētu  palikt vidusskola. Īsti nav skaidrs, ko darīt ar Biržu un Ābeļu pamatskolu. Pagai­dām viņi vēl iztur kritērijus, bet jāsaprot, ka Ābeļos  pamatā mācās Jēkabpils bērni –  80%, kas varbūt nevar iekļauties lielajā skolā, un arī Biržos ir līdzīgi. Janvārī ir jātiek galā ar visām sarunām un februārī jāpieņem lē­mums, – sacīja Alfons Žuks. 
    Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis piebilst, ka arvien nav skaidrības par gala redzējumu, jo vēl var mainīties kādi IZM uzstādījumi. Viņš pauda šaubas, vai izdosies īstenot ieceri par Ak­nīstes vidusskolas saglabāšanu ar mācību vietas adresi citā skolā. Savukārt par otro vidusskolu ministrijas  arguments esot vienkāršs –  ģimnāzijas ietilpība ir 600 bērni,  bet kopējais vidusskolēnu skaits novadā ap 500 bērniem, tātad faktiski visi var mācīties vienā skolā. Turklāt vēl jau paliek 3. vidusskola ar domu, ka tā pārņem teritoriju Daugavas labajā krastā. Visticamāk, ka 2. vidusskola palikšot pamatskolas statusā, kaut gan, IZM ieskatā, tai vajadzētu būt sešklasīgajai skolai.
    Tātad joprojām īstas skaidrības nav, un janvārī tur­pinās sarunas ar IZM, bet ir maz izredžu, ka pašvaldības ierosinājumi gūs atbalstu. 
Vaicāts, vai nav tā, ka pēc skolu reformas, organizējot loģistiku bērnu pārvadāšanai, būs gan daudz problēmu, gan lielas izmaksas, R. Ragainis sacīja, ka  IZM uzstāj uz to, ka 1. līdz 6. klašu posms var būt tuvāk mājai, bet pārējie ir jāvadā, un tur ir problēmas.   
   – Atvest bērnus uz Zasu, tas jau ir liels attālums, bet no Zasas citi atkal jāved uz pilsētas skolām. Tad cikos tas ir jāsāk darīt, kā to darīt, lai visus savāktu un visu nodrošinātu? Un mācības visās skolās taču nebeidzas vienā laikā. Tad jābūt kādām pagarinātajām grupām, kur tiem bērniem palikt. Tur ir daudz nianšu, uz ko nav atbildes. Mēs visi piekrītam, ka kaut kas ir jādara, ka nevar būt 20 bērni skolā, un pedagogiem ir jābūt normālam atalgojumam, bet izglītības izmaksas jau tagad ir 40% no budžeta. Bērnu pārvadājumus mēs nodrošināsim, tas nepaliks vecāku ziņā, bet tas maksās bargu naudu, un valdība pagaidām pārvadāšanai nesola nekādu atbalstu, – teica Raivis Ragainis. 
 
Iespējams, par skolu reorganizāciju vēl varēs lemt trīs mēnešus pirms mācību gada sākuma
   Arī deputātiem domes vadībai bija daudz jautājumu par skolu reformu. Tika solīts, ka janvārī domes vadība tiksies ar visām skolām un tiks sagatavots skolu reorganizācijas plāns, ar ko februārī komiteju sēdēs tiks iepazīstināti visi deputāti. Tad arī visi diskutēšot, lai februāra beigās var pieņemt lēmumu. 
R. Ragainis piebilda, ka jau līdz lemšanai komitejās visus variantus vajadzētu likt galdā un visiem deputātiem kopā ražošanas sanāksmē par to runāt. Citādi, kad februārī būs jābalso, daudziem deputātiem nebūšot sapratnes, kāpēc ir izvēlēts tieši tāds variants. Un tad kādam tas varētu būt protesta balsojums. Bet visiem esot kopīgi jāvienojas par visiem attīstības scenārijiem, par to, kā pēc skolu likvidācijas notiks bērnu transportēšana no vienas apdzīvotas vietas uz citu. Kā tiks bērniem nodrošinātas papildu mācību iespējas saistībā ar sportu, mūziku, mākslu, lai visiem būtu vienādi nosacījumi. 
Deputāts Leonīds Sal­cevičs vaicāja: ja ministrija pēdējo redzējumu par skolu reformu dos tikai maijā,  vai tad likums, kas noteic, ka visi lēmumi par skolu jāpieņem līdz  1. martam, tas ir, sešus mēnešus līdz 1. septembrim, vairs nav spēkā? Ko tad, ja novads kaut ko nolems, bet ministrija pēc tam lems citādi? Vai tādā gadījumā var būt tā, ka pašvaldība, piemēram, no­lems saglabāt Rubeņu un Dignājas skolu, jo tur ceļu nav, bet maijā IZM nolems, ka pašvaldībai naudu šo skolu uzturēšanai nedos, uzturiet paši? 
   Sociālo, izglītības, kultūras, sporta un veselības jautājumu komitejas vadītājs Ainars Vasilis skaidroja, ka pašvaldībām arī šajā gadījumā 1. marts ir atskaites punkts, līdz kuram jāpieņem lēmums, bet maijā IZM nolems par skolu finansēšanas modeli. 
   – Ja pašvaldība līdz martam nepieņems lēmumu atbilstoši jaunajiem kritērijiem, tad maijā IZM izlems par finansējumu, un novads 1. septembrī to saņems tā, kā IZM būs nolēmusi atbilstoši savam skatījumam, – sacīja  Ainars Vasilis. 
   Arī R. Ragainis minēja, ka attiecībā uz Rubeņu un Dignājas skolām ar finansējumu tas tā, visticamāk, arī būs. Vienīgais, ko IZM esot minējusi, ka viņi varētu tikai uz šo periodu pamainīt MK noteikumus, ka lēmumi par skolu reformu jāpieņem sešus mēnešus iepriekš, nosakot, ka tagad to varēs izdarīt trīs mēnešus iepriekš. Tas ļautu pašvaldībai, ja kādai skolai atbilstoši IZM plānam maijā finansējuma nav, strauji pieņemt lēmumu par šo skolu. 
  – Bet tad nevajadzētu gaidīt šo periodu, jo tas varētu būt sarežģīts  skolotājiem, kurus tas ietekmēs, un vecākiem, kuri lemj, kurā skolā laist savus bērnus, – sacīja Raivis Ragainis.  A. Va­silis piebilda, ka, lemjot par skolu reformu, nevajadzētu paļauties,  ka būs šis trīs mēnešu periods, jo ministrija  to sola, bet nav skaidrs, vai tas tiks nolemts. Viņš arī minēja, ka lemjot jāsaprot, kāda ir jaunā IZM finansējuma būtība. 
    – Agrāk nauda sekoja skolēnam. Ja klasē bija astoņi skolēni, IZM finansējums bija astoņiem bērniem. Tagad naudu dos izglītības programmas realizācijai, balstoties uz minimālo skolēnu skaitu klasē. Tas nozīmē: ja ir 12 skolēni klasē vienā skolā un otrā skolas filiālē ir astoņi bērni, tad kopā ir 20  skolēni, un finansējums vairs nav divām skolām astoņiem un 12 bērniem katrai, bet nauda tiek dota vienai klasei. Un finansējums vienai klasei nozīmē, ka tas ir finansējums vienam pedagogam. Tātad, ja novadā ir četras mācību programmu realizācijas vietas, bet kopā sanāk viena klase, tad par to saņems  naudu viena pedagoga likmei. Rezultātā visas nepilnās klases un filiāles, ko esam izveidojuši, summā tiks tulkotas kā viena klase, un nepilnu klašu uzturēšana vairākās skolās būs jāapmaksā no pašvaldības budžeta, – skaidroja Ainars Vasilis. 
    Deputāts Aigars Nitišs pauda bažas, ka  šajā si­tu­­ācijā, nolemjot par kādu skolu saglabāšanu, pašvaldība maijā var atrasties situ­ācijā, kad budžetā ir milzīgs robs, jo IZM   nolems naudu skolām nedot. Vai tas tiesiski ejot kopā?  Vai pašvaldībai var vēlāk atņemt naudu, ja tagad nevar prognozēt, ko galu galā izlems ministrija? R. Ragainis atbildēja, ka IZM paziņo, ka skolas ir pašvaldību dibinātas, un pašvaldībām pašām jātiek ar to galā. Arī A. Vasilis piekrita, ka loģiski būtu, ja šajā situācijā izmaiņas skolu finansējumā stātos spēkā  ar nākamo gadu. R. Ragainis tam piekrita, taču valdība jau gadiem pašvaldībām sakot, ka to skolu tīkls ir par plašu un pašvaldībām pa­šām to vajag reorganizēt. 
     Deputāts Edvīns Meņ­ķis pauda bažas, ka, arī saņemot IZM finansējumu palikušajām skolām, pašvaldības izdevumi tik un tā ievērojami pieaugs uz bērnu pārvadājumu organizēšanas rēķina. Un uz kurieni bērnus vest Rubeņu gadījuma? Zasā vidusskolas nebūs, tātad vecāki nesaskatīs iespēju laist bērnus tur. Uz kuru pusi tad – uz Viesīti, uz Jēkabpili? Cik tad tas izmaksās?  – Jēkabpilī pārdzīvo, ja pasta nodaļu likvidē, bet kā laukos pārdzīvot, ja skolu likvidēs, jo ar to tai apdzīvotajai vietai ir krusts pāri, – sacīja Edvīns Meņķis. R. Ra­gainis viņam piekrita, bet no IZM viedokļa  – ma­zajās lau­ku skolās esot sliktāka mācību kvalitāte, un eksāmenu rezultāti par to liecinot. E. Meņ­ķis savukārt  sacīja, ka IZM pati nav izpildījusi savus mājasdarbus, jo skolām arvien nav ne mācību līdzekļu, nedz ir izpildīti citi solījumi. Tad lai IZM vispirms izdara to un tad ķeras pie skolām. 
    Deputāti aicināja domes vadību gādāt, lai līdz kopīgajai ražošanas sanāksmei tiktu sagatavots informatīvais materiāls par esošo situāciju skolās, plānoto bērnu skaitu tuvākajos gados un citi dati, lai deputātiem ir pamats lēmumu pieņemšanai. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (52)

  1. Specialy for viesis
    Specialy for viesis
    pirms 2 mēnešiem

    Kāda gaiša doma! Nu tiešām nevar visi bērni macīties vienā lielā klasē, jo apmēram 60% no klases būtu jāmacās antūžos, un tie , kas tādi nav, ir pakļauti iekļaujošās izglītības apskāvieniem , kā rezultātā mūsu izglītības sistēma ir degradējoša priekš gudriem bērniem, kas veicina atpalicību un notrulināšanos. Daudzi pedagogi tā domā, bet kompetenču izglītība rullz!

    Atbildēt
  2. Kā tā?
    Kā tā?
    pirms 2 mēnešiem

    Padomā un atbildi. Laukos klasēs skolnieki uz vienas rokas saskaitāmi. Kas skolotājiem liedz tos dažus skolniekus iemācīt priekšmetu uz teicami?? Kas tie ir par skolotājiem, blet? Un vēl bļauj, ka algas mazas!

  3. Nav ne jausmas par tavu famīliju
    Nav ne jausmas par tavu famīliju
    pirms 2 mēnešiem

    Durakam kā tā Esi mēģinājis kaut ko iemācīt slotas kātam?

  4. Taisnība Specialy for viesis!
    Taisnība Specialy for viesis!
    pirms 2 mēnešiem

    100% taisnība. Jau pieminētā Krustpils pamatskola ar zemnieku partijas direktrisi priekšgalā Antūžu speciālās pamatskolas bērnus ir aplasījusi sev, lai būtu klašu piepildījums un pašai un administrācijai labas algas. Valsts no tādām skolām kā Antūžu vēlas atbrīvoties, maskējoties aiz iekļaujošās izglītības liekulības maskas, aiz "integrācijas" maskas. Savukārt veikli direktoriņi, jūtot deguma smaku, ka nupat viņu miniskolas slēgs ciet, piezlāģē ar šitiem (ne)integrējamajiem pilnu skolu un vēl lepojas - re, kā mēs ar labdarību nodarbojamies! Valsts vēlas aizklapēt skolas speciālajiem,jo negrib tos uzturēt, jo tur daudz kas ir par brīvu (uz valsts rēķina, ka arī jau vajag, jo šie bērni pārsvarā nāk no sabiedrības zemākajiem slāņiem). Bet naudas ta valstī nav... Speciālajās skolās ir speciālie pedagogi, kādu nav vispārējās izglītības skolās, un šie defektologi tiem atpalikušajiem vismaz kaut cik iemāca pamata lietas. Bet patlaban parastās pamatenes tos nomarinēs līdz 9. klasei, un tālāk lai iet pa gaišo noziedzības un nabadzības ceļu. Vidusskola un augstskola taču tiem nespīd, savukārt profesionālo izglītību visticamāk šamējie neies mācīties. Un arī tajā, ko var tāds, kurš lāgā nemāk lasīt? Bet nauda apgūta, cēlā integrēšana notikusi. Tas nekas, ka integrējamais ir palicis amēbas līmenī, turklāt pa šiem gadiem vilcis uz leju pārējos klasē. Liekulības paraugstunda! Šis ir viens no reālajiem iemesliem, kāpēc jātaisa ciet mazās skolas. Katram ir savs līmenis. Un katram savā līmenī ir tiesības iegūt zināšanas. Bet pārprastas demokrātijas vārdā nevar jaukt kopā zemāko un augstāko līmeni. No tā sliktums abiem un zaudējums valstij kopumā.

  5. zinātājs
    zinātājs
    pirms 2 mēnešiem

    Lauku skolās ir klases ar 4 bērniem. Vai tas ir normāli?

    Atbildēt
  6. Viktors
    Viktors
    pirms 2 mēnešiem

    Jā, stulbeni, tas ir normāli. Gribi sadzīt visus bērnus pilsētas skolās? Tu viņus katru rītu vadāsi?

  7. Ak pasaulīt
    Ak pasaulīt
    pirms 2 mēnešiem

    Jā, laukos tas ir normāli! Kvalitatīva izglītība ir dārga prece. Ko mūsu valsts negrib/nevēlas saprast.

  8. aga
    aga
    pirms 2 mēnešiem

    Dārgi nenozīmē kvalitatīvi! MŪSDIENU UČIKI JAU NU NEIES BENDĒT SAVUS NERVUS UN LAIKU, LAI KATRAM SAPROTAMĀ VEIDĀ IEMĀCĪTU PRIEKSMETU! TĀPĒC JAU IR TIK DAUDZ NESEKMĪGU SKOLNIEKU PAT KLASĒS AR MAZU SKAITU SKOLNIEKU! GALVENĀ PROBLĒMA LAUKU TERITORIJĀS IR CEĻI! KOPŠ NEATKARĪGĀS LATVIJAS LAIKIEM TIE IR NOLAISTI LĪDZ TAM, KA PIE ATKUŠŅIEM ZIEMĀ , PAVASARĪ UN RUDEŅOS TIE JŪK ĀRĀ UN NEVAR IZBRAUKT! TĀ IR, KA AR DIRSU IR DOMĀTS ILGTERMIŅĀ LAUKOS NAUDU IEGULDOT BEZJĒDZĪGĀS LIETĀS UN UZTUROT BEZJĒDZĪGAS IESTĀDES! JA BŪS BRAUCAMI CEĻI, TAD PIELĀGOTIES VARĒS JEBKURAI SITUĀCIJAI! JĀ, DZĪVE IET UZ PRIEKŠU, VISS MAINĀS! KĀ PĀRKĀRTOTIES BEZ CEĻIEM? BĒRNI TIKS VAZĀTI PA DUBĻIEM, PA AIZPUTINĀTIEM CEĻIEM, BŪS REIZES, KAD AUTOBUSS KAVĒSIES CEĻĀ, LŪZĪS AUTOBUSI... KAS CIETĪS? TIE, KURI LAUKUS IR IZPUTINĀJUŠI? NĒ! TIE SĒŽ SILTOS KABINETOS UN NOSPĻAUTIES PAR LAUKU IEDZĪVOTĀJIEM! CIETĒJI BŪS MŪSU BĒRNI, MŪSU NĀKOTNE! ŅEMIET KREDĪTUS UN BEIDZOT SATAISIET CEĻUS UN TIKAI TAD REFORMĒJIET, JO UZ ŠOBRĪDI VADĀT BĒRNUS NAV IESPĒJAMS, ARĪ NEKĀDAS EKONOMIJAS NEBŪS! ZAUDĒTĀJI VIENNOZĪMĪGI BŪS BĒRNI! LAUKOS CILVĒKI IR DZĪVOJUŠI UN DZĪVOS! PADOMĀJIET VIENREIZ AR GALVU UN RĪKOJIETIES !!!

  9. teikšu
    teikšu
    pirms 2 mēnešiem

    Optimizējiet budžetu no iekšienes. Cik darbinieku sēž bez jēgas, caurām dienām knibina nagus!? Nemiet nost slodzes! Lai nāk uz darbu dažas dienas nedēļā! Tāda atsēdētāju valsts te pie mums ir!

    Atbildēt
  10. joks
    joks
    pirms 2 mēnešiem

    Pieminētā Krustpils pamatskola ar zemnieku partijas direktori un viņas radiem meitām, drauģeļiem kas tēlo kaut kādu saimnieku, bet nedara neko sēž visu dienu, bet alga liela. Novads to neredz nekad Variešu skolā nav bijis kaut kāds saimnieks visu paveica pagasta saimnieciskās daļas vadītāja. Stiebriņas radam vajadzēja amatu tāpēc novadā nav naudas ka visādi saņem algu. Uz ziemassvētkiem nebija neviena rotājuma pie skolas.

    Atbildēt
  11. to aga
    to aga
    pirms 2 mēnešiem

    Jā, bet vai tu zini, kā laukos ļoti daudzi bērni ir ar mācīšanās grūtībām, no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm? Viņi, reorganizācijas rezultātā izglītību, visticamāk, neturpinās bet papildinās kriminālo aprindu pasauli. Tā ir labāk?

    Atbildēt
  12. kaut kā tā
    kaut kā tā
    pirms 2 mēnešiem

    Izguli dzērumu, tad lasi komentārus. Ja klasē ir četri un mazāk bērnu, un tie paši daļa ir nesekmīgi, par kādu mācīšanas kvalitāti, draugs, runā? Es zinu daudzus skolas huligānus, kuri skolu pabeiguši ir aizbraukuši prom strādāt uz ārzemēm un tikai tajā, sakārtotajā vidē dzīvojot, palikuši par kārtīgiem, turīgiem cilvēkiem, vēl vecāku lauku mājas izremontējuši. Jaunieši ļoti labi redz un saprot mūsu pašvaldības "rūpes" par lauku iedzīvotājiem. Lauki novada vadībai vienmēr ir bijuši pabērna lomā! Un ko tad jūs gribiet no pabērniem? Labu attieksmi, cieņu??? Figu jums!!! Par visu šo ņirgāšanos reiz nāksies samaksāt!

  13. Te, muļķi
    Te, muļķi
    pirms 2 mēnešiem

    Izguli dzērumu pats,acīmredzot,tev tā ir zināma lieta! Zinu situāciju , jo esmu tajā iesaistīts, tāpēc,pirms raksti rupjības, iepazīsties ar situāciju!

  14. pb
    pb
    pirms 2 mēnešiem

    Krustpils pamatskola nav lauki tā ir pilsētā un telpas neatbilst nekādām prasībām, jo šī ēka bija slimnīca. Es arī uzskatu ka laukos vismaz pirmās klasēm jābūt kā arī bērnu dārza grupiņām. Mazajiem kas mācās 1-4 klasei jābūt kontaktā ar skolotāju, bet kur ir 30 tas ir galīgi garām. Tāpēc mums zināšanas atpaliek, jo netiek ieliktas pirmajās klasēs. Lauku skolotāji strādā ļoti ar bērniem. Beidziet nicināt lauku skolas.

    Atbildēt
  15. Pārdomas
    Pārdomas
    pirms 2 mēnešiem

    Ja ir labi skolotāji, un bērnam ģimenē no mazām dienām ir teikts, ka viņa pienākums ir labi mācīties, tad nav nekādu problēmu no 1. klases mācīties klasē, kur mācās vēl 30 tādi paši bērni. Es mācījos tālajos padomju laikos. No 1. klases braucu uz vidusskolu ar starppilsētu autobusu. Sākumā bija mazliet nedroši, bet lielākie bērni pieskatīja, lai iekāpju pareizajā autobusā. 2. un 3. klasē bija jāmācās 2. maiņā, jo tajā laikā skolēnu bija daudz. Tad gan kāds no vecākiem pavadīja līdz pieturai un vakarā sagaidīja. Domāju, ka tagad nav tādu problēmu. Vidusskolu beidzu ar labām sekmēm un nenožēloju, ka no mazotnes bija jābrauc uz pilsētas skolu. Uzskatu, ka labāk ir uzreiz mācīties vienā skolā. Biežā skolu maiņa neko labu bērnam nedod, tikai vairo lieku stresu, kas ietekmē mācību rezultātus.

    Atbildēt
  16. nu bet
    nu bet
    pirms 2 mēnešiem

    Kādreiz no valsts puses tika radīts viss, lai cilvēki varētu normāli dzīvot, mācīties un strādāt. Latvijā dzīvoja ap 3 milj cilvēku. Tagad ir citi laiki, citi likumi un tikumi. Pašvaldībai un valdībai cilvēks ir pēdējā vietā. Paskaties uz viņu purniem! Nekā laba no viņiem nav ko gaidīt. Vēlēšanas arī neko neizmainīs. Izgulēt dzērumu, tā nav rupjība, bet gan nepieciešamība. Pat vista dzer. Jauno laukos praktiski vairs nav. Skolas paliek tukšas, drīz pat nevajadzēs nevienu vest!

  17. Fakts
    Fakts
    pirms 2 mēnešiem

    Likvidēt skolas un dzīt bērnus uz mežu lasīt iekurus. Valdībai vajag aunu baru, nevis domājošus cilvēkus.

    Atbildēt
  18. Arī vecāks
    Arī vecāks
    pirms 2 mēnešiem

    Piekrītu, ka Krustpils pamatskolas bērni var braukt mācīties uz 3.vidusskolu. Arī tur nav lielas klases.

    Atbildēt
  19. Fakts
    Fakts
    pirms 2 mēnešiem

    3. vidusskolā ir daudz labāka gaisotne nekā ģimnāzijā. Sirsnīgāka, draudzīgāka.

  20. Skolnieces mamma
    Skolnieces mamma
    pirms 2 mēnešiem

    3.skolā nv laba gaisotne. Visus neērtos pārvirza uz Sūnām.

    Atbildēt
  21. Bambino
    Bambino
    pirms 2 mēnešiem

    Gribēji teikt - neaudzinātos un slaistus?

Pievienot komentāru