Opozīcija par skolu reformu gatava lemt tūlīt, pozīcija gaidīs precīzākus nosacījumus
INESE ZONE

Jēkabpils novada pašvaldība arvien nav izlēmusi, kāds būs skolu reformas modelis novadā. Tagad, kad pieļauj, ka reformas ieviešanai varētu būt vēl garāks pārejas periods, nevis 2025. gada, bet gan 2026. gada 1. septembris, skolēnu vecāku un pedagogu neziņa arvien pieaug. Pašvaldības gan var izlemt kaut tūlīt, bet iepriekš nosauktie skolēnu skaita kritēriji arvien nav apstiprināti un nosacījumi mainās.  
   Premjerministre Evika Siliņa bija uzaicinājusi uz sarunu Zemgales reģiona pašvaldību vadību, lai runātu par skolu tīkla sakārtošanu. BD vaicāja Jēkabpils novada domes vadībai, vai saruna viesa kādu skaidrību un kad tiks pieņemts lē­mums par reformu? Varbūt pašvaldība izmantos iespēju pagaidīt līdz 2026. gadam? 
 
Valdību neinteresējot pašvaldību viedoklis
   – Tur bija visu iesaistīto nozaru ministri. Ministru prezidente gribēja dzirdēt, kāda ir pašvaldību gatavība reformai, kādi ir aktuālākie jautājumi un problēmas. Tā kā Zemgales plānošanas reģionā ir sešas pašvaldības, divu stundu laikā tikai paspēja uzklausīt pašvaldību sacīto, bet nebija diskusijas par to, kā novadi redz reformu savā teritorijā. Premjere vairāk gribēja dzirdēt, vai pašvaldības vispār ir gatavas reformai. Visi novadi saprot, ka tas ir jādara. Visi arī teica, lai beidz vilkt garumā un beidzot apstiprina konkrētus noteikumus, uz ko pašvaldībām balstīties. Šī reforma ir vistuvāk noslēdzošajai fāzei un varētu tikt īstenota. Visas iepriekšējās ir pompozi uzsāktas un izčibējušas, jo skolas ir ļoti sensitīvs jautājums katrai pašvaldībai, –  sacīja domes priekš­sēdētājs Raivis Ra­gainis.
Priekšsēdētāja vietniekam izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žukam radies iespaids, ka pašvaldību viedoklis valdību neinteresē.  
    – Viņus interesē, lai mēs aiztaisām skolas ciet, un viņi mums iedos pusotru miljonu eiro. Viņi spiež uz to, lai mēs taisām skolas ciet, īpaši iedziļināties viņiem negribas. Bet patika tas, ka vismaz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas no­vēršanas komisija, runājot ar pašvaldībām par Sēlijas poligona būvniecību, izrādīja interesi par skolām. Un mēs rakstīsim vēstuli, lai dod Viesītes vidusskolai pārejas posmu. Ja poligonā pēc ga­diem strādās ap 1 000 cilvēku, neskaitot militārpersonas, viņiem taču vajadzēs bērnus izglītot. Vismaz, lai iedod pārejas laiku līdz 2030. gadam,  –  stāsta Al­fons Žuks.
Viņš arī minēja, ka ne­esot nekādu problēmu ar Krustpils pamatskolas adreses maiņu. Jaunā adrese Variešu pagastā jau esot reģistrēta Izglītības un kvalitātes valsts dienestā. Tikai tagad esot uzzinājuši, ka adresi, neskatoties uz skolēnu skaita kritēriju neizpildi, varēja nemainīt, ja skola ir piepildīta atbilstoši savu telpu iespējam un ne Jē­kabpils 2., ne 3. vidusskola visus Krustpils pamatskolas bērnus uzņemt nevar. Bet iepriekš pašvaldībai tāda informācija nav bijusi.  
    – Es skatos, ka citi pieņem lēmumus reorganizēt skolas ar 2025. gada 1. septembri. Es iedomājos, kas notiks, piemēram, Dignājā, ja mēs šogad maijā pieņemsim lēmumu slēgt skolu ar 2025. gada 1. septembri. Tad visi «tīs makšķeres» jau šogad. Skolotāji domās, ka darbs jāmeklē citur, vecāki –  kur skolot bērnus, –  sacīja Alfons Žuks.
    Domes vadība gan stāsta, ka lēmums būtu jāpieņem tuvākajā laikā, bet piebilst, ka to varēs izdarīt tikai tad, kad oficiāli tiks apstiprināti skolēnu skaita kritēriji un citi nosacījumi par jauno skolu finansēšanas modeli. Šobrīd īsti neesot pamata lēmuma pieņemšanai par skolu reformu. Tāpēc arī premjerei teikts, lai  beidzot izlemj. Skolēnu skaita kritēriji atkarībā no iedzīvotāju blīvuma  esot nosaukti, bet mainās kritēriji attiecībā uz pārejas periodiem, uz reformas termiņiem. Pašvaldība arī gribot panākt, lai Vie­sītes vidusskolai dod vismaz trīs gadu pārejas periodu un Rubeņu skolai arī, kamēr  sakārtos ceļu līdz Rubeņiem. 
Atbilde uz jautājumu, vai pašvaldībai par skolu reformu ir bijušas diskusijas ar vecākiem, bija noliedzoša. Esot runāts tikai ar skolu pārstāvjiem. 
 
Opozīcija neredz jēgu kavēties ar skolu reformu, bet pieļauj   pamatskolu līdzfinansēšanu 
  Domes opozīcijas pārstāvji uzskata, ka lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet pieļauj iespēju neslēgt visas skolas, kas neatbilst kritērijiem, jo, vismaz Ai­vara Krapa ieskatā, pamatskolām līdzfinansējumu, ko nesegs valsts, varot atrast pašvaldības budžetā. 
   
Foto:  Jēkabpils novada domes vadība kopā ar citu pašvaldību pārstāvjiem  februārī piedalījās sanāksmē Ministru kabinetā. Sarunā par izglītības sistēmas reformu piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa, ministres Anda Čakša un Inga Bērziņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji u.c.
Valsts kancelejas arhīva foto
 
Visu rakstu lasiet BD 15. marta numurā
 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (4)

  1. hihi
    hihi
    pirms 2 mēnešiem

    Kad pirks tos autobusus,vai naudas pietiks.Kā domā atrast šoferus,kas tos bērnus vadās,ja tur nebūs pilna slodze?Jau tagad visur šoferu trūkst.No rīta atvedīs,tad pusdienu bez darba lai pēc stundām aizvestu.Neies jau tādas kategorijas šoferi piestrādāt par slotas operatoriem ar minimālo algu.

    Atbildēt
  2. Ļoņa
    Ļoņa
    pirms 2 mēnešiem

    Ar to vadasanu ir bīstami. Skolas autobuss, kurā atradās bērni un skolotāju uz A6 pie Trepes cieta avārijā.

  3. Žukam
    Žukam
    pirms 2 mēnešiem

    Kaut,ja 2000 tk strādās poligonā,kāds sakars ar skolu. Auzkraukles skolas tuvāk. Un nav jau,kur dzīvot Jēkabpili karavīru ģimenēm,poligonā karaviri līdzi sievas,bērnus neņems. Mācisies tur,kur mācījās pirms poligona. Žukam pilnīgi loģikas iztrukst. Sasmidināja. Berni dzīvos poligonā. Domnieki ires dzivoklus necel,kur tad te lai dzivo

    Atbildēt
  4. Jēkabpiliete
    Jēkabpiliete
    pirms 2 mēnešiem

    Ja arī tas Sēlijas poligons būs, tad karavīru ģimenes te nedzīvos. Paskatat citur pieredzi. Ģimenes paliek tur kur dzīvo. Nu neskries viņu bērni no Rīgas uz Viesītes skolu.

    Atbildēt

Pievienot komentāru