Jēkabpils novada pašvaldība arvien nav izlēmusi, kāds būs skolu reformas modelis novadā. Tagad, kad pieļauj, ka reformas ieviešanai varētu būt vēl garāks pārejas periods, nevis 2025. gada, bet gan 2026. gada 1. septembris, skolēnu vecāku un pedagogu neziņa arvien pieaug. Pašvaldības gan var izlemt kaut tūlīt, bet iepriekš nosauktie skolēnu skaita kritēriji arvien nav apstiprināti un nosacījumi mainās.
Premjerministre Evika Siliņa bija uzaicinājusi uz sarunu Zemgales reģiona pašvaldību vadību, lai runātu par skolu tīkla sakārtošanu. BD vaicāja Jēkabpils novada domes vadībai, vai saruna viesa kādu skaidrību un kad tiks pieņemts lēmums par reformu? Varbūt pašvaldība izmantos iespēju pagaidīt līdz 2026. gadam?
Valdību neinteresējot pašvaldību viedoklis
– Tur bija visu iesaistīto nozaru ministri. Ministru prezidente gribēja dzirdēt, kāda ir pašvaldību gatavība reformai, kādi ir aktuālākie jautājumi un problēmas. Tā kā Zemgales plānošanas reģionā ir sešas pašvaldības, divu stundu laikā tikai paspēja uzklausīt pašvaldību sacīto, bet nebija diskusijas par to, kā novadi redz reformu savā teritorijā. Premjere vairāk gribēja dzirdēt, vai pašvaldības vispār ir gatavas reformai. Visi novadi saprot, ka tas ir jādara. Visi arī teica, lai beidz vilkt garumā un beidzot apstiprina konkrētus noteikumus, uz ko pašvaldībām balstīties. Šī reforma ir vistuvāk noslēdzošajai fāzei un varētu tikt īstenota. Visas iepriekšējās ir pompozi uzsāktas un izčibējušas, jo skolas ir ļoti sensitīvs jautājums katrai pašvaldībai, – sacīja domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
Priekšsēdētāja vietniekam izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žukam radies iespaids, ka pašvaldību viedoklis valdību neinteresē.
– Viņus interesē, lai mēs aiztaisām skolas ciet, un viņi mums iedos pusotru miljonu eiro. Viņi spiež uz to, lai mēs taisām skolas ciet, īpaši iedziļināties viņiem negribas. Bet patika tas, ka vismaz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, runājot ar pašvaldībām par Sēlijas poligona būvniecību, izrādīja interesi par skolām. Un mēs rakstīsim vēstuli, lai dod Viesītes vidusskolai pārejas posmu. Ja poligonā pēc gadiem strādās ap 1 000 cilvēku, neskaitot militārpersonas, viņiem taču vajadzēs bērnus izglītot. Vismaz, lai iedod pārejas laiku līdz 2030. gadam, – stāsta Alfons Žuks.
Viņš arī minēja, ka neesot nekādu problēmu ar Krustpils pamatskolas adreses maiņu. Jaunā adrese Variešu pagastā jau esot reģistrēta Izglītības un kvalitātes valsts dienestā. Tikai tagad esot uzzinājuši, ka adresi, neskatoties uz skolēnu skaita kritēriju neizpildi, varēja nemainīt, ja skola ir piepildīta atbilstoši savu telpu iespējam un ne Jēkabpils 2., ne 3. vidusskola visus Krustpils pamatskolas bērnus uzņemt nevar. Bet iepriekš pašvaldībai tāda informācija nav bijusi.
– Es skatos, ka citi pieņem lēmumus reorganizēt skolas ar 2025. gada 1. septembri. Es iedomājos, kas notiks, piemēram, Dignājā, ja mēs šogad maijā pieņemsim lēmumu slēgt skolu ar 2025. gada 1. septembri. Tad visi «tīs makšķeres» jau šogad. Skolotāji domās, ka darbs jāmeklē citur, vecāki – kur skolot bērnus, – sacīja Alfons Žuks.
Domes vadība gan stāsta, ka lēmums būtu jāpieņem tuvākajā laikā, bet piebilst, ka to varēs izdarīt tikai tad, kad oficiāli tiks apstiprināti skolēnu skaita kritēriji un citi nosacījumi par jauno skolu finansēšanas modeli. Šobrīd īsti neesot pamata lēmuma pieņemšanai par skolu reformu. Tāpēc arī premjerei teikts, lai beidzot izlemj. Skolēnu skaita kritēriji atkarībā no iedzīvotāju blīvuma esot nosaukti, bet mainās kritēriji attiecībā uz pārejas periodiem, uz reformas termiņiem. Pašvaldība arī gribot panākt, lai Viesītes vidusskolai dod vismaz trīs gadu pārejas periodu un Rubeņu skolai arī, kamēr sakārtos ceļu līdz Rubeņiem.
Atbilde uz jautājumu, vai pašvaldībai par skolu reformu ir bijušas diskusijas ar vecākiem, bija noliedzoša. Esot runāts tikai ar skolu pārstāvjiem.
Opozīcija neredz jēgu kavēties ar skolu reformu, bet pieļauj pamatskolu līdzfinansēšanu
Domes opozīcijas pārstāvji uzskata, ka lēmums jāpieņem pēc iespējas ātrāk, bet pieļauj iespēju neslēgt visas skolas, kas neatbilst kritērijiem, jo, vismaz Aivara Krapa ieskatā, pamatskolām līdzfinansējumu, ko nesegs valsts, varot atrast pašvaldības budžetā.
Foto: Jēkabpils novada domes vadība kopā ar citu pašvaldību pārstāvjiem februārī piedalījās sanāksmē Ministru kabinetā. Sarunā par izglītības sistēmas reformu piedalījās Ministru prezidente Evika Siliņa, ministres Anda Čakša un Inga Bērziņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji u.c.
Valsts kancelejas arhīva foto
Visu rakstu lasiet BD 15. marta numurā
hihi
Kad pirks tos autobusus,vai naudas pietiks.Kā domā atrast šoferus,kas tos bērnus vadās,ja tur nebūs pilna slodze?Jau tagad visur šoferu trūkst.No rīta atvedīs,tad pusdienu bez darba lai pēc stundām aizvestu.Neies jau tādas kategorijas šoferi piestrādāt par slotas operatoriem ar minimālo algu.
Ļoņa
Ar to vadasanu ir bīstami. Skolas autobuss, kurā atradās bērni un skolotāju uz A6 pie Trepes cieta avārijā.
Žukam
Kaut,ja 2000 tk strādās poligonā,kāds sakars ar skolu. Auzkraukles skolas tuvāk. Un nav jau,kur dzīvot Jēkabpili karavīru ģimenēm,poligonā karaviri līdzi sievas,bērnus neņems. Mācisies tur,kur mācījās pirms poligona. Žukam pilnīgi loģikas iztrukst. Sasmidināja. Berni dzīvos poligonā. Domnieki ires dzivoklus necel,kur tad te lai dzivo
Jēkabpiliete
Ja arī tas Sēlijas poligons būs, tad karavīru ģimenes te nedzīvos. Paskatat citur pieredzi. Ģimenes paliek tur kur dzīvo. Nu neskries viņu bērni no Rīgas uz Viesītes skolu.