Šobrīd jau sākts darbs pie pašvaldības nākamā gada budžeta, un Jēkabpils novada domes opozīcijas pārstāvji Aivars Kraps un Leonīds Salcevičs rīkoja preses konferenci, kur pauda savu viedokli par budžeta plānošanu. Viņi akcentēja to, ka nav izprotams, kāpēc, lemjot par budžeta prioritātēm, noraidīja opozīcijas priekšlikumu par tādām noteikt drošību un izglītību, kas šobrīd esot ļoti aktuāli. Tāpat neesot koleģiāli apspriests jautājums par nākamā gada būvobjektiem.
Nevar būvēt tikai ielas, vajag celt arī sabiedriskās ēkas
– Domes adība informēja, ko darīs attiecībā uz ceļu izbūvi, bet citus priekšlikumus neuzklausīja. Budžeta komisijā nedeva iespēju opozīcijai un arī saviem kolēģiem kaut ko mainīt. Bet koalīcijā par to nemaz nav tik liela vienprātība, jo ir cilvēki, kas uzskata, ka vajag būvēt arī ko citu, nevis tikai ielas, – sacīja Aivars Kraps. Atbildot uz jautājumu, ko vēl būtu svarīgi būvēt, viņš sacīja, ka ir taču gatavi projekti vai iestrādes kaut vai 2. vidusskolas stadionam Rīgas ielā, stadionam Salā, viesnīcai pie Jēkabpils sporta halles, jaunai bibliotēkai. Šī koalīcija nākusi klajā ar skaļiem solījumiem, ka nu tik būs, bet trīs gados, izņemot ielas, nekas cits nav darīts. Ielas ir jābūvē, pret to nevarot iebilst, bet neviena iela pēdējos gados neesot uzbūvēta par pašvaldības naudu. Tie esot tikai aizņēmumi, un tagad atkal miljonu aizņemsimies. Leonīds Salcevičs piebilst, ka pēdējo miljonu, jo tad aizņemšanās iespējas būšot izsmeltas.
– Loģiski, ka nākamā gada budžets būs saspringts, bet redzēsim, ko koalīcija uzskatīs par vajadzīgu tur iekļaut. Pašlaik jau cīņa iet tikai par bāzes skaitļiem pa nozarēm un papildu piedāvājumus rosina likt malā. Bet mēs kā opozīcija mēģinām tur kaut ko likt iekšā, un šis tas izdodas. Bet es tur neredzu daudzas lietas. Varbūt vēlāk kaut ko prezentēs attiecībā uz tehnisko projektu izstrādi vai sociālo infrastruktūru, kaut vai par to pašu jauno bibliotēku vai stadionu Salā, vai pie 2. vidusskolas filiāles Rīgas ielā. Savulaik šim stadionam jau bija tehniskais projekts. Par to nav diskutēts, tāpat nekur nav parādījies Biržu veloceliņš, kas šobrīd ved uz nekurieni. Kaut vai tehnisko projektu varētu sagatavot. Ja tam neķersies klāt, tad drīz tur atkal būs koki un krūmi. Krīt acīs arī ezeru apsaimniekošana. Vienam tikai dod un dod – zivju mazuļiem un visam citam. Tas viss ir labi, bet citur atkal nekā nav. Mēs cīnīsimies par papildu piedāvājumiem, varbūt diskusija par to vēl būs. Pozitīvi ir tas, ka viņi ir sadzirdējuši to, ko ierosinājām, un iesaldēs domes vadības algas, un tās vairāk necels augšā. Tur ir 23 000 eiro ekonomija. Bet kopumā man vēl nekas nav skaidrs, kas tajā budžetā būs un kāds tas būs, – saka Leonīds Salcevičs.
Ja drošība nav prioritāte, tai naudas nebūšot
Opozīcijas ieskatā, budžetā kā prioritātei noteikti jābūt tam, kas arī valsts līmenī nodefinēts kā prioritāte – drošībai. L. Salcevičs uzsver, ka drošībai budžetā nekā nav. Uz jautājumu, kam tieši vajadzētu atvēlēt naudu, viņš sacīja, ka tā varētu būt vismaz kāda summa kaut vai patvertņu ierīkošanai. Neesot nekādas informācijas, kas ir plānots, kāda pieredze gūta, piemēram, braucienā uz sadraudzības pilsētu Ukrainā, kur devās domes priekšsēdētājs.
– Vismaz opozīcija neko nezina. Ir bijusi tikai informācija, ka iestādēm uzdots iztīrīt savus pagrabus, lai tur var ko iemitināt, ja būs tāda vajadzība. Kad mēs likām uz balsošanu, ka vajag drošību kā budžeta prioritāti, lai tai arī būtu nauda budžetā, priekšlikumu noraidīja. Lai tagad prezentē, ko tad darīs bez naudas! Bet ļoti apetītlīga ir slimnīca, kam apstiprina diezgan lielas summas atskurbtuves darbībai un vēl šim tam, – stāsta Leonīds Salcevičs.
A. Kraps piebilst, ka domes lēmums par budžeta prioritātēm daudziem šķiet formāls jautājums, bet tā neesot.
– Es virzīju divus priekšlikumus. Pirmais – noteikt kā prioritāti drošību. Pašvaldības situācijā tā vairāk nav ārējā, tā ir iekšējā drošība. Un es to redzu tā, ka numur viens mums ir pašvaldības policijas kapacitāte. Runājot ar policistiem, ir skaidrs, ka tur ir gan atalgojums jāpalielina, gan darbinieku skaits un jāuzlabo aprīkojums. Un svarīgi informēt par rīcību ārkārtas gadījumos sabiedrību. Izņemot lekcijas, ko sniedza Ilmārs Luksts (Red. piez. – par 72 stundu somu), nekas nav darīts. Es arī nezinu, kas pie kaut kāda gadījuma X man būtu jādara. Tas cilvēkiem būtu jāstāsta. Nav runa tikai par kara gadījumu, ir jāizstrādā plāni kaut vai plūdu situācijai. Ir jārod finansējums patvertņu ierīkošanai. Bet mēs tikai dzirdam, ka viss top, ka pie tā strādājam, bet skaidrības nav. Veidojot budžetu, drošību vajadzēja likt kā prioritāti un paredzēt tam nopietnus līdzekļus. Kad pie budžeta nonāksim, paskatīsimies, kādi darbi tam būs plānoti.
Atbildot uz jautājumu, vai tad deputāti nav iepazīstināti ar jauno civilās aizsardzības plānu, jo paši taču domes sēdē par to balsoja, L. Salcevičs un A. Kraps atzīst, ka lasījuši ir. A. Kraps gan neesot bijis Latvijā, kad plānu apstiprināja, bet pēc tam to lasījis, taču neesot atradis tur atbildes uz saviem jautājumiem. Arī L. Salcevičs saka, ka pārlasījis visu pa diagonāli, un plāns, viņaprāt, esot diezgan tukšs, jo viņš tur neatrodot, kas tad īsti jādara. Tas taču esot nopietns jautājums: ja ir plāns, tad pretī jābūt finansējumam. Bet šobrīd tas budžetā nekur neesot. Neesot jēgas rakstīt, kas būtu jādara, ja nedara reālas lietas.
Šaubās, vai būs nauda sīkajam inventāram un pedagogu sociālajam atbalstam
– Nākamais, ko ieteicu noteikt kā prioritāti, bija izglītība. Un ar to es saprotu arī to, ko virzu jau trīs gadus: noteikt pedagogiem atvaļinājuma pabalstu kā visiem darbiniekiem, jo arī viņi ir pašvaldības darbinieki. Sākumā mani atbalstīja tikai daži deputāti, bet, tuvojoties vēlēšanām, tādu ar katru gadu ir vairāk. Redzēsim, kā būs šogad. Bet ir arī citas iespējas, kā atbalstīt pedagogus. Tagad ir atļauts kompensēt maksu par dzīvojamo platību, kā arī sabiedrisko transportu. Citādi tagad ir tā, ka bērni mācību ekskursijā uz Krustpils pili brauc par brīvu, bet skolotājs maksā. Un ir arī citas lietas, ko varētu tur darīt. Bet man atbildēja, ka tagad to neliksim kā prioritāti, bet, kad skatīsimies budžetu, tad gan izglītība būs prioritāra. Pērn skolām, bērnudārziem un interešu izglītībai sīkā aprīkojuma iegādei visiem kopā noņēma ap 80 000 eiro. Kad izglītības pārvalde tagad sniedz priekšlikumu, ka nu vairs nav izejas, vajag to naudu, saka: jā, bet par to runāsim tikai janvārī. Tad par vasaras nometnēm, par ko visi teicām, ka 6000 eiro būs par maz, ka budžeta komisijā vajag lemt un dot vairāk. Bet budžeta komisijā tagad saka: to skatīsimies janvārī. Un janvārī tas būs nedēļu pirms budžeta pieņemšanas, un tad būs kādi 150 papildu pieprasījumi dažādās kategorijās. Tā ir tāda problēmu pārlikšana no mēneša uz mēnesi. Janvārī savukārt teiks, ka nu jau vairs neko nevar mainīt, jāpieņem budžets, un tas jau salikts. Tāda attieksme ir bijusi visus šos gadus. Jā, šogad beidzot vadība ir nobremzējusi savu atalgojumu, tieši šogad. To es atkal nesaprotu. Kad pērn pacēla minimālo algu un nāca klāt 80 eiro, man bija priekšlikums domes sēdē arī domes vadībai dot tikai plus 80 eiro solidāri ar darbiniekiem, nevis pēc koeficienta kā var pacelt vadības algu. Tad nepiekrita, bet tagad, kad situācija ar budžetu viennozīmīgi ir labāka ne-kā bija pērn, ir gatavi algas iesaldēt. Skaidrojums man te ir tikai viens – tāpēc, ka nākamgad jūnijā ir pašvaldību vēlēšanas. Un kāda gan ir sīkumainība, ka al-gas iesaldē, bet, lemjot par sociālo atbalstu darbiniekiem, 100 eiro brillēm sev gan nolemj dot. Darbiniekiem to vajag, ar viņu algām brilles par 100 vai 80 eiro ir būtiska summa, bet ar vadības algām to gan var atļauties. Iepriekš nolikumā domes vadībai nebija naudas brillēm, nu pamainīja nolikumu un piešķīra.
BD iebilda, ka šogad ne tikai skolotājiem, arī visiem citiem pašvaldības darbiniekiem nebija atvaļinājuma pabalsta, jo, sabalansējot budžetu, domes vadība atcēla šo sociālo bonusu. A. Kraps sacīja, ka esot redzams, šogad tiek virzīts uz to, lai tas pabalsts tagad pirms vēlēšanām atkal būtu.
Nevar vienoties, kā taupīt – atlaižot darbiniekus vai samazinot algas
Tam, ka nav naudas, lai visus pieprasījumus apmierinātu, opozīcija gluži vis nepiekrīt. Budžets būšot aptuveni 47 miljoni eiro, un tas esot labāk nekā šogad. Miljons nākšot klāt no pašvaldību dotācijas un aptuveni miljons – no ienākumu nodokļa. Uz jautājumu, vai to visu «neapēdīs» minimālās algas celšana, A. Kraps skaidro, ka aritmētika esot ļoti vienkārša. Ja algu fonds ir 28 miljoni eiro, tad, samazinot darbinieku skaitu par 20%, varot iegūt 5,6 miljonus.
– Algu fonds mums aug šajā ekonomiskajā situācijā, bet darba efektivitāte krītas. Tāpēc uzskatu, ka jāsamazina darbinieku skaits un jāatstāj tādi, kas ir profesionāļi, kas savu amatu prot un grib strādāt, un viņiem ir jāpalielina finansējums algām. Daļa ietaupītā aizietu viņu atalgojumam, bet pārējais – attīstībai. Stadioni vai ielu būvniecība, tas būtu ieguldījums ekonomikā, lai nopelna mūsu uzņēmumi būvējot, un viņu nodokļi atgriežas pašvaldībā. Cita ceļa nav, – uzskata Aivars Kraps. L. Salcevičs tam gan iebilda, sakot, ka viņam ir cits redzējums. 2009. gada krīzē, kad ieteikts samazināt darbinieku skaitu par 25%, risinājums rasts, to nedarot, bet piedāvājot samazināt algu. Caur iedzīvotāju ienākuma nodokli daļa no algām tāpat atgriežoties atpakaļ pašvaldībai.
– Tas, ka uz laiku samazina algu, bet atstāj visus darbiniekus, der kā īslaicīgs risinājums, ja ar laiku situācija uzlabojas. Es, skatoties, kas notiek valstī, teikšu godīgi, ka pēc gada vai diviem budžets drīzāk kritīsies, nevis augs. Tāpēc mums jādomā, ko darīt. Un ir funkcijas, ko var virzīt privātā sektorā kā iepirkumu, un iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvāku un lētāku pakalpojumu. Nu, kaut vai kultūras pārvalde, kas tāpat kā starpnieki iepērk pakalpojumus, bet katrs no darbiniekiem ar nodokļiem pašvaldībai gadā izmaksā ap 25 000 eiro, – secina Aivars Kraps.
L. Salcevičs atkal pieminēja to, ko jau pērn teica par budžetu, ka Jēkabpils novadam nav attīstības stratēģijas, kam tad varētu pakārtot budžetu. Jēkabpili agrāk esot salīdzinājuši ar Valmieru, un attīstība bijusi soli solī ar viņiem, bet pa šiem trim gadiem Valmiera esot tālu priekšā.
Nav jēgas iekļaut budžetā un tad griezt nost
.jpg)
– Mēs redzējām, kā bija ar 2024. gada budžeta veidošanu, kad mēs daudzas lietas uzreiz izvērtējām un iekļāvām budžetā, bet pēc tam četri miljoni bija «jāgriež nost». Tā bija tizla darbība: vispirms pieņemt lēmumu, ka mēs to darīsim, bet pēc tam – ka nedarīsim. Tāpēc šogad mums ir cita pieeja budžetam. Apmēram ir zināms, kāds varētu būt budžets, bet mums nav zināms, kāds varētu būt atlikums gada beigās. Tāpēc nolēmām, ka apstiprināsim budžetu kontrolskaitļu ietvaros, bet visus pieprasījumus, kas mums ir, liekam atsevišķai izskatīšanai tad, kad būs zināms atlikums. Jo nav jēgas tagad visu likt iekšā pēc pieprasījumiem, vai tā būtu izglītība vai civilā aizsardzība, vai kas cits, jo, ja tev nav naudas, tad neko izdarīt nevari. Turklāt šogad mums vairs nebūs tādu budžeta pozīciju, ko mēs varam «nogriezt», nedarot kādas lielākas un skaļākas darbības. Piemēram, samazināt algas un tamlīdzīgi. Mums ir jāizpilda noteikumi, ko uzliek Ministru kabinets par minimālās algas celšanu un pedagogu algu palielināšanu. Tad skatāmies 2,6% līmenī algu fonda izmaiņas, ko mēs jau pieņēmām. Un tagad tālāk mēs saprotam, ka šobrīd esam gandrīz uz nullīti ar to, kas atliek. Tas nozīmē, ka mums vajadzēs kaut kādas noteiktas lietas mest nost, un tikai tad varēs ķerties pie procesa klāt. Bet, kamēr neesam visam izgājuši cauri, mēs arī nezinām, ko katrs pieprasa, – tā opozīcijas iebildumus komentē Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (attēlā).
Par aplamu viņš arī nosauc apgalvojumu, ka, tagad paņemot miljonu lielu aizdevumu ceļu remontam, vairāk kredītu pašvaldība nevarēs atļauties.
– Mēs runājām, ka arī nākamgad ceļu programmai ņemsim aizdevumu līdz miljonam eiro. Un tās ir absolūtas muļķības un tīra demagoģija, ka tas ir pēdējais, ko varam pa-ņemt. Katru gadu kredītu apjomu vērtē pret tā gada budžetu. Budžets nākamgad būs lielāks, un kredītu apjoma procenti pret bu-džetu līdz ar to samazinās. Mēs to vērtējam ļoti uzmanīgi, un plāns jau ir līdz pat 2030. gadam salikts, cik tad mēs katru gadu kredītā varam paņemt. Ja runā par ceļiem, tad esam pērn sataisījuši ceļu projektus, bet visus neīstenojām. Nevar tos projektus laist postā, jo ir termiņš, kuros tie ir jāīsteno. Tas ir viens. Otrs: ja, piemēram, gribētu taisīt sporta nama renovāciju – siltināšanu, tur vajag vairāk nekā četrus miljonus. Mēs to nevaram atļauties, turklāt par četriem miljoniem varbūt var uzcelt jaunu sporta zāli. Šaubu nav, vajag arī viesnīcu pie stadiona, bet tur tāme arī ir četri miljoni. Bibliotēkai runa bija par septiņiem vai astoņiem miljoniem. Tas šobrīd nav apspriežams un paceļams. Bet ir citas lietas, ko nākamgad darīsim: šogad budžeta trūkuma dēļ mēs neveicām sīkos ēku remontus. Visa mazo remontdarbu programma bija slēgta, jo gribējām pabeigt tautas namu. Nākamgad šī mazā programma būs. Tie ir dažādi remonti, kas vajadzīgi pašvaldības ēkās – skolās un citur.
Viņš stāsta, ka nav iespējams atjaunot visas ielas, kā to gribētos, bet lēnām ielu programmu īsteno. Turklāt esot jādomā par visu novadu, ne tikai par Jēkabpils pilsētu. Tur ir ļoti daudzas lietas, kas ir jādara, un arī esot darīts. Kaut vai Salā, Aknīstē, Viesītē, Zasā parks, Krustpils novadā un citur. Plus vēl lielie Daugavas plūdi pa vidu bijuši, kur bija jāgroza naudas izmantošanas mērķi.
Arī skolas neesot aizmirstas
Savukārt skolas esot saremontētas, viss mācību darbam nepieciešamais ir, atliek tikai strādāt. Cits jautājums esot tas, ka pašvaldībai ir jāsakārto izglītības sistēma – skolu tīkls. Un šie lēmumi nākamgad noteikti būs jāpieņem.
– Skolām ir viss jau šobrīd, lai nodrošinātu mācību darbu. Bet ar sīkajiem izdevumiem ir tā, ka skolu ir daudz, un tur kopā sakrājas paliela sum-ma. Skolu pieprasījumus janvārī skatīsimies, kad zināsim, kāds ir budžeta atlikums, un līdzekļus skolām iedosim atbilstoši skolēnu skaitam. Bet es nevaru tagad iedot šo naudu un pēc tam teikt: ziniet, noņemsim no algām kaut ko nost. Mēs uz šo gadu noņēmām atvaļinājuma pabalstus. Un par to taču arī opozīcija neglauda mums galvu, bet stāsta, ka viņi gan tā nedarītu. Bet ko tad jūs būtu darījuši – pārgājuši uz četru darbadienu nedēļu? Es šos iebildumus sevišķi neņemu par pilnu, jo viņiem bija iespēja darīt, un viņi savulaik darīja krietni mazāk un necaurredzamāk. Mēs šobrīd esam tam izgājuši cauri. Lielās skolas ir sakārtotas, mazajām varbūt kā trūkst, bet tagad nevaram tur ieguldīt, jo būs jāveic skolu optimizācija. Ja tagad tur ko dosim, teiks, ka mētājamies ar naudu. Bet būs skolām nauda papildus arī sīkajām vajadzībām – ziediem un citām. Un tas, ko prasa papildus, nekādi neietekmē mācību procesu. Ir nauda algām, komunālajiem izdevumiem, mācību līdzekļiem – visam ir, – skaidro Raivis Ragainis.
Civilā aizsardzība tik un tā esot prioritāte
Par drošību un civilo aizsardzību R. Ragainis teic, ka tā tik un tā būs prioritāte. Vērtēs budžeta iespējas, un, cik vien iespējams, to arī atbalstīs.
– Mēs ar civilās aizsardzības inženieri Ilmāru Lukstu šobrīd skatāmies, kas ir nepieciešams. Mums jau ir rācijas, jau ir kāds aprīkojums nopirkts. Par pagrabiem skatāmies, ka varētu dot naudu to tīrīšanai, tas ir, konteineriem – atkritumu izvešanu apmaksāt. Bet patvertņu ierīkošanai ir konkrēti nosacījumi, un tur būs diezgan problemātiski un dārgi to izdarīt. Tas ir jāskatās valstiski, un tā būs diezgan nopietna problēma tuvākajā laikā. Bet to, ka varam nodrošināt darbību, ja nav elektrības, to mēs tikko pierādījām. Tas bija vienā no dārziņiem, kur nebija elektrības. Mēs jau zinājām, ka tā nebūs uz vakarpusi, un tur tika pieslēgts mūsu ģenerators. Mēs runājam arī par piekļuvi Daugavai ugunsdzēsējiem glābējiem novada teritorijā. Piemēram, ja vajag glābējiem ko darīt kooperatīva «Veselība» rajonā, viņiem tur nav pat, kur laivu nolaist. Plānosim, kur ir pašvaldības zeme un kur var izveidot piekļuvi upei. Nākamais ir tas, ka vajag organizēt darbinieku mācības, kas laiku pa laikam arī notiek. Un ir jāsakārto pagrabi patvertņu vajadzībām mūsu pašu iestādēs, – sacīja Raivis Ragainis.
Viņš noraidīja pārmetumus par atbalsta trūkumu pašvaldības policijai, jo esot sapirkts viss aprīkojums: gan jaunas pistoles, gan jauns transports, formas, monitori videokameru datu novērošanai, kā arī pieņemts darbinieks, kas monitorē videomateriālu.
– Pašvaldības policija strādā diezgan labi. Darbinieku šobrīd ir pietiekoši daudz. Ja vajag vēl, tad nav jēgas pieņemt divus vai trīs, jo ar to neko nevar atrisināt, tad vajag uzreiz astoņus, lai var nodrošināt otru maiņu. Protams, ka gribētos vairāk atbalstīt pašvaldības policiju, bet vai tad iekšējā drošība un iedzīvotāju drošība pirmkārt nav Valsts policijas funkcija? Es neesmu redzējis, ka Valsts policija no tās atteiktos un valsts piešķirtu naudu mums. Un vēl atskurbtuve bija jāierīko. Tās nav lietas, kur visu var izdarīt četros gados, – stāsta Raivis Ragainis.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
vietējais Aironmens
Tikai Leonīds un Aivars izglābs Jēkabpili no posta.
Nolaidieties uz zemes
Katra cilvēka prioritāte ir nevis drošība, bet VESELĪBA! Ja nav veselībaa, tad nevajag vairs neko! Medicīnu vajag atbalstīt, cenas pakalpojumiem adekvātas, lai cilvēki vārētu tikt pie labas veselības aprūpes!
Ūdensžyrka
Laba veselība nepalīdzēs kad bumbas kritīs uz galvas.
Nu jau nu jau
Kādas bumbas? Kad kritīs? Neceļ paniku. Rekur jau visus sapoteja ar brīnumpoti. I kara nevajag
Fakts
Latvijas valdība arī bez kara sekmīgi iznīcina latviešu tautu.
no kaimiņu novada
Faktam taisnība, piemēram , mana novada centrā katru rītu braukā samosvals (ZIL- 130) , salasa pilnu kuzovu ar naktī atdzisušajiem pa pagalmiem, parkiem vai vārtu rūmēm un ved uz Valmieru utilizēt t.i.kremēt.
Aļo!
40 000 štukas ēšanai, suvenīriem, dāvanām, puķēm noņemiet! Neesiet nekādi te lielie vīri un sievas, lai taisītu banketu galdus un ēstu pa krogiem! Atbrauca Rīgas kungi vai kādas delegācijas, lai pasūta porcijas kafejnīcā un ēd par savi naudu. Iedzīvotājiem plika piga, a šitie pie varas tik stūķē vaigos par nodokļu naudu! Ziedi? Kam tie ziedi, ja ceļā novītīs! Ģelas vajag bīdīt, nevis rīt un apdāvināties! Un kur ir ceļu programma? Kad sāks naudu likt ceļos ar asfaltu? Cik ilgi pi...ies pa dubļiem? Grants ceļos nauda pa 34 gadiem ur sagrūsta bezjēdzīgi!
juris stallone
Varas cūkām ir jārij, citādi, nedod Dievs, iekritīsies miesās.