BD jau informēja, ka Jēkabpils novada pašvaldība pērn 22. decembrī pārsūdzēja Aizkraukles rajona tiesas lēmumu par bijušā pašvaldības izpilddirektora Guntara Goguļa  atjaunošanu amatā, izmaksājot kompensāciju par piespiedu darba kavējumu – 21 201,01 eiro, kā  arī darbaspēka nodokļu nomaksu. 8. martā Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles tiesu namā  minētā lieta par G. Go­guļa nepamatotu atlaišanu no darba un prasību atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izmaksājot kompensāciju par darba piespiedu kavējumu, tika skatīta apelācijas instancē.

     Guntars Gogulis BD sacīja, ka šī ir jau otrā apelācijas instances tiesas sēde. Pirmā bijusi 14. februārī, kad, kā pieņemts tiesu praksē, pusēm piedāvāts vienoties par mierizlīgumu. Tas nav noticis, jo pašvaldības piedāvājums bijis tikai izmaksāt kompensāciju par darba kavējumu, bez atjaunošanas darbā, tātad piedāvāts mazāk, nekā pielēmusi tiesa.  Nākamā tiesas sēde tātad notikusi 8. martā, un spriedums pusēm tiks izsūtīts 6. aprīlī.

    Ja pirmās instances tiesā pašvaldību pārstāvēja do­mes juristi, tad šoreiz – zvērināts advokāts no Rīgas  Juris Obrickis. Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers BD, to komentējot, sacīja, ka jurists kā ārpakalpojuma sniedzējs algots tikai uz šo tiesas sēdi. Domē esot ļoti labi juristi, tādi universālie kareivji, kas specializējas visās jomās, bet šajā gadījumā bijis nepieciešams cilvēks, kas specializējies konkrētos jautājumos. 

    Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ra­gainis medijiem  jau iepriekš ir paudis viedokli, ka, vi­ņa­prāt,  pašvaldībai ir izredzes uzvarēt tiesā, jo runa esot par divu likumu pretrunu. Atbilstoši Darba likumam situācija esot viena, bet atbilstoši Likuma par pašvaldībām 68. pantam viņam kā domes priekšsēdētājam esot tiesības  uz do-mes sēdi ap­stiprināšanai amatā atvest izpilddirektoru, par  kuru esot skaidrs, ka viņš saņems domes atbalstu. Kad pēc bijušo novadu izpilddirektoru izvērtēšanas jaunā novada izpilddirektora amatam virzītā Sanita Lūse no amata piedāvājuma atteikusies, skaidrības par atbalstu konkrētam kandidātam no bijušo izpilddirektoru vidus nav bijis, tāpēc rīkots atklāts konkurss uz izpilddirektora amatu.

    Savukārt pirmās instances tiesa norādīja, ka izvēlē par to, kurš no apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem varēs saglabāt izpilddirektora amatu, pašvaldība ir ierobežota ar Darba likuma 108. pantu, kurā ir uzskaitītas priekšrocības turpināt darba attiecības darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. G. Gogulis neapstrīdēja sā­kotnējās apvienojamo paš-valdību izpilddirektoru izvērtēšanas rezultātus, kur augstāko vērtējumu  ieguva Vie­sītes novada izpilddirektore Sa­nita Lūse,  un lietā nav strīda par to, vai dome ir pareizi piemērojusi Darba likuma 108. panta pirmo daļu. Savukārt Darba likuma 108. panta otrā daļa regulē to, kā darba devējam, samazinot darbinieku skaitu, ir jārīkojas, ja viņu darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, un lietā ir strīds par Darba likuma 108. panta otrās daļas piemērošanu – vai domei tā bija jāpiemēro apstākļos, kad visaugstāko darba rezultātu un kvalifikācijas novērtējumu saņēmusī izpilddirektore pati atteicās no virzīšanas Jēkabpils novada izpilddirektora amatam, savukārt nākamo augstāko darba rezultātu un kvalifikācijas novērtējumu – 9 punktus – saņēmuši uzreiz trīs apvienojamo pašvaldību izpilddirektori, tajā skaitā arī G. Go­gulis.

    Tiesa atzīst, ka Jēkabpils novada domei nebija tiesību rīkot atklātu konkursu šādos apstākļos, kad no sešiem apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem tikai viens bija atteicies tikt virzīts jaunā novada pašvaldības izpilddirektora amatam, savukārt pārējiem pieciem izpilddirektoriem novada domes izpilddirektora amats vispār netika piedāvāts. Tiesa secina, ka domei bija jāizvērtē nākamo augstāko darba rezultātu un kvalifikācijas novērtējumu – 9 punktus – saņēmušo apvienojamo pašvaldību izpilddirektoru priekšrocības palikt darbā atbilstoši Darba likuma 108. panta otrajai daļai, ko pašvaldība nav izdarījusi.