Pasākumu sezona sākusies, un atkal aktuāli ir jautājumi par drošību svētku norises laikā
INESE ZONE

Preses konferencē Jēkabpils novada domē žurnālisti vaicāja par pašvaldības un Valsts policijas kompetenci un rīcību publisku āra  pasākumu, tādu kā pagastu un pilsētas svētki, laikā. Tika pieminēti nesen notikušie Salas ciema svētki, kas apmeklētājiem piedāvāja plašu programmu. Diemžēl vietējie mediji ir informēti par iereibušiem jauniešiem un kautiņiem, kas citiem apmeklētājiem bojājuši svētku piedāvājuma baudīšanu. 
Apsargi bijuši, bet nespējuši kaušļus savaldīt. Ne Valsts, ne  pašvaldības policijas darbinieki svētku norises vietā nav bijuši. Pašvaldības policisti ieradušies tikai uz brīdi. Sala gan nav nekāds izņēmums. Šādas un līdzīgas sūdzības par nepietiekamu policijas klātbūtni ir vai pēc katriem Jēkabpils pilsētas svētkiem un citiem pasākumiem. 
 
 
Jēkabpils pilsētas svētki vienmēr pulcē daudz dalībnieku un skatītāju. Īpaši daudz cilvēku ir vakara un nakts koncertos un ballē, kad dažkārt arī notiek negadījumi.
BD arhīva foto
 
Ja vienā vakarā ir vairāki  pasākumi, policija visos patrulēt nespēj
     Policijai nav jānodrošina pastāvīga pasākumu apsardze, šim nolūkam jānolīgst apsardzes firma. Taču iedzīvotāji uzskata, ka policijas klātbūtne mazina incidentu skaitu un iespējamību, jo apsardze nevar rakstīt protokolu vai aizturēt. Taču policija pasākumos ierodas tikai uz brīdi patruļas veidā un arī tikai tad, ja tobrīd nav izsaukumu.   
    – Par Salu varu teikt, ka tur bija seši apsargi, kas ir pietiekoši tādam pasākumam. To, ka tur ir bijuši kādi kautiņi vai miesas bojājumu nodarīšana, tas ir Valsts policijas kompetencē. Uzreiz varu teikt, ka tas nenotika norises vietā. Ja tas ir kaut kur ārpusē, tad tas neskaitās pasākuma laikā noticis. Apsargi kārtību norises vietā nodrošināja. Mūsu darbinieki tur bija piebraukuši dienas laikā, bet izsaukumu mums uz svētku norises vietu nebija. Es interesējos, kas notika Salā, un tur viss bijis kādu atsevišķu indivīdu savstarpēju nesaskaņu dēļ. Es uzskatu, ka no pašvaldības policijas puses mūsu klātbūtne tur nebija vajadzīga  pastāvīgi, jo pasākuma vietā apsargi tika galā. Mums nav informācijas, ka rīkotāji būti zvanījuši, tad mēs brauktu. Mums bija vienošanās, ka viņi zvanīs, ja tas būs nepieciešams. Bet ir tā, ka pārklājas izsaukumi. Tajā dienā bija arī izlaidums Atašienē, kurā mēs arī piedalījāmies. Jūs saprotat tos attālumus, tāpat arī Rube­ņos bija pasākums. Mūsu ir tik, cik ir. Tie cilvēki, kuri rada nekārtības, kaujas arī bez pasākumiem ikdienā, –  saka Jēkabpils novada paš- valdības policijas priekšnieks Indulis Surkulis. 
      Viņš nenoliedza, ka ar Salas tautas nama vadību bijusi vienošanās, ka piebrauks reizi stundā, bet nav varējuši, jo bija brīvdienas un izsaukumi, ko Valsts policija uztic pašvaldības policijai. Pašvaldības policijai informāciju nodod caur 112 platformu, kas ir kopīga ar Valsts policiju, un no tās ir 30% vai 40% izsaukumu. 
     – Mūsu ir tik, cik ir, arī Biržos bijām, kur arī bija pasākums, –  I. Surkulis atkal norādīja uz mazo kapacitāti darbinieku skaita dēļ. 
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka seši apsargi pie esošā svētku apmeklētāju skaita esot pietiekami. Un apsardzes darbinieki nolēmuši policijai nezvanīt, jo uzskatīja, ka ar incidentiem tiks galā paši saviem spēkiem. 
      – Es negribētu teikt, ka ir kāda ignorance no pašvaldības policijas puses. Sevišķi, ja paskatās uz situāciju, ka vienā dienā pasākumi ir kādās četrās vietās.  Painte- resējos arī Valsts policijā, vai bija izsaukumi, un man apgalvoja, ka par Salas svētkiem tādi nav saņemti. Tur varbūt ir nostrādājis cilvēciskais faktors. Publikas nemaz nebija tik daudz kā pērn, viens otru pazīst. Visi, arī nemiera cēlāji, ir vietējie iedzīvotāji, un varbūt tāpēc arī nesauca policiju un gribēja tikt galā saviem spēkiem. Vai tā ir pareizi darīt, nezinu, –  tāds bija Ulda Skrei­vera viedoklis.  
 
Salas ciema svētkos dienā bija plaša programma ģimenēm ar bērniem un sportiskās aktivitātes. Diemžēl vēlu vakarā gaisotni sabojāja iereibuši jaunieši, kas izraisīja kautiņus.
 
Domās par labāku organizatoru un policijas savstarpējo koordināciju 
       Vasaras sezona tikai sākas, un novadā vēl būs daudz pasākumu katru nedēļas nogali. Ja jau tagad parādās problēmas, tad kā tiks galā vēlāk? 
      – Notiks sanāksme ar novada kultūras darbiniekiem un ar Valsts un pašvaldības policijas pārstāvjiem, kur runāsim, kā labāk izveidot sadarbību starp visām ieinteresētajām pusēm. Varbūt bieži pietrūkst koordinācijas. Tāpat jāsaprot, ka novads ir liels. Teritoriālā ziņā pašvaldības policija ir viena, jo bieži vien Valsts policijai ir citas funkcijas, un Valsts policija «pārsviež» kādas savas funkcijas, tos gadījumus uz pašvaldības policiju. Pašvaldības policijai, lai no Atašienes aizbrauktu uz Asari, zināms laiks paiet. Piekrītu, ka arī cilvēciskais resurss pašvaldības policijai ir mazs, bet viņi strādā tā finansējuma robežās, kas viņiem šogad ir apstiprināts. Pievērsīsim tam uzmanību, jo sabiedriskās kārtības  nodrošināšana ir svarīga. Cilvēks atnāk uz pasākumu labi pavadīt lai­ku, atpūsties, un viņam nav jāskatās, ka blakus kaut kādi īpatņi vicina dūres vai, nedod dievs, vēl nākas ciest pašam, –  sacīja Uldis Skrei­vers.
      Izpilddirektors arī skaidroja, ka pašvaldības komisijā, kas izsniedz atļaujas pasākumu rīkotājiem, piedalās Valsts un pašvaldības policijas pārstāvji, un centrālais jautājums vienmēr esot, vai būs apsardze. Organizatoriem pieprasot nolīgt privāto uzņēmumu apsargus. Un piedevām Valsts un pašvaldības policija nodrošina izbraukšanu, ja norises vietā tas ir nepieciešams.   
     Uz jautājumu, vai ir reāli to nodrošināt, ja vienā vakarā novadā notiek vairāki pasākumi, kā jau minētajā situācijā, I. Surkulis sacīja, ka reaģēšana notiek iespēju robežās, jo pašvaldības policijai jānāk talkā gan Valsts policijai, gan dažreiz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Bet, ja ir vardarbība, noteikti brauc.
 
Pašvaldībā zinot, ka policistu trūkst, bet naudas štatu palielināšanai šobrīd nav
      Atbildot uz jautājumu, vai pašvaldība domā par pašvaldības policijas štatu palielināšanu, ja kapacitātes acīmredzami trūkst, U. Skrei­vers atbildēja, ka domā gan. Taču, sastādot šī gada bu­džetu, finanšu situācijas dēļ nācies atteikt pieprasījumam atvēlēt naudu papildu darbinieku atalgojumam. Finansējumu jaunām štata vietām iedevuši tikai daļēji –  vienam darbiniekam, kas monitorē novērošanas ka­meru ierakstus. Bet saprotot, ka vajag vēl. Varbūt lielāku akcentu likšot uz videonovērošanas jaunu tehniku, bet pasākumu laikā tas būtiski nepalīdz. 
     Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks savukārt sacīja, ka problēma patiesībā ir tā, ka valsts arvien vairāk savu funkciju uztic pašvaldībām, bet bez finansējuma.  
       – Jūs mums jautājat, ka nevaram kārtību nodrošināt, ko darīsim?  Bet valsts visu laiku atsakās no šīm lietām. Tas attiecas arī uz sabiedrisko kārtību un drošību. Paš­valdībai jāuztur atskurbtuves, pašvaldības policijai pāradresē izsaukumus no Valsts policijas, bet naudas nav. Un ko tad lai pašvaldība dara? Tad lai Iekšlietu ministrija daļu naudas iedod pašvaldībai. Bet neviena kapeika nav iedota. Ko tad mēs varam darīt? Nu vienkāršs variants: varam tos svētkus Salā netaisīt, ja kautiņi ir katru gadu. Ko –  tad tur 30 policistus vai zemessargus turēsim?  Bet katrā vietā, pat mazā ciematā, var notikt kautiņš. Ko tad darīt ar lielākiem pasākumiem? Katrā vietā apsardze ir no­drošināta, policija brauc, kad var. Apsardze taču bija,  –  tā situāciju vērtē Alfons Žuks.
     U. Skreivers piekrīt, ka paš­valdībai ir jaunas, finansiāli ietilpīgas funkcijas, arī atskurbtuves uzturēšana. Bet savā ziņā tā atvieglo pašvaldības policijas darbu, jo policisti iereibušos var ātri nogādāt uz atskurbtuvi un atkal atgriezties pie saviem pienākumiem. Citās pašvaldībās, kur atskurbtuves nav, jātērē vairāk laika, vedot klientus uz kaimiņu novadiem. 
 
Jēkabpils novada teritorijā vasarā notiek ļoti daudz dažādu brīvdabas pasākumu, kas nereti pārklājas, tāpēc pašvaldības policijai bieži vien pietrūkst resursu, lai vienlaikus  visur būtu klāt.
D. Gagunova foto  
 
 
 
Neadekvāti un agresīvi uzvedās daļa jauniešu, kam apsargs nav autoritāte
    Salas tautas nama vadītāja Santa Skosta BD sacīja, ka Salas vārds nu tiek pieminēts saistībā ar atsevišķu personu negatīvu uzvedību pasākuma laikā, lai gan tādu tiešām negatīvu situ­āciju nav bijis, un atsauksmes par svētkiem ir ļoti pozitīvas. Taču nācies secināt, ka tieši daļa jauniešu uzvedas agresīvi un neadekvāti, un tas traucē citiem apmeklētājiem. 
    – Pie katra jaunieša ap­sargu nenoliksi. Mums šogad kaut kā ļoti daudz uz balli bija ieradusies gados jauna publika. Dienas laikā bija tikai viens starpgadījums, uz ko apsargi ļoti ātri noreaģēja. 
         Bet bija visai daudz jauniešu, kas nekulturāli uzvedās. Ja tev ir iespēja baudīt svētkus, priecāties un dejot, tad kāpēc tā ir jāuzvedas? Es gan neteiktu, ka bija kaut kādas ļoti smagas situācijas, jo, ja tā būtu, mēs sauktu policiju, tas ir nepārprotami. Bet tādas nelielas pagrūstīšanās, kā «tu uz mani ne tā paskatījies» –  tas bija. Apsargi tiešām ļoti cītīgi strādāja un apstaigāja ne tikai norises vietu, bet arī tuvāko apkārtni. Uz paša deju plača nekādu ekscesu nebija. Cik dzirdēju, tie nemiera cēlāji nebija vietējie. Mūsu jaunieši stāstīja, ka nu esam liels novads, un brauc kompānijas no citiem pagastiem, kas grib parādīt, kuram ir vara. Bijušas kompānijas no Zasas un Viesītes. Jauniešu uzvedība mums kā pasākumu rīkotājiem radīja dziļas pārdomas. Viņi bija ļoti bravūrīgi, kad var nākt pretī apsargam un teikt viņam rupjības. Viņi pilnīgi nerespektē apsardzi. Un mēs nevaram ietekmēt, kas sabrauc uz svētkiem, kāda būs auditorija. Tas, ko mēs izdarījām, mēs nolīgām maksimāli daudz apsardzes, pat vairāk, nekā paredz normatīvi attiecībā uz apmeklētāju skaitu, –  skaidroja San­ta Skosta. Viņa pauž gandarījumu, ka ar apsardzes pūlēm izdevies iztikt bez nopietniem starpgadījumiem. Tas bijis labs rādītājs, kad pulksten četros no rīta apsargi izgājuši cauri deju laukumam, tas mierīgi iztukšojies un cilvēki bez problēmām devušies prom. Tātad nekārtību cēlāji nomierinājušies un nekādi ekscesi pēc balles nav bijuši. Ar nolīgtajiem apsargiem sadarbojoties jau gadiem, un viņi ļoti labi pārzinot situāciju un patrulē arī ārpus deju plača. 
S. Skosta piebilst, ka noteikti nevar nepārprotami apgalvot, ka visi jaunieši tagad pasākumos šādi uzvedas. Tā nav, un tādi nav lielākā daļa, bet tomēr redzama tendence, ka ir arī tādi, kas var rupji pateikt apsargam: «Kas tu tāds te esi» un uz brīdinājumu, ka izsauks policiju, atteikt, lai sauc vien! Kad brīdināts jaunietis tomēr aiziet, pēc brīža atkal ir klāt un turpina neadekvāti uzvesties un mēģināt citiem pierādīt kaut kādu savu patiesību, bet pārējie jaunieši uz katru šādu konflikta eskalāciju reaģē kā videosižetu  –  paņem mobilos tālruņus, saskrien apkārt un sāk filmēt.  
   – Diemžēl tāda ir reakcija, uztvere un rīcība publiskos pasākumos. Bet tā ir dzīve, tie ir reāli cilvēki, nevis videospēle. Tā ir tēma, par ko varētu ilgi diskutēt, bet uzsveru, tādi nav visi jaunieši, –   teic Santa Skosta. 
 
Varbūt jāvērtē, kuri pasākumi no drošības viedokļa policijai jāuzskata par prioritāriem 
    Atbildot uz jautājumu, kāds varētu būt risinājums  situācijā, ka pašvaldības policijas kapacitāte ir maza, bet dažādi pasākumi brīvdienās nereti pārklājas, S. Skosta  teic, ka jāizvērtē prioritātes un agrākā pieredze, lai saprastu, kuram pasākumam jāpievērš lielāka uzmanība. 
     – Vai svarīgāk ir patrulēt izlaidumā vai tomēr lielākā pasākumā, kur vairāk apmeklētāju un balle notiek līdz četriem rītā. Protams, cerējām uz to, ka mūs iekļaus patrulēšanas gaitā tajā dienā un īpaši naktī.  Kultūras pārvalde pašvaldības policijai bija nosūtījusi oficiālu vēstuli, norādot visus pasākumus, kas tajā nedēļas nogalē notiks.  Atrunas ir, ka nepietiek resursu. Es arī nevaru pateikt, ko īsti varam darīt kā pašvaldība un organizatori, jo finanses šogad visiem ir minimālas. Varam atļauties tikai to, ko varam atļauties, un visu savu budžetu nevar iztērēt, lai pie katra cilvēka noliktu apsargu. Tas nav lēts pakalpojums, un tas jānodrošina no pasākuma budžeta. Ir budžeta problēmas, bet mums ir jādara savs darbs, jādod cilvēkiem iespēja bez maksas atpūsties, priecāties, svinēt svētkus, –  stāsta Santa Skosta.  
     Vaicāta par pasākumu plānošanu, vai ir reāli organizēt tos tā, lai tie nepārklājas, viņa neredz šādu iespēju. Kultūras darbinieki gan cenšoties nerīkot vairākus lielus pasākumus vienā nedēļas nogalē. Ir kopējs pasākumu rīkošanas plāns, bet dublēšanos izslēgt ne­var.  
     – Esam tikušies un par to runājuši, plānojot pasākumu datumus, bet ir arī tā, ka agrāk, kad nebija viena novada, ir izveidojušās tradīcijas, kad notiek pasākumi. Un šad tad tie pārklājas. Vēl jau ir izlaidumu datumi, kur norises laiku mēs nevaram ietekmēt, un cita veida pasākumi un  producentu rīkotie pasākumi, kur tā ir brīva viņu izvēle, kad rīkot, un atkarīgs arī, kad  mākslinieki var tikt uz koncertu. To tautas nami un kultūras pārvalde nevar ietekmēt. Tā ka nepārklāšanos nevar pa­nākt, jo esam liels no­vads, ir daudz tautas namu, iestāžu, skolu, –  secina Santa Skos­ta.
 
P. S. Aicinām lasītājus izteikt savus viedokļus par rakstā skartajām tēmām, kā arī pastāstīt par saviem vērojumiem dažādu brīvdabas pasākumu norisē. Rak­stiet uz e-pastu: janis@ bdaugava.lv.
 
Fakti
Tikai jūnija pasākumu plāns vien liecina, ka vasaras sezonā nav reāli nodrošināt pasākumu nepārklāšanos. Tā 1. jūnijā notika gan grupu «Credo» un «Tranzīts» koncerti Jēkabpilī, gan arī Elkšņu pagasta svētki;  20. jūnijā   Jēkabpilī būs Jāņu ielīgošana ar grupu «Tautumeitas» un ielīgos arī Sēlpils tautas nama amatieru kolektīvi. 21. jūnijā Zvejnieklīcī notiks zaļumballe ar grupu «Ilūzija» un saulgriežu ielīgošana Gārsenē; 22. jūnijā  dažādās novada vietās notiks vismaz četri ielīgošanas pasākumi, bet 23. jūnijā notiks pat sešas Jāņu zaļumballes. 
 
Pēc Jēkabpils pilsētas svētkiem, kuri notika 2023. gada 12. augustā, pašvaldības policijā informēja, ka svētkos bijis ļoti daudz kautiņu un huligānisma. Vienā no kautiņiem svētku koncertā naktī netālu no skatuves smagi piekauts kāds vīrietis. Blakus Vecpilsētas laukumam Viestura ielā bijis kautiņš starp vairākām personām, un tajā fiziski cietis 1972. gadā dzimis vīrietis, kurš nogādāts ārstniecības iestādē. Vēlāk nenoskaidrota persona fiziski ietekmējusi 1995. gadā dzimušu vīrieti, kurš ar gūtajām traumām nogādāts slimnīcā. Kādā citā kautiņā bijušas iesaistītas vairākas personas, kas traucējušas sabiedrisko kārtību, turklāt pie viena no iesaistītajiem  jauniešiem tika atrasts gāzes ierocis.
 
 
Pasākumu apmeklētāju viedoklis
Arnis no Jēkabpils: 
– Tā ir neizbēgama blakne bezmaksas pasākumos. Nāk visi, kam nav slinkums, un dažiem svinēšana nozīmē kārtīgi piedzerties, un tad arī gribas kašķi meklēt. Vai arī tāds pilsonis klīst apkārt, gāzdamies citiem virsū. Un tie nebūt nav tikai jaunieši. Bet ar to jārēķinās pat maksas pasākumos, kur nu vēl bezmaksas koncertos un ballēs, kur neviens nekontrolē, vai tev ir līdzi alkohols, un to var nopirkt pasākumā uz vietas. Kultūras darbinieki un policija tur neko nevar darīt. Galvenais, lai apsardze un policisti ik pa laikam pagrozās publikā un pamana, kur sākas nopietns kautiņš. Nevis kā policija dažreiz tikai piebrauc un sēž mašīnā. Tad var notikt nelaime. Bija reiz Jēkabpils  pilsētas svētkos tāds gadījums ar bēdīgām sekām. Bet tas ir reti. Visus tāpat neuzraudzīs, jo brīvdabas pasākumos cilvēki nav tikai pie skatuves, bet lietas notiek visur apkārt. Bet kopumā nav tik traki, lai  negribētu iet uz pasākumiem. Man tas netraucē. 
 
Ieva no Jēkabpils: 
– Po­licija un apsargi pasākumos it kā ir, bet viņi nav tur, kur kaut kas notiek –  sānielās, pagalmos, visur ap norises vietu. Tur pulcējas salietojušies jaunieši un notiek skandāli. Ir sajūta, ka pēc tam, kad Jēkabpilī Jaungada pasākumā kāds jaunietis uzkāpa uz skatuves un sadauzīja monitorus, policijas pat ir vairāk, bet viņi nav tur, kur jaunieši pulcējas. Jā, pasākumos ir daudz ne­adekvātu cilvēku, un tāpēc es tur nejūtos droši, un arī vēlu vakarā uz ielas nē.
 
Anita no Krustpils pa­gasta: 
– Kā sieviete saprātīgā vecumā es nepiederu tai grupai, kas pasākumos piedzeras un lien kauties. No tādiem cenšos turēties pa gabalu, bet, ja apkārt grūstās, palaiž rokas, lamājas, tas traucē baudīt pasākumu. Ja policija vai apsargi to pamanītu laikus un skarbi vērstos pret tādiem, tas preventīvi novērstu lielākas problēmas. Bet nav izslēgts, ka tad kāda māmiņa (jo bieži neadekvāti uzvedas jaunieši) sūdzētos, ka pret viņas bērnu rīkojušies vardarbīgi. Bet tur jau ir tā problēma, ka audzināšanai jāsākas ģimenē. Policijas klātbūtne tādos pasākumos ir vajadzīga un jo vairāk, jo labāk. Pašvaldības policijai laikam vajag izvērtēt situāciju, un tad, kad vienā vakarā notiek vairāki pasākumi, jāiesaista visi spēki. Varbūt tam darbiniekam var dot brīvdienu pirmdien, kad problēmu mazāk. Bet te ir jautājums par taupīšanu, ko tagad piekopj pašvaldības. Nav jau zināms, vai policistiem maksā vairāk par darbu brīvdienās. Tāpat kultūras iestādēm noteikti ir maz līdzekļu apsargu algošanai. Bet uz drošību nevajadzētu taupīt. Lai atceramies traģisko gadījumu Jēkabpils pilsētas svētkos, kad kautiņā gāja bojā jauns cilvēks. Un vecākiem pirms tādiem pasākumiem vajadzētu parunāt ar savām atvasēm. Ja viņš ir nepilngadīgs un viņu pieķers iereibušu, tā jau būs atbildība, bet, ja viņš kādam ko nodarīs, tad kriminālatbildība iestājas jau no 14 gadiem, un viena vakara bravūrība var sabojāt visu dzīvi. 
 
 

    Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
#SIF_MAF2024
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (3)

  1. M kundze
    M kundze
    pirms 1 nedēļas

    Naudas nav lai nodrošinātu policistus,taupa. Bet uzturēt brūtes,kas nestrādā un saņem algu par sauļošanos darba laikā Radzēs,nevis darbā,gan ir. Ja cilvēki nemāk atpusties kulturāli,tad varbut nevajag rikot publiskus dzerstiņus

    Atbildēt
  2. nesaprotu
    nesaprotu
    pirms 1 nedēļas

    Raigainā brūte dzērumā ālējas?

  3. Vasjka
    Vasjka
    pirms 1 nedēļas

    Deputāti lai sargā,tāpat jēgas nav no tiem

    Atbildēt

Pievienot komentāru