Šobrīd pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un pašvaldību diskusijas pašvaldībām piedāvāts jauns modelis klašu posmu piepildījumam. IZM ir demonstrējusi pašvaldībām jaunās izglītības programmas un finansēšanas modeli. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina turpināt sarunu par kvantitatīvo kritēriju pārskatīšanu novados vidusskolas posmā, proti, runāt par kritēriju «90 skolēni vidusskolas posmā» šobrīd noteikto 120 skolēnu vietā, ņemot vērā demogrāfiju. BD preses konferencē Jēkabpils novada domē vaicāja, kāds ir domes vadības viedoklis par jaunajiem IZM priekšlikumiem un kā pašvaldība tagad plāno strādāt pie skolu tīkla reorganizācijas?
Jauni nosacījumi un bažas, vai būs solītais finansējums jaunajam izglītības modelim
Jēkabpils novada pašvaldība skolu tīkla sakārtošanā arvien ieturējusi nogaidošu pozīciju un nav veikusi nekādas būtiskas izmaiņas, atsaucoties uz to, ka joprojām nav apstiprināti galīgie kritēriji skolām. Arī šobrīd domes vadība ietur šo pozīciju un skaidro, ka tās mērķis ir neko nemainīt, tiesa gan, ar piebildi, ka, piemēram, 2. vidusskolā būtu jālikvidē vidusskolas posms. Tāpat dome neredz iespēju saglabāt kritērijiem neatbilstošas vidusskolas – teju visas, jo pašvaldības budžets neļauj tās finansēt. Domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks preses konferencē nepiedalījās un bija deleģējis jauno izglītības pārvaldes vadītāju Aiju Voitiški informēt par jauno IZM piedāvājumu, savukārt domes vadības viedokli pārstāvēja domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
– Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un citiem sadarbības partneriem IZM ir nosūtījusi vēstuli, bet tās ievadā vērš uzmanību, ka tas ir tikai modeļa apraksts, metodisks materiāls, nevis Ministru kabineta noteikumu projekts, kurā būtu norādīts, ar kuru gadu un datumu šāds modelis ir ieviešams. IZM gan plāno modeļa ieviešanu ar 2025. gada 1. septembri, bet tas nav galīgs lēmums. Tur ir iets pretī pašvaldībām saistībā ar Latvijas Pašvaldību savienības un IZM sarunās izskanējušo, un ir visu klašu grupējuma izmaiņas, nosakot, ka ir ļoti maza klase, maza klase, vidēja klase un liela klase. Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem ļoti maza klase var būt līdz astoņiem bērniem, un tad pašvaldībai ir jāpiedalās ar līdzfinansējumu proporcionāli programmas izmaksām. Simtprocentīgi valsts visas izmaksas nodrošina, sākot ar mazu klasi, kas ir no deviņiem skolēniem un ar augšējo robežu 16 skolēni. Vidējas klases apakšējā robeža ir 17 bērnu, un liela klase sākas no 25 bērniem. Kas ir ļoti būtiski atšķirībā no iepriekšējā perioda, ka ministrija liek uzsvaru, ka būtu vēlams atvērt vidējas klases. Vidējas un lielas klases pedagoga darba samaksa un programmas apmaksa ir vienāda, tādēļ uzsvars ir atvērt mazas un vidējas klases.
Ja runā par kritērijiem, kādā gadījumā valsts piedalās ar savu finansējumu, tad atšķirībā no pamatskolas posma, kur pašvaldībai proporcionāli jāfinansē tikai ļoti mazas klases, vidusskolas posmā pašvaldība arī var finansēt skolu, kas neatbilst kritērijiem, bet tad valsts ar savu finansējumu nepiedalās vispār, un viss jāsedz pašvaldībai. Sadalījums ļoti maza, maza, vidēja un liela klase var būt arī vidusskolās, bet tur ir citi kritēriji atbilstoši DEGURBAI (urbanizācijas pakāpei, kas atspoguļo attiecības starp teritorijas blīvumu un tās izglītības iestāžu lielumu), tur ir jābūt citam bērnu piepildījumam, – informēja Aija Voitiške.
Viņa stāsta, ka vēl IZM esot gājusi pretī austrumu pierobežas skolām, kur vidusskolas posmā klasē varētu būt 10 bērni un attiecīgi 30 bērni klašu grupā. Esot arī individuālas sarunas ar pašvaldībām par pieejamības skolām. Arī pieejamības skolās vidusskolas klasēs varētu būt 30 bērni klašu grupā. Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība lūgusi nopublicēt šo skolu sarakstu, bet IZM nav gatava to darīt, jo vēl notiekot sarunas ar pašvaldībām.
Atbildot uz jautājumu, vai Jēkabpils novadā varētu būt šādas pieejamības skolas, jo iepriekš pašvaldība ir informējusi, ka tā varētu būt Viesītes vidusskola, A. Voitiške sacīja, ka viņai tādas informācijas nav. Kad viņa iepriekš veikusi izglītības pārvaldes vadītāja pienākumus, IZM uzstādījums bijis, ka pieejamības skola varētu būt, apvienojot Viesītes, Aknīstes un Neretas skolas, jo Aizkraukles novada pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par Neretas skolas vidusskolas posma slēgšanu. Tāds piedāvājums esot arī no pašvaldības puses, bet tas vēl nav skaidrs, un nav iespējams pateikt, vai Viesītes vai kāda cita skola novadā būs pieejamības skola.
A. Voitiške arī sacīja, ka saprot Jēkabpils novada domes vadības pieeju sagaidīt galīgos kritērijus un tikai tad lemt, jo šobrīd kaut ko konkrēti plānot par novada skolu tīklu ir ļoti sarežģīti. Vaicāta, vai ir kaut aptuvena skaidrība, kad šie galīgie kritēriji tiks apstiprināti Ministru kabineta noteikumu formā, A. Voitiške sacīja, ka 14. augustā LPS ir saņēmusi informāciju par plānotajiem grozījumiem Izglītības likumā. Tur esot noteikts, ka šī funkcija tiek deleģēta Ministru kabinetam, un pēc tiem dokumentiem, kas ir sagatavoti, tiešām izskatoties, ka 2025. gada 1. septembris būs jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas laiks. Bet esot jautājums, vai valsts budžetā tam nākamgad būs nauda.
A. Voitiške arī informēja, ka starp LPS un IZM notiek saruna par skolēnu skaitu tieši ģimnāzijās, bet skaidrības vēl nav. Jēkabpils ietilpa otrajā DEGURBĀ, kur prasība ir 120 skolēni vidusskolas posmā. LPS akcentē to, ka ir tādas pašvaldības, kur nav nevienas ģimnāzijas, savukārt esošās ģimnāzijas nevar izpildīt šo kritēriju, un tad ģimnāziju skaits valstī ievērojami saruktu. Tāpēc ir ievadītas sarunas par to, ka varētu būt 94 skolēni klašu grupā, ko piedāvā IZM, bet LPS rosina, ka 90 varētu būt minimums. Tātad attiecībā uz ģimnāzijām vēl viss var mainīties.
«Ar skolu reformu esam iepauzējuši»
BD minēja, ka, pašvaldībai turpinot gaidīšanu uz galīgo kritēriju pieņemšanu, atliks ļoti maz laika, lai izdiskutētu skolu tīkla modeli ar visām pusēm – vecākiem, pedagogiem, deputātu starpā, jo, ja jaunais modelis stājas spēkā ar 2025. gada 1. septembri, lēmums par skolu reformu pašvaldībai jāpieņem nākamā gada martā, vēlākais – aprīlī. R. Ragainis atbildēja, ka kritēriji laika gaitā ir mainījušies vairākas reizes, un uzstādījums no deputātu puses ir, lai IZM vispirms tos pieņem, un tad pašvaldība var veikt nākamo soli.
– Jūs zināt, ka attiecībā uz 2024./2025. mācību gadu nekas nav mainījies, un viss notiek tāpat kā iepriekšējos gados. Ja IZM pieņems galīgo lēmumu, tas mums būs saistošs, un mēs visu, kas attiecas uz skolu reformu, iespējams, izdarīsim pat šogad, jo līdz nākamā gada martam par to tik un tā ir jāizšķiras. Tad iespējams, ka nolemsim par to visu laikus, lai budžetu var normāli atbilstoši sakārtot un cilvēkiem ir saprotams mūsu balsojums. Bet, kamēr nav apstiprināti kritēriji, ir ļoti grūti lemt, paļaujoties uz to, kas ir tikai modelis. Mēs arī redzam, kā tas notiek tur, kur atbilstoši iepriekšējiem kritērijiem sakārtotas skolas, kas ir lielas un piepildītas, bet algās sanāk mazāks finansējums nekā dažā labā mazā skolā. Tāpēc mēs esam iepauzējuši uz to, ka mums nevajag dzīties pakaļ burkānam, jo mums skolu infrastruktūra šobrīd ir diezgan sakārtota, un gribam redzēt galīgos kritērijus, lai varam strādāt pie tā, lai mūsu skolas būtu pieejamas visā teritorijā. Mēs arī rēķināmies ar to, ka mums ir tehnoloģiju tehnikums un ģimnāzija, bet mums vajag to sapratni, kā tad notiek skolēnu plūsma uz pamatskolas izglītības iestādēm un tad arī uz vidusskolām, tāpēc šobrīd nevaram ratiem skriet pa priekšu, – sacīja Raivis Ragainis.
Vaicāts, kāds tad ir pašvaldības politiskais uzstādījums par to, kādu skolu tīklu dome grib redzēt novadā un vai tāds tiek lobēts IZM līmenī, R. Ragainis atkal atgriezās pie kritērijiem, pie IZM un valdības viedokļa, par pašvaldības uzstādījumu īsti nerunājot. Gan piebilda, ka pašvaldība līdz ar citām ir sniegusi ministrijai savu viedokli un priekšlikumus, kas nu rezultējies kritēriju maiņā.
– Ja runā par pamatskolas posmu, tad tur ir panākts diezgan būtisks kritēriju uzlabojums par labu tam, ko prasīja pašvaldības. Ja runā par vidusskolas posmu, tad tur ir diezgan strikta nostāja no valdības puses, jo vidusskolas posms nosaka arī augstskolu posma situāciju. Nav noslēpums, ka liela daļa vidusskolas beidzēju neiestājas augstskolās. Vai iestājas un drīz vien mācības pamet. Līdz ar to ir ļoti mazs augstskolu beidzēju skaits, un tautsaimniecība zaudē šos cilvēkus, jo viņiem nav izglītības, viņiem nav profesijas.
Tāpēc valsts uzstādījums ir, ka bērniem, kuri neredz sevi augstskolā, nav jāpaliek vidusskolā tikai tāpēc, ka nauda seko skolēnam. Viņi var iegūt profesionālo izglītību. Te ir gan jautājums, uz ko vajadzētu iet, vai mēs kādā no vidusskolām nevaram iedot arī profesionālas iemaņas? Bet šobrīd nav tik viegli iekļaut kādas jaunas programmas. Tehnikumi šobrīd tiek speciāli attīstīti un stimulēti, lai procentuālo attiecību no 70%, kas aiziet uz vidusskolu, un 30%, kas aiziet uz tehnikumiem, pārvērstu par 50 pret 50. Tāds ir tas mērķis. Bet, manuprāt, nākotnē varētu būt vidusskolas, kur nav kritēriji izpildīti, un tad nāk līdzi kāds amata mācību process. Bet šobrīd ministrijas nostāja ir, ka vairāk cilvēku ir jādabū profesionālajā izglītībā, lai cilvēks pēc vidusskolas posma neaizmuktu prom, bet būtu tautsaimniecībā nepieciešams, – sacīja Raivis Ragainis.
Visas vidusskolas saglabāt neesot reāli
BD lūdza precizēt, kāds tad ir pašvaldības, nevis IZM viedoklis novada skolu reformas jautājumā? Uz ko R. Ragainis atbildēja, ka šobrīd uzstādījums ir neko nemainīt.
– Ja runājam par vidusskolas posmu, tad mūsu balss ir ļoti vāja, un tur sarunas nesanāk. Bet būtībā ir jāpiekrīt IZM. Ministrija pasaka: jums novadā kopējais bērnu skaits vidusskolā ir 500 skolēni, ja izdalāt viņus uz vairākām skolām, tad jums tās neatbilst kritērijiem. Bet vajag labu vidusskolas izglītību tiem, kas sevi redz augstskolā, un citi lai iet uz profesionālo izglītību. Un ir grūti oponēt tādam uzstādījumam. Manā laikā arī, kad es mācījos, diezgan liela daļa devās uz tehnikumiem, kas atradās visai tālu. Un pēc tam, ja ir vēlēšanās, var arī iet uz augstskolu. Bet, ja runa ir par pamatskolu, tad gan cīnāmies, lai tās ir pēc iespējas tuvāk bērniem. Tāds ir tas domes skatījums, – sacīja Raivis Ragainis.
Līdz šim gan pašvaldība par šo vai citu redzējumu publiski ir izteikusies minimāli. Lielākā diskusija bija vecāku un pedagogu iniciētā tikšanās ar domes vadību 2. vidusskolā, kā arī pirms tam domniekus pie sevis bija aicinājuši Zasas vidusskolas pedagogi un vecāki.
R. Ragainis uz to atbild, ka pašvaldības uzstādījums taču arvien nav mainījies: šobrīd neko nemainām līdz nākamajam gadam.
– Bet, redzot IZM uzstādījumus, iespējams, vajadzēs izvēlēties variantus, lai no 2025. gada strādātu ar iespējami mazāko pašvaldības līdzfinansējumu skolām. Ja paskatās uz pamatskolām, tad redzam, ka šobrīd mēs varam saglabāt visas. Ja runājam par vidusskolas posmu, tur gan ir diezgan grūti pretoties IZM uzstādījumiem, jo tur nav paredzēti pašvaldības līdzmaksājumi – finansējums no valsts vai nu ir, vai nav. Vienīgais, ko esam panākuši sarunās ar ministriju, ka viena no vidusskolām novadā varētu būt pieejamības skola. Mums jāstrādā pie tā, jo Neretas vidusskolas posms jau ir slēgts. Ja tas neizdodas, tad iespējamība, ka Viesītē paliek pieejamības vidusskola, ir ļoti maza. Mans viedoklis (es nevaru runāt par visiem kolēģiem) ir, ka savulaik, kad ģimnāzijās nevarēja būt sākumskolas klases, Jēkabpilī sākumskolu nosauca par pamatskolu, tad apvienoja ar vidusskolu, pārbūvējot un izveidojot lielu skolu – 2. vidusskolu. Tādā veidā arī nodrošinot pāreju no mazākumtautību programmas uz mācībām latviešu valodā. Ja šobrīd tur paliek vidusskolas posms, tad visas sešas novada vidusskolas sāk savā starpā konkurēt par tiem esošajiem 500 vidusskolēniem. Tad ir jautājums, vai Jēkabpils Valsts ģimnāzijā nevajag atjaunot sākumskolas klases, kas arī nebūtu īsti pareizi, jo ģimnāzijai ir savi uzdevumi. Un tāpēc es redzu, ka ir jābūt vienai spēcīgai pamatskolai, no kurienes bērni var iet uz ģimnāziju un tad uz augstskolām, bet citi uz tehnikumiem. Ja atstāsim visas vidusskolas, tad to piepildījums ar laiku būs arvien mazāks, jo no 1996. gada bērnu skaits ir sarucis uz pusi un tendence saglabājas, – teica Raivis Ragainis.
Viņš atzīst, ka IZM pašvaldībai ir norādījusi, ka Jēkabpils novads ir viens no septiņiem, kur ar skolu tīkla sakārtošanu nekas nav darīts.
– Es ministrei Andai Čakšai saku, ka arī jūs neko neesat izdarījuši – neesat pieņēmuši noteikumus. Bet ir tā, ka viņu jaunais finansēšanas modelis prasa papildu finansējumu, jo pedagogiem ir jānodrošina liels atbalsts ārpusklašu darbam. Skolai ir jānodrošina viss, ne tikai pamata izglītība. Ja IZM tam dabūs finansējumu no valsts budžeta, tad tiks apstiprināti noteikumi, un tad pašvaldība var uz to reaģēt. Pašvaldībām pašām finansēt vidusskolas, tas jau skan skaisti, bet budžetam nepavelkami, – saka Raivis Ragainis.
Foto: Pagaidām joprojām ir neskaidra Jēkabpils 2. vidusskolas nākotne – iespējams, tajā likvidēs vidusskolas posmu.
D. Gagunova foto
Uzziņai
- Izglītības ministre Anda Čakša intervijā LTV ir atzinusi, ka vēl nav skaidrs, vai pedagogi no 2025. gada saņems vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu, kā to paredz zemākās darba algas likmes grafiks. Gala vārdu šobrīd nevarot pateikt, jo diskusijas par 2025. gada budžetu vēl turpinās. A. Čakša atgādina, ka valdība par galveno budžeta prioritāti izvirzījusi iekšējo un ārējo drošību, bet pauda cerību, ka sarunās par finansējumu izglītībai varēs virzīties tālāk. Ministre norāda, ka viņas politiskās prioritātes ir nemainīgas – par pedagogu algu celšanu un jaunā finansēšanas modeļa «Programma skolā» ieviešanu no 2025. gada 1. septembra.
- IZM skolu kritēriju izstrādē izmanto vienu no «Eurostat» klasifikācijām «DEGURBA», kas raksturo darba tirgu, izglītību, dzīves apstākļus, labklājību un tūrismu dažādi apdzīvotās teritorijās atbilstoši vietējo iedzīvotāju īpatsvaram tajās. Atbilstoši šai klasifikācijai administratīvās vienības iedalītas septiņu veidu teritorijās: pilsētas (Rīga un Daugavpils), blīvi apdzīvota teritorija jeb valstspilsētas un lielākie administratīvie centri, mazpilsēta jeb daļa no administratīvajiem centriem un tiem tuvu esošajiem pagastiem, piepilsēta jeb lielākie pagasti, kas atrodas tuvu administratīvajiem centriem, ciemati jeb mazākas pilsētas un pagasti, lauku teritorija jeb pagasti un dažas mazākās pilsētas, kā arī mazapdzīvotas vietas – no administratīvajiem centriem attālākie pagasti.
- Par pieejamības skolām plānots noteikt skolas, kas neatbilst kritērijiem, bet kuru darbība ir nepieciešama, lai skolēniem nebūtu jāmēro pārlieku tāls ceļš. Šādu statusu skolām varēs noteikt IZM kopā ar pašvaldību.
- Jēkabpils novadā šobrīd ir šādas vispārējās izglītības iestādes: Antūžu, Ābeļu, Biržu, Dignājas, Krustpils, Rubeņu, Sūnu pamatskola, Aknīstes vidusskola, Jēkabpils 2. un 3. vidusskola, Jēkabpils Valsts ģimnāzija, Salas, Viesītes, Zasas vidusskola. 2021./2022. mācību gadā Jēkabpils novada vispārizglītojošās un pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēja 6182 izglītojamie.
#SIF_MAF2024
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
Kalnajāns
Vai tad skolu "reforma" nebūtu vienreiz pārtraucāma ?
Jēkabpiliete
Un Salas vidusskola ar trim skolēniem paliek?