Jēkabpils novada dome sākusi izvērtēt savus meža īpašumus un to apsaimniekošanu. Tas jo īpaši aktuāli  ir šobrīd, kad ievērojami augušas malkas, šķeldas un kokmateriālu cenas.  Novada mežsaimniecības inženieris Sandis Teicāns attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejā sniedza pārskatu par situāciju ar meža īpašumiem. 

      Kopā pašvaldībai piederošās meža zemes ir 1600 ha. Skaitlis gan neesot precīzs, jo ir diezgan daudz vēl nesakārtotu īpašumu, kam nav zemesgrāmatas, kas nav uzmērīti un kas skaitās lauksaimniecības zeme, bet to ar laiku plāno sakārtot. 

     S. Teicāns informē, ka situācija ar meža īpašumu apsaimniekošanu novadā nav vienāda. Ir bijuši apvienotie novadi, kur mežs ir kopts, stigots, stādīts, ir apsaimniekošanas projekti, un ir arī tādi, kur līdz šim vispār nekas nav darīts. Tur pašvaldības līdz šim esot izlīdušas caur Meža likuma adatas aci, kad pēc kailcirtēm pirmajā kārtā var iztikt ar dabisko atjaunošanu. Mežs dabiski atjaunojas pamatā ar apsi un baltalksni, un tad likums pieļauj, ka īpašumu var nekopt. Tāpēc šobrīd situāciju sarežģī tas, ka ir visai daudz īpašumu, kur nepieciešama nopietna kopšana, ja pēc gadiem 20 un vairāk cer no meža kaut ko iegūt. Šobrīd pašvaldībā jau uzskaitīts, cik ir sakārtotu, cik nekopto meža īpašumu. Pēc prioritātēm tagad ir aktuāla malkas ieguve, bet virzība, speci­ālista ieskatā, būtu jāplāno uz normālu saimniekošanu, kopjot un audzējot kvalitatīvus mežus. 

      Komitejā tāpēc tika diskutēts par to, ka jāizšķiras, vai kopt pašiem vai  pārdot meža zemi. Ja saimnieko paši, tad jādomā par kompleksu darbību un nepieciešamo darbinieku pieņemšanu.  Secinājums bija, ka jā­pārdod cirsmas – koksne, bet meža zeme jāatstāj paš­valdības īpašumā. Izņē­mums varētu būt meža zemes, kas ir nelieli īpašumi vai kopā ar lauksaimniecības zemi, ko tad varētu pārdot. Izskanēja ierosinājums, ka vajadzētu pēc ceļu fonda parauga izveidot meža fondu – atsevišķu sadaļu budžetā, un tad var plānot, cik un kādus meža apsaimniekošanas darbus var veikt katru gadu. Šim nolūkam jāizmanto nauda, ko iegūst, pārdodot cirsmas, daļu peļņas novirzot meža fondā. Nākamgad būtu jāsakārto kādi 42 ha meža. Tika arī lēsts, ka ar 10%, kas šobrīd no peļņas tiek atvēlēti meža kopšanai, ir par maz, un nākotnē jāatvēl vairāk. Jo īpaši tādēļ, ka ir daudz me­ža zemju, kas ir  ļoti nolaistas – krūmi saauguši kā mūris, un tad jāvērtē, ko darīt, kopt vai arī necirst krūmus un pēc tam  izmantot tos šķeldā. 

    Deputāti vienojās, ka jāveic precīzāka meža zemju inventarizācija un pēc tam  jāizstrādā plāns, nosakot teritorijas, ko katru gadu kopj. 

    Energoresursu cenu kāpums liek pašvaldībai izmantot visas iespējas, arī meža īpašumu pārdošanu. Šobrīd tiek organizēta izsole pieciem meža īpašumiem Rubenes pagastā.

     Novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars stāsta, ka meža īpašumu pārdošana nav nekas jauns, kas būtu uzsākts tikai tagad.

    – Zemes un meža īpašumu pārdošana, lai gūtu ieņēmumus infrastruktūras attīstībai un citām aktuālām darbībām, novadu pašvaldībās bija ierasta prakse. Īpa­šumus pārdeva arī Jēkabpils pilsētas dome, kur gan pārsvarā tirgoja dzīvojamo fondu, un ieņēmumi līdz ar to bija mazāki. Biju­šajos novados veikto pārdošanas darījumu kopsumma 2020. gadā bija 1,8 miljoni eiro, bet 2021. gadā – 1,4 miljoni. Šogad novada budžetā ir ieplānoti ieņēmumi 809 000 eiro apmērā. Pašreiz sum­ma, kas ienākusi minētajā budžeta pozīcijā, ir 670 000 eiro. Tas ir bijis uz lauku teritoriju rēķina, kur pārsvarā pārdod lauksaimniecības zemi uz nomnieku vai vietējo zemnieku pieprasījumu principa,  un arī zemi, ko pagastu pārvaldes uzskata par vajadzīgu pārdot. Šis process daļēji ir uzsākts jau 2021. gadā. Ir iesniegumi no 2021. gada, jo daļai no īpašumiem pašvaldība nav veikusi uzmērīšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, kas prasa laiku. Lauksaim­nie­cības zeme novada īpašumā ir aptuveni divi vai 2,5 tūkstoši hektāru. Mežu pārdošanas princips ir tāds, ka  vērtīgākās mežaudzes paturēsim īpašumā, pārdodot izsolēs cirsmas. Bet ir starpgabali un daļēji lauksaimniecības zeme, ko pārdodam. Pieeja ir atkarīga no  situācijas ar konkrēto zemes vienību, – skaidro Kārlis Stars.

     Vaicāts par iepriekš minēto visai slikto situāciju ar pašvaldības meža īpašumu kopšanu, viņš stāsta, ka situācija visur nav tāda. Piemēram, Krustpils novadā īstenoti meža apsaimniekošanas LAD projekti un meža platības atjaunoja, stādot kokus. Arī  tagad  esot plāns stādīšanai, bet šobrīd ir grūtības, jo stādi ir ļoti pieprasīti un tos tagad dabūt nav iespējams. Lai stādītu šo­gad, tie bija jārezervē gadu iepriekš. Tāpat jāveic arī kopšana.

    – Tagad ir augsta koksnes cena, un ieguvums ir lielāks nekā būtu iepriekš. Nesen bija izsole, kur trīs reizes pārsniedza plānoto cenu. Otrs aspekts ir tas, ka ir kopšanas cirtes, no kurām iegūsim malku pašvaldības katlumāju vajadzībām, un arī tādā veidā varēs mīkstināt situāciju ar kurināmā cenu tirgū, – saka Kārlis Stars.