Jēkabpils novada attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas janvāra sēdē, uzklausot SIA «JK Namu pārvalde» projektu vadītājas Ivetas Ozoliņas sacīto, deputātiem nācās secināt, ka tuvākajā laikā nav nekādu izredžu, ka izdosies īstenot ieceri par Viesītes un Nameja ielas kvartāla labiekārtošanu Jēkabpilī, jo izmaksas no sākotnējiem 350 000, maksimums, 400 000 eiro pieaugušas līdz diviem miljoniem eiro.
Process, kas vēl pirms novadu reformas 2020. gadā iesākās cerīgi, nu atlikts un, visticamāk, netiks īstenots. 2020. gadā Jēkabpils dome nolēma aicināt daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašniekus iesaistīties iekšpagalmu un iekškvartālu sakārtošanā un pieņēma saistošos noteikumus, kas reglamentē iedzīvotāju piedalīšanos ar līdzfinansējumu šādos pārbūves darbos. Uz šo iniciatīvu atsaucās Viesītes ielas 39., 41., Viestura ielas 41. un Nameja ielas 14., 16. un 18. daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki, no kuriem vairākums bija gatavi atbalstīt labiekārtošanas ieceri ar savu līdzfinansējumu. Namu pārvaldei uzticēja sakārtot dokumentāciju, lai varētu uzsākt projektēšanu un pārbūves darbus. Iecere bija, ka Jēkabpils pilsētas pašvaldība 100% apmērā apmaksā projekta izmaksas un 80% apmērā līdzfinansē būvdarbu izmaksas, pārējo sedz iedzīvotāji.
2022. gada novembrī uz BD jautājumu par šī projekta gaitu nu jau Jēkabpils novada domes vadība skaidru atbildi nesniedza. Par to atbildīgā esot SIA «JK Namu pārvalde», ne pašvaldība, kas, protams, nākšot ar savu finansējuma daļu, ja lieta nonāks līdz darbiem. Namu pārvaldes vadība tad stāstīja, ka ir noslēgts līgums par būvprojekta izstrādi, un tā esot uzsākta. Akcenti darbos būšot uz esošo brauktuvju seguma atjaunošanu, stāvvietu paplašināšanu, apgaismojuma atjaunošanu, inženiertīklu sakārtošanu lietusūdens novadīšanai un bērnu rotaļu laukumu labiekārtošanu. Par darbu uzsākšanu gan nekas netika solīts, jo iedzīvotāji pirms diviem gadiem ir nobalsojuši, ka gatavi līdzfinansēt projektu, kas izmaksās 350 000 eiro. Tobrīd ar to ir par maz, tāpēc darbi tiek projektēti pa kārtām, lai tos var veikt pakāpeniski.
2023. gada februārī uzmanību šim projektam piesaistīja pašvaldības organizētā publiskā apspriešana par 56 koku ciršanu, jo tie atrodas plānotās būvniecības, tajā skaitā stāvvietu, teritorijā. Iedzīvotājiem bija iebildumi, izcērtamo koku skaitu samazināja, bet līdz darbiem tā arī netiek. Beidzot deputāti secina, ka nav izredžu tos uzsākt.
I. Ozoliņa izklāstīja jau minēto priekšvēsturi un sacīja, ka, izmaksām teju pārsniedzot divus miljonus, nav redzējuma, ko darīt tālāk, jo šobrīd prioritārs esot daudzdzīvokļu māju turpmākās saglabāšanas – iekšējo komunikāciju atjaunošanas – jautājums. Projekts šajā situācijā esot izstrādāts minimālā sastāvā un iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā, un tas būs derīgs līdz 2028. gada 14. augustam.
Deputāts Aivars Kraps, kas iniciēja šo sarunu, pauda viedokli, ka izmaksu pieaugums ir neadekvāti liels – piecreiz vairāk, nekā sākotnēji cerēts, kā arī to, ka tad, ja darbi tiktu uzsākti vēl pirms kara Ukrainā un tam sekojošās inflācijas, arī par 400 000 vai 500 000 eiro daudz būtu izdarīts. Savulaik visa Bebru mikrorajona rekonstrukcijas izmaksas bijušas mazākas, bet te jāsakārto tikai dažu namu apkārtne. I. Ozoliņa sacīja, ka jau tad, kad tapa projekta pieteikums, izmaksas atbilstoši aplēsēm bijušas 660 000 eiro. Deputāts Ainars Vasilis skaidroja, ka ātrāk neko nebija iespējams izdarīt, jo novada domei bija jāapstiprina sava iekšpagalmu atjaunošanas programma, tad jāveic iedzīvotāju aptauja un tad projektēšana. Visi procesi ievilkās, un tad sākās karš un cenas kāpa. Tāpēc arī projektēšana notikusi minimālā apjomā ar domu, ja kas mainās pozitīvi, lai var ko tālāk darīt. Bet, lai ko darītu tālāk, atkal jāveic viss process ar iedzīvotāju aptaujām, jo par šādu summu cilvēki nav balsojuši. I. Ozoliņa piebilda, ka tad, kad iedzīvotāji redzējuši projekta skices, atsevišķu māju iemītniekiem bijuši iebildumi pret stāvvietu izbūvi. Ja tās neveido, zūd jēga visam projektam, jo pēc noteikumiem uz konkrētu teritoriju jāplāno noteikts stāvvietu skaits. Tāpat esot nepieciešama lietusūdens kanalizācijas izbūve. A. Vasilis skaidroja, ka iedzīvotāji tagad iecerei noteikti nepiekristu, jo summa ir liela. Ja iepriekš izmaksas varētu segt no māju uzkrājumiem, nemaksājot papildu naudu, tad tagad jāņem kredīts, un iedzīvotājiem savas daļas samaksa būtu papildu maksājums.
A. Kraps iebilda, ka tomēr var taču atteikties no kādām pozīcijām. Turklāt citur darbus ir izdevies veikt: ar iedzīvotāju līdzdalību sakārtota nama Brīvības ielā 5A apkārtne. Un tur izmaksas bijušas tikai 128 000 eiro. A. Vasilis sacīja, ka tur projektu izstrādājusi viena no nama iemītniecēm, kas strādā atbilstošā uzņēmumā, koki nozāģēti par namu pārvaldes līdzekļiem un iedzīvotāji atteikušies no trotuāra abās ceļa pusēs. Tāpat tur esot tikai nomainīti apgaismojuma stabi, bet nav mainītas apakšzemes komunikācijas.
A. Krapam paliekot pie sava viedokļa, ka summa nav adekvāta un darbu apjomu var samazināt, A. Vasilis vaicāja, kāpēc Jēkabpilī jau daudz agrāk (piemēram, kā Līvānos) visi iekškvartāli nav sakārtoti par ES fondu naudu? Bet Jēkabpilī visu laiku teikuši, ka minētajos mikrorajonos zeme ir piesaistīta ēkām, piebraucamie ceļi nav pašvaldības ielas vai inženierbūves, un tad ar remontdarbiem esot daudz grūtāk nekā uz ielām. Pašvaldība nevarot ieguldīt naudu daudzdzīvokļu namiem piederošā, būtībā privātā teritorijā. Bet pašvaldība varot gan veikt būvdarbus, ja uz mājām piederošas zemes atrodas pašvaldības inženierbūves – ielas. Tā esot darīts Bebros, kur esošās ielas pagarināja.
Jāteic, ka ar to pašu iemeslu aizbildinās arī Jēkabpils novada dome, kad iedzīvotāji prasa salabot māju piebraucamos ceļus. A. Kraps iebilda, ka runa neesot par to, kāds agrāk darīja vai nē, bet ko var darīt tagad. Saruna tā arī beidzās strupceļā, secinot, ka vienīgā izeja ir noteikt pašvaldības ielu statusu māju piebraucamajiem ceļiem. Tomēr pie esošajām izmaksām projektam virzības nav tik un tā.
prusaks
Tie piesauktie skaitļi neko neizsaka, jo nav konkrēta pamatojuma - kāpēc tāds pieaugums. Nemainīgs tikai paliek fakts, ka tur remonts ir vajadzīgs.
Kārlis
Solīts makā nekrīt. Vajag lai knabis kārtīgi izpēta bebrus, kā tad pašvaldība tur tās ielas sazīmēja uz svešas zemes, bet te negrib. Vasili, atver karti un paskaties, cik šajos pagalmos ir pašvaldības zemes, tur arī taisi stāvvietu par domes naudu!
Ačulis
Tad tik raksti iesniegumu "kanbim"nevis komentārus Brīvās Daugavas mājaslapā.
Silvija
Solīja,solīja,liels pirmsvēlēšanu solījums bija,cilvēki balsoja,pretim dabūja pigu.
Janka
Ko Ragainis ar savu vietnieku klanu redz? Tikai algas lapiņu.
Dārta
Savu,jā. Bet darbiniekiem griež nost
Krišjānis
Vasarā pie Gaļas nama piestāj ekskursantu autobusi un citi braucamie. Pēc lielās ēšanas šie vēlas izlocīt kājas un iet mikrorajona iekšās,..Tačieraugot realitāti, tik izspļauj - tur taču...bomži dzīvo ... Ja domes darbinieku armijai un 18 deputātiem maksā lielās algas un gribās prēmijas ar'... Vēl video skatoties domes sēdes, kur ari retiem izņēmumiem ...tik stulbums nāk no iekšām ...tad nu nekā,..
Juris
Deputāti domā,kā sev sabūvēt jaunus glaunus privātos savrupnamus ar baseiniem un saunam,bet par iedzīvotājiem negrib domāt,tāpēc tagad dzimstība LV jau ir zem 1000 mēnesī...
Fakts
Lauku puišelis (Dievs vien zina, kā) ticis domes priekšnieka krēslā, apreibis no varas un līdzekļu "apgūšanas". Rauš pilnām riekšavām un padalās arī ar korišiem. Tā notiek, kad neinteliģents, prasts cilvēks ar zemu morāli tiek pie lielākas vai mazākas varas.