Jēkabpilī sen zināmas vietas, kur pēc lietavām krājas ūdens. Lielākie «plūdi» ir pie veikala «Aura», Kļavu ielā iepretim tirdzniecības centram «Sēlija» un Jēkabpils reģionālās slimnīcas stāvvietā, kur pašvaldība spiesta nodrošināt ūdens atsūknēšanu. Tas notika arī pēc nesenajām lietavām. Taču uz jautājumu, vai pašvaldībai ir plāns meklēt tam kaut vai īslaicīgu risinājumu un vai nauda tam tiks atvēlēta nākamā gada budžetā, domes vadība atbild, ka neko nevar solīt.
– Tur visi redzam, ka, tiklīdz laika apstākļi ir tādi, ir problēmas, bet katrs gadījums ir jāskatās atsevišķi. Es jau neskaitāmas reizes esmu devis rīkojumu, lai pie slimnīcas atsūknē ūdeni, lai cilvēki var pārvietoties. Ir meklēti risinājumi varbūt izveidot infiltrācijas aku, un, ja nemaldos, tad tur kaut kādas filtrācijas akas ir bijušas, arī pie «Auras» un citur. Bet šīm akām ir tendence, ka tās pēc izbūves kalpo labi, bet pēc zināma laika vairs nedarbojas. Filtrācija kļūst arvien sliktāka, un tad vispār tās vairs nav, – sacīja pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers.
Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis piebilst, ka atbildīgās struktūras katru gadu budžetā pieprasa finansējumu šo problēmu novēršanai. Bet tas nesaistoties tikai ar tās vietas sakārtošanu, kur krājas ūdens, jo ūdens novadīšana esot diezgan nopietns process.
– Ja mēs runājam par vietu pie «Rimi», tad tur ūdens būtu jānovada uz Daugavu, bet lietusūdens kanalizācijas tur nav. Tāpēc ir mēģināts risināt to ar šīm infiltrācijas akām, kur ūdens aiziet dolomītā. Bet tās ātri aizsērē un vairs nestrādā kā vajadzētu. To mēs arī redzam, un ļoti bieži mūsu kapitālsabiedrības brauc un tīra akas, lai tās darbotos. Remontējot jebkuru ielu, tagad tiek izbūvēta lietusūdens kanalizācija, nākamais jautājums ir, kā novadīt no mikrorajoniem ūdeni līdz šai kanalizācijai. Ja runā par peļķēm pie «Auras», tad tur viss mikrorajons ir ūdenī, un tas viss arī būtu jānovada. Es esmu tur braucis pēc lietus, kad mašīnai diski ir ūdenī, un ir tāda peļķe, ka var gandrīz ar laivu braukt. Visa pilsēta savā laikā ir bijusi projektēta bez lietusūdens kanalizācijas, jo zaļās zonas ir bijušas pietiekami plašas, lai to lietusūdeni varētu savākt. Bet šobrīd situācija ir mainījusies, ir mainījusies zaļās zonas attiecība pret apbūvēto laukumu. Ja paskatās uz to pašu «Auru»: tur ir liels stāvlaukums, bruģis, ietves, liela ēka, kur no jumta nāk ūdens. Tas viss agrāk bija zaļā zona, bet tagad ūdenim nav kur palikt. Te ir jautājums, kāpēc tas netika atrisināts, jau būvējot «Auras» stāvlaukumu? Tāpēc ielas tagad būvē ar lietusūdens novadi, tāpēc tagad Daugavas dambī būvē ūdens pārsūknēšanas stacijas, lai visa pilsēta ir ar noteci uz Daugavas pusi, – skaidro Raivis Ragainis.
BD iebilda, ka visa šī informācija jau sen zināma, tāpat kā vietas, kas applūst, un tas, ka ielas reiz būvētas bez lietusūdens kanalizācijas. Pašvaldība gadiem ar to ir atrunājusies, un ir skaidrs, ka kardināliem risinājumiem, kā mikrorajonu pārbūvei, ar lietus kanalizācijas izbūvi naudas nebūs. Bet vai nav plānots tuvākajā laikā kādā no šīm vietām, vismaz pie slimnīcas, atrast kaut vai īslaicīgu risinājumu, kaut vai izveidot jaunu infiltrācijas aku? Vai pašvaldībai ir kādas idejas, kā to darīt, vai vismaz nākamā gada budžetā tam būs nauda?
R. Ragainis atbildēja, ka to nevar solīt, jo vajadzību daudzums esot liels. Savukārt U. Skreivers sacīja, ka tikko ar SIA «Jēkabpils ūdens» esot parakstīts līgums par infiltrācijas akas izbūvi, šķiet, pie Draudzības alejas 26. nama. Tur uz stūra esot vieta, kur iet celiņi uz 2. vidusskolu, ko sakārtos, lai tur nestāvētu ūdens. Bet esot arī jāsaka tas, ka ir atsevišķi gadījumi, kad ir ekstremāls lietus, un tad, lai kā arī gribētu visu pareizi izprojektēt un izdarīt, pie noteikta ūdens daudzuma tas sakrāsies un būs peļķes. Savukārt ar slimnīcas stāvlaukumu esot tā, ka tur, lai novadītu ūdeni, lietusūdens kanalizācija esot jāizbūvē milzīgos attālumos.
– Situācija pie slimnīcas ir jārisina, bet es gribu pateikt, ka visas šīs vietas ir zināmas un finansējums tiek pieprasīts uz katriem budžeta grozījumiem, bet līdz šim nav izdevies naudu tam atrast, un arī šobrīd konkrēti neko nevar solīt. Draudzības alejā lietusūdens kanalizācija tagad ir izbūvēta, bet arī tur krustojumā bija ūdens, un ir jāskatās, vai tur jau notekas ir aizsistas ciet vai ir cita problēma, – atbild Raivis Ragainis.
Foto: Viena no vietām, kas lietavu laikā applūst, ir stāvlaukums pie Jēkabpils reģionālās slimnīcas. Tas bija zem ūdens gan aprīlī, gan pēc lielā lietus jūlija beigās. BD arhīva foto
pamuļķis
Vismaz pārceltuvi taču var organizēt.
Ferdinands
Kam jāsakārto teritorija pie veikaliem? Draudzības alejā 6 pie sadzīves tehnikas veikala tika drausmīgas bedres jau gadiem, TAS pats pie Maximas Viestura ielā- laukums ir nesakārtots, putekļi un netīrumi nav savākti gadu, veikala galā bedre ar ūdeni stāv jau 30 gadus. Ja pašvaldība pati nevar sakārtot pilsētu, tad piespiediet savu teritoriju sakārtot tirdzniecības vietām. Jēkabpilī tik grūti atrisināt jautājumus,- kaut kāda Dieva aizmirsta pilsēta
Ferdinands
Veikala galā ūdens krājas gadus 30. Ja pašvaldība pati netiek ne ar ko galā, tad piespiediet tirdzniecības vietas sakārtot savu teritoriju. Jēkabpilī neko atrisināt nevar,- kaut kāda Dievu aizmirsta pilsēta
Izabella
Es Tev pilnīgi piekrītu, pati esmu lavierējusi ar savu Audi starp tām bedrēm.
Anrijs
Skverus pa 500000 € mums gan vajag.murgs kāds,viss šeit notiek caur dir..