Tieši pirms 73 gadiem manu tēti – nepilnu gadu vecu zīdaini – kopā ar mammu, nepilngadīgajām māsām, brāli un sirmo vecmāmiņu izveda uz Sibīriju. Viņa noziegums bija piedzimšana veiksmīga Vidzemes zemnieka ģimenē.
Specoperācija (atkal jau!) «Priboj» ar Latvijā īpaši šim mērķim iebraukušo vairāku tūkstošu zaldātu, kā arī ar vietējo skauģu un pakalpiņu palīdzību izdevās sekmīgi – uz Krievijas plašumiem otrā pasaules malā lopu vagonos aizceļoja vairāk nekā 40 000 latviešu. Pats «kulaks» – mans vectētiņš – par izsūtīšanām gan bija uzzinājis iepriekš, noslēpies mežā un palicis Dzimtenē...
Gāja gari komunisma celtniecības gadi. Vecākie bērni iedzīvojās skarbajos apstākļos, tapa par kārtīgiem sibīriešiem, un vēl joprojām tur mīt bariņš nekad neredzētu brālēnu un māsīcu, kuriem nav bijis iespēju un varbūt arī vēlmes pajautāt viedokli par šo Staļintētiņa valsts sakārtošanas plānu. Turienes ledusaukstajā zemē mūža mājas rada allaž darbīgā vecvecmāmiņa. Bet tētis ar māsu un mammu atgriezās. Atgriezās un tika izmitināts savu māju klētiņā, jo apkārtnes saimniekmājās par īpašiem nopelniem pārsvarā dzīvoja izsūtāmo sarakstu veidotāji. Atgriezās un dzīvoja ar tautas nodevēja zīmogu pierē un klusējot.
Kad jau pēc brīvības atgūšanas uzzināju ko vairāk par šīm dzimtas vēstures lappusēm, jaunības maksimālismā nevarēju tētim nepajautāt: «Kā? Kā jūs diendienā varējāt būt līdzās un izturēt to visu? Kā varējāt skatīties acīs ciema ļaudīm, galu galā – savam tētim?» Atbilde skanēja: «Mēs, jau Sibīrijā esot, piedevām».
Gandrīz simts gadi pagājuši, bet vēsture aizvien atkārtojas. Tepat, kaimiņos, iznīcina cilvēkus, kuru vienīgais noziegums ir piedzimšana Ukrainā. Kā zināms, gan viss labais, gan sliktais reiz beidzas. Jautājums ir – kas būs pēc tam?
Ir jābūt liela rakstura cilvēkam, lai spētu piedot ko tādu. Manējie spēja. Bet mani vēl aizvien moka jautājums – vai vajag?
Nacionālists
Spēcīgi!
Skolnieciņš
Pavisam nesen krievebrejs (jevrejs) Dmitrijs Krupņikovs izkrāpa latviešiem 40 000 000 eiro. Dmitrija Krupņikova tēvs Pēteris (Pjotrs) bija komunists un boļševiks, kas cīnījās pret buržuāzisko Latviju. Šo faktu der atcerēties!!! Mārtiņš Bondars šim krāpniekam sniedza palīdzīgu roka. Tas pēc būtības ir spļāviens latviešu tautas sejā. Pobedas kulta atbalstītajiem nedrīkst neko piedot, jo piedošana nozīmē svešas vainas uzņemšanos. Ar cieņu pret Latvju Dieviem, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
tikai
Piedot var mirušajiem , bet ne dzīvajiem, kaut gan tagad lielākā daļa cilvēknīdēji - izsūtītāji vairs nestaigā šai saulē, lai tiem top piedots, tā jau prasa kristietība. Daži vēl, cīnoties ar vecuma demenci, vārguļo nabagmājās.tie lai pagaida.
Skolnieciņš
Es neesmu kristietis. Un es nepieņemu kristietības dogmātu. Lai kristietības dogmātu piekopj paši kristieši un lai nelien pie citiem!!!! Kristietība Baltu zemēs tika ievazāta ļoti cietsirdīgā, varmācīgā un zemiskā ceļā līdzīgi kā nacisms un komunisms. Kristietība savā asinskārē un noziegumos pret cilvēci ir pielīdzināma abām šīm ideoloģijām. Labāk ir pielūgt Sentēvu Dievus arī arī jebkuru citu Dievu un Dieviešu panteonu nekā ebreju cilts Dievu Jahvi (Dievu Jehovu) - Bībeles Dievu. Pobedas kults visā Krievijā un postpadomju valstīs ir dzīvs. Latvieši nedrīkst neko piedot, jo tas var beigties traģiski pašiem latviešiem. Ar cieņu pret daudzdievību un Sentēvu Dieviem, Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš
dievturis Skolnieciņš
Šodien ir 25. marts – Māras diena. Šī diena ir par godu nāves un dzīvības Dievietei Mārai. Nāves un dzīvības Dieviete Māra ir paši pazīstama latvju tautas dzīvesziņā (dievturībā). Viņa uztur līdzsvaru dabā. Līdzsvaru starp nāvi un dzīvību. Dieviete Māra izskatās kā jauna, slaida sieviete ar sniegbaltu ādu un melniem, kā naksnīgas debesis, matiem. Viņas acis ir melnas kā nakts tumsa. Viņas rokās ir ass sirpis. Viņa ir tērpta melnās, baltās vai arī tumši zilās drānās. Dievietei Mārai ir dažādas izpausmes un dažādas formas. Dievietei Mārai ir raksturīgas divas savstarpēji pretējas izpausmes: Māra – Veļu Māte un Māra – Zemes Māte. Māras – Veļu Mātes veidolā Dieviete Māra ir nāves nesēja un Veļu valstības valdniece. Māra – Veļu Māte ar savu aso sirpi pārgriež likteņa dzīparu. Kad tas notiek, cilvēks mirst. Un Māra – Veļu Māte pavada cilvēka dvēseli uz Veļu valstību. Kur cilvēka dvēsele sagaida jaunu pārdzimšanu. Savukārt, Māra – Zemes Māte ir dzīvības dāvātāja un cilvēces aizgādne. Māra – Zemes Māte ir līdzās cilvēkam, tam piedzimstot. Māras – Zemes Mātes veidolā Dieviete Māra sagaida cilvēka dvēseli šaisaulē. Tāds ir dvēseļu pārdzimšanas cikls. Nāve ir jaunas dzīvības sākums. Reinkarnācija nosaka pasaules kārtību. Mūsu senči zināja, kā nāve ir tikai starpposms starp veco dzīvi un jauno. Cilvēka mūžs ir ierobežots, tomēr dvēsele ir nemirstīga. Dieviete Māra pieskata mūs un vada mūs šajā dzīvē, tā arī nākamajās. Būsim pateicīgi Dievietei Mārai par viņas rūpēm un gādību. Priecīgu Māras Dienu! Ar Dievietes Māras atklāsmēm, dievturis Skolnieciņš ©Skolnieciņš 1999-bezgalība ;-) Skolnieciņš® ™Skolnieciņš #dievturi #dievturība #daudzdievība #politeisms #TicībasBrīvība #daudzdievji #pagāni #LatvjuDievuSvētība #MārasDiena #DievieteMāra #Māra–VeļuMāte #Māra–ZemesMāte #nāvesDieviete #dzīvībasDieviete #Māraskrusts #MārasŪdeņi #ZalkšaZīme #ticība #rituāli #buršanās #Skolnieciņš
prātnieks
Piedot ? Nezinu, jo man neviens nav lūdzis piedošanu.