Pagājis gads, kopš Atašienes tautas namā darbojas senioru tautas deju kolektīvs, kam dots nosaukums «Mūžīgais dzinējs». Tie ir astoņi pāri dejotāju no vietējo un ne tikai vietējo vidus, un kolektīva vadītāja ir Madara Paegle. Oktobra nogalē kādā vakarā tiekamies, lai īsi pirms mēģinājuma parunātos gan ar vadītāju, gan dejotājiem par to, kā izdevies izveidot šo kolektīvu, kā gājis un kā visi jūtas šajā vietā, laikā un dejā.
Divi ar pusi pāri, trīs ar pusi pāri...
– 22. oktobris ir kolektīva dibināšanas diena. Bija izliktas afišas, ka aicinām uz tautas namu dejotājus, kas ir Atašienē nebijis notikums – top senioru deju kolektīvs! Arī «WhatsApp» zināmākajiem aizsūtīju individuālus ielūgumus. Pienāk tas datums, un... atnāk divi ar pusi pāri! Divi vīri un trīs sievas, – Madarai Paeglei, to atceroties, jāsmejas. Bet kā vispār radās doma, ka jāpulcina dejot tieši seniorus? Izrādās – tā radās Dzies-musvētku gadā un tieši Dziesmusvētku sakarā.
– Sāka runāt, ka vajadzētu deju kolektīvu, tie, kuriem pašiem bērni uzstājās šajos svētkos. Šajā uz viena pacēluma viļņa ietekmē arī radās kolektīva nosaukums «Mūžīgais dzinējs» – tāds pats, kāds bija deju lieluzvedumam Daugavas stadionā. Un tā pirmie «divi ar pusi» pāri pirmajā mēģinājumā oktobrī bija mani vecāki Vēsma un Edgars Turkopoļi, Mārīte un Raimonds Adamoviči un Indra Ozoliņa. Es biju sameklējusi deju – «Rotaļ-dancis», kas oriģinālajā variantā domāta astoņiem pāriem. Izrēķināju, ka to var viegli pārlikt uz četriem pāriem, un gatavs. Protams, to darīju ar cerību, ka būs šie četri pāri. Nu, labi – likām, kā ir, pagaidām samierinoties ar tukšo vietu. Tagad neatceros, vai otrajā mēģinājumā jau bija trīs pāri vai tas notika mazliet vēlāk, bet nākamie bija Guna ar Igoru, kuri arī mums pievienojās. Man sākotnēji par viņiem nebija ienācis prātā. Nav ko slēpt: par mani smejas, ka puse kolektīva ir pašas radinieki, bet vai tas slikti? Ja tikai cilvēkiem ir vēlme dejot! Guna un Igors ir no Jaunsilavām pie Līvāniem. Kādu dienu abi ciemojās pie mums, un es saku, lai nāk dejot, un abi piekrita uzreiz. Tā nu mums jau bi-ja trīs ar pusi pāri, un sākām mācīties deju Ziemassvētkiem, bet, lai būtu vēl viens pilnais pāris, es pieliku dejot savu brāli Jurģi. Ziemassvētkos notika «Mūžīgā dzinēja» pirmais koncerts tepat, Atašienes tautas namā, kur dejojām «Rotaļdanci» un «Es ar savu veireni». Neesmu redzējusi, ka manējie vēl kādu reizi būtu dejojuši ar tādu azartu! Uzstāšanās pirmo reizi, un turklāt jādejo savējiem! – ar siltumu balsī atceras Madara.
Ziemassvētku ballē Raimonds esot mudinājis Aigaru, ka jānāk, jānāk dejot. Madara arī uzrakstījusi telefonā ziņu, lai nāk, bet atbildes nebijis, taču, kad pēc gada nogales brīvdienām atsākās mēģinājumi, Aigars ar Ritu bijuši klāt gan.
Visu rakstu lasiet BD 5. novembra numurā
