23. augustā Jēkabpils tautas namā notika gads­kārtējā Jēkabpils novada izglītības darbinieku konference. Pasākumam bija divas daļas: svinīgā, kuras laikā izskanēja uzrunas, tika sveikti tie pedagogi, direktori un direktoru vietnieki, kuri šogad noslēdz savas darba gaitas skolā vai konkrētajā amatā. Tāpat novada skolotāju kolektīvs cildināja tos kolēģus, kuri bagātinājuši savu izglītību, iegūstot augstāku kvalifikāciju. Savukārt konferences otrajā daļā skolotāji noklausījās divas lekcijas: par valsts aizsardzības mācības jautājumiem skolā un doktores Lienes Voroņenko stāstījumu par aktualitātēm skolēnu pārbaudes darbu vērtēšanā.

   Šo pasākumu ar koncertu trīs daļās, atskaņojot ebreju, franču un citu tautu melodijas, muzikāli kuplināja klezmeru ansamblis no Rēzeknes «L’Chaim». 

 

     

Izskan novēlējumi, sumina pensijā aizejošos 

     – Augusta konference ir kā mazs 1. septembris, kad kolēģiem notiek šī priecīgā satikšanās. Ko novēlēt jums jaunajā mācību gadā? Zinātkārus skolēnus un lai audzēkņu vecāki jūsu darbā ir atbalsts, nevis bieds, – tā, uzrunājot pedagogus, sacīja Jēkab­pils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.

Konferences laikā ap­sveikumus saņēma Jēkab­pils 2. vidusskolas skolotāja Biruta Sprindža, kurai tika pasniegts Izglītības un zinātnes ministrijas Goda raksts. Pateicību par ieguldīto darbu, vadot Jēkab­pils novada Izglītības pārvaldi, saņēma bijušais izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis. Savukārt pateicību par darbu, veicot Aknīstes vidusskolas direktores darba pienākumus, un veiksmes vēlējumus, uzņemoties jaunus pienākumus, saņēma jaunieceltā izglītības pārvaldes vadītāja Aija Voitiške, kura, saņemot ziedus, sacīja, ka cer, ka šie apsveikumi ir viņai kā cilvēkam un skolotājai, nevis amatpersonas krēslam. 

     Ilgus un skaļus aplausus no zāles, jo īpaši no savas skolas skolotājiem, saņēma ilggadējais Jēkab­pils Valsts ģimnāzijas (JVĢ) direktors Valerjans Vizulis, kurš šogad šo amatu atstāj. Tāpat darba gaitas direktora amatā beidz Juris Gaigals Ābeļu pamatskolā, bet vadītājas amatu atstāj pirmsskolas izglītības iestādes (PII) «Kāpē­cītis» vadītāja Janīna An­spoka. 

 

Jēkabpils Valsts ģimnāzijas skolotāji direktoru Valerjanu Vizuli, atstājot šo amatu, sumināja ar ilgiem, sirsnīgiem aplausiem, tā pateicoties par ilggadējo darbu.

 

    Viņu vietā Inga Ie­sal­niece būs Aknīstes vidusskolas direktore, Dace Kalniņa-Alek­sandrova – Ābeļu pamatskolas direktore un Dace Kokoreviča – PII «Kāpēcītis» vadītāja. Viņiem tika pasniegti ziedi un simboliski spēkam tālākajā darbā – mūsu novada maiznīcas «Dona» maizīte. Tāda pati  dāvana tika Zanei Mališevai, kura sāk veikt izglītības darba speciālistes pienākumus Jē­kabpils novada Izglītības pārvaldē. 

    Arī vairāki skolu direktoru vietnieki ar šo gadu vairs neveiks šos pienākumus: JVĢ direktora vietniece Skaidrīte Ozoliņa, Salas vidusskolas direktora vietniece Inta Kozlāne,  Jē­kabpils 3. vidusskolas direktora vietniece Rita Kozlova un Viesītes vidusskolas direktora vietniece Sandra Tuča. Viņu vietā – Tija Spilberga (Salas vidusskolā), Jolanta Kalniņa (Jēkabpils 3. vidusskolā) un Daiga Lugina (Ābeļu pamatskolā). 

    Pasākuma rīkotāji – Jēkabpils novada Izglītības pārvalde – skolotājiem bija sagādājuši vēl vienu pārsteigumu: nelielu loteriju, kur dāvaniņas tika izlozētas pēc konferences dalībnieku reģistrācijas kārtas numura. Ja visnotaļ augstā līmeņa klezmeru ansambļa koncerts zālei lika relaksēti izbaudīt sniegumu vai jautrākajiem muzikālajiem gabaliem pat aplaudēt līdzi, tad loterijas pieteikums bija mazs un patīkami uzjautrinošs pasākums. Viena skolotāja, ejot pēc balviņas, pie sevis bilda, ka šis esot pirmais laimests viņas dzīvē. 

   Sveicienus Jēkabpils novada skolu pedagogiem savā uzrunā nodeva arī 14. Saeimas deputāte Līga Kļaviņa, pieminot 23. augusta atzīmējamo notikumu – «Baltijas ceļa» 35. gadadienu un cita starpā sakot: – Patlaban skolā mācās tie bērni, kuri dzimuši un auguši brīvā Latvijā. Gan vecāki, gan skolotāji patlaban māca šajā brīvības gaisotnē augušos. Šogad Jēkabpils novada Galvenā bibliotēka ar krāšņu pasākumu nosvinēja savu simto dzimšanas dienu, un šajā sakarā gribu uzsvērt, ka patlaban viens no skolotāju svarīgākajiem uzdevumiem ir iemācīt audzēkņiem lasītprasmi. Es kopā ar saviem mazbērniem šovasar devos uz bibliotēku, kur kopīgi izvēlējāmies grāmatas lasīšanai. Aicinu arī skolotājus uzrunāt un mudināt vecākus, vecvecākus piesaistīt savas atvases lasītprasmei. Jā, ir digitālais laikmets, bet tomēr – mācīsim savus bērnus lasīt! Jums, skolotājiem, savukārt novēlu, lai jūs neļautu sevi salīdzināt ar citiem un arī paši to nedarītu. Sveicu tos pedagogus, kuri nu ir brīvi no darba skolā, kā arī tos, kuri vēl gaida šo savu brīvību. Bet pārējiem novēlējums – ja vēlies iet tālu, ej viens, bet, ja vēlies ilgi un tālu, tad ej kopā. Tāpēc – esiet komanda! 

     

Trīs izglītības zinātņu maģistri, trīspadsmit bakalauri un audiologopēds

    Izglītības pārvaldes darbinieki sveica arī tos skolotājus, kuri cēluši savu kvalifikāciju, un pagājušais gads bijis ražīgs: novada izglītības iestādēs strādās trīs izglītības zinātņu maģistri, trīspadsmit bakalauri un audiologopēds. Maģistra grādu ieguvusi PII «Auseklītis» vadītāja Kristīne Akmene, PII «Kā­pēcītis» skolotāja Svetlana Sasko, Jēkabpils Mākslas skolas direktora vietniece Sigija Šķēle-Tomiņa. Ba­kalaura grāds ir PII «Zva­niņš» skolotājai Judītei Griškai, Antūžu pamatskolas skolotājām Ilutai Sar­gunei un Baibai Ūbelei, Sūnu pa­mat­skolas skolotājām In­grīdai Zvaigznei-Zeimulei, Ņinai Čehovičai, Sintijai Kovaļovai un Marijai Gro­zai, Krustpils pamatskolas skolotājai Laurai Muce­niecei-Mednei, Jēkabpils 2. vidusskolas skolotājai Luetai Rancovai, PII «Auseklītis» skolotājai Inesei Grauzei, Arvīda Žilinska Jēkabpils Mūzikas skolas skolotājām Kristīnei Ma­ļavko un Elfrīdai Švābei, kā arī bakalaura grāds sporta pedagoģijā Sēlijas Sporta skolas skolotājam Raivim Stumbiņam un Rubeņu pamatskolas skolotājam Santim Setkov­skim.

 

  Bakalaura grāds sporta pedagoģijā Sēlijas Sporta skolas skolotājam Raivim Stumbiņam. Kolēģi augusta konferencē viņu sveica ar grāda iegūšanu. 

 

     Konferences pirmajā daļā kolēģus uzrunāja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Jēkabpils nodaļas vadītāja Inga Ermansone. Arī viņa savā uzrunā izcēla kolektīva spēku un domu, ka grūtībās nepieciešama savstarpēja palīdzība. Tāpat viņa aicināja pedagogus piedalīties LIZDA organizētajās sporta spēlēs, kas 6. septembrī no­tiks Salas vidusskolā. Vēl I. Ermansone aicināja stāties arodbiedrībā, izglītības iestāžu vadītājiem – turēt stingru mugurkaulu, kā arī kuplināt LIZDA izveidoto direktoru padomes biedru skaitu.

 

Arī Rubeņu pamatskolas skolotājs Santis Setkovskis tagad ir bakalaurs sporta pedagoģijā.  

 

Valsts aizsardzības mācība ar šo mācību gadu skolās ir obligāts mācību priekšmets 

   Augusta konferences otrajā daļā kā pirmie runāja Jaunsardzes pārstāvji, un Jaunsardzes centra Valsts aizsardzības mācības (VAM) nodaļas vadītājs, štāba virsseržants Jānis Dambergs klātesošos informēja par aktualitātēm valsts aizsardzības mācības apgūšanā skolās. 

   Saeima 2018. gada 7. jūnijā pieņēma lēmumu par VAM iekļaušanu  vidējās izglītības standartā. Tam sekoja normatīvā akta – valsts  aizsardzības mācības un Jaunsardzes likuma – normu izstrāde 2021. gadā. 2018. gadā VAM darbojās kā pilotprojekts, 2020. gadā – kā specializētais kurss, bet kopš 2024. gada šis ir obligātais mācību priekšmets skolās. 

    Valsts aizsardzības mācības kurss paredz skolēnam sasniedzamos rezultātus veselības, drošības un fiziskās aktivitātes, kā arī sociālo un pilsonisko mācību jomā. VAM attīsta tādas kompetences kā pilsoniskās apziņas veidošana un patriotiskā audzināšana; valsts aizsardzības prasmju attīstīšana; līderības un saliedētības attīstīšana; veselīga dzīvesveida popularizēšana un fizisko spēju uzturēšana. Speci­alizētā kursa programmas moduļi ir «Pilsoniskā aktivitāte valsts drošības kontekstā», «Noturība krīzes situācijās un vadība» un «Valsts aizsardzības iemaņas». Paredzēts, ka izglītības iestāžu skaits, kurās varēs apgūt VAM, katru gadu tiks kāpināts, lai, sākot ar šo mācību gadu, VAM varētu apgūt visās vidējās mācību iestādēs Latvijā (avots: jvc.gov.lv).

    Normatīvie akti noteic, ka valsts aizsardzības mācības apguvi bērniem un jauniešiem organizē un Jaunsardzes darbu īsteno Jaunsardzes centrs. Jaun­sardzes centram valsts un pašvaldību institūcijas  sniedz atbalstu. VAM ir mācību priekšmets vidējās izglītības programmās, tās saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. VAM priekšmetu ir tiesīgs īstenot jaunsargu instruktors, tā īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus nodrošina Jaunsardzes centrs, bet pašvaldība bez atlīdzības nodrošina valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošanai nepieciešamo mācību telpu un telpu materiāltehnisko līdzekļu glabāšanai. Mācības no­tiek kā telpās, tā laukā un šautuvē.

    Sākotnēji šim priekšmetam bija paredzētas 140 akadēmiskās stundas, kas saruka līdz 128, bet tad – līdz 112 stundām. Tās ir neatbilstības, kas patlaban apgrūtina gan Jaunsardzes centra pārstāvju darbu, gan mulsina skolu pārstāvjus, jo: kā vērtēt to, kas sākotnēji paredzēts lielākam stundu skaitam? Stundu mazāk, programma tā pati. Ir jāmeklē, kā rast vietu šim mācību priekšmetam. Vai noņemot stundas citiem priekšmetiem? Vai mācīt ārpus noteiktās slodzes? 

– Mēs zinām pašreizējo ģeopolitisko stāvokli, kas sākās ar Krimas aneksiju 2014. gadā, līdz ar to 2018. gadā Saeima lēma, ka valsts aizsardzības mācību vajag. Patlaban uz šā politiskā lēmuma pamata esam nonākuši līdz obligātajai valsts aizsardzības mācībai vidusskolās, uz­skatot, ka jauniešiem, kuri drīz kļūs pilngadīgi, ir nepieciešamas šīs zināšanas, kā arī jaunie cilvēki varētu būt noderīgi valsts aizsardzībā. Mēs – Jaun­sardze – esam valsts sistēmas kalps, kas šo likumdevēju lēmumu pilda un patlaban realizē dzīvē, – norādīja Jānis Dambergs. 

 

 

     VAM mācīšanai paredzēta viena mācību diena vienu reizi mēnesī (izņemot septembri un janvāri), un 10. klasē tās ir 56 mācību stundas mācību gada ietvaros, tāpat arī 11. klasē. Tiek rīkotas arī nometnes vasarās, jūlijā un augustā 23 dienas pa 8 stundām, kopā 184 stundu garumā. Praktisko iemaņu nometnēm ir interešu izglītības statuss, un tās organizē pēc katra mācību gada piecos Latvijas reģionos: Kurze­mē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē un Rīgas rajonā. Katra reģiona kapacitātei jānodrošina 200 (simts no 10. klases un simts no 11. klases) VAM apmācāmo audzēkņu dalība iemaņu nometnē. Pēc 2024. gada būtu nepieciešams kāpināt praktisko iemaņu nometņu kapacitāti līdz 300 dalībniekiem (avots: jvc.gov.lv).

   Specializētās programmas apguvi vērtē 10 ballu skalā, un tā pakļaujas skolas vērtēšanas kārtībai.  Pamata kursa programmu vērtē: «apguvis», «daļēji apguvis», «nav apguvis», un šo vērtēšanas kārtību nosaka Jaunsardzes centrs.

   2023./2024. mācību gadā VAM nodarbības notika Jēkabpils 2. un 3. vidusskolā, Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, Aknīstes, Salas, Viesītes un Zasas vidusskolā, kā arī Jēkabpils Teh­no­loģiju tehnikumā. Sadaļā VAM1 to apguva 334 audzēkņi, sadaļā VAM2 – desmit.  Konstatēts, ka vairākās skolās nav telpu šaušanai un noliktavas telpu.  2024./2025. mācību gadā VAM šajās Jē­kabpils novada mācību iestādēs turpināsies (šā mācību gada grupu un skolēnu skaitu skat. tabulā). 

     

Aicina skolotājus turēties pretī spiedienam

    Otrā priekšlasījuma lektore Liene Voroņenko savā stāstījumā iztirzāja divas patlaban sāpīgās un sarežģītās tēmas skolu dzīvē: skolēnu sekmju vērtēšanas sistēmas izstrādāšanu un metodi un  kā sadarboties ar tiem au­dzēkņu vecākiem, kuri ak­tīvi (un pārsvarā nepamatoti) protestē, ja, viņuprāt, šis vērtējums ir nepietiekošs. Tēma sāpīga un jūtīga, kas prasa un prasīs no skolotājiem daudz pacietības un nervu. 

    – Iesaku katrā skolā ar vērtēšanas nosacījumiem vecākus iepazīstināt jau mācību gada sākumā, savukārt skolotājiem protestējošos jāsūta runāt ar skolas administrāciju, nevis diskutēt pašiem, – norādīja Liene Voroņenko.

    Lektore runāja par izmaiņām Ministru kabineta noteikumos, kas no šā gada 1. septembra stāsies spēkā jautājumā par skolēnu pārbaudes darbu vērtēšanu. Proti – skolēni nevarēs labot pārbaudes darbus pēc to veikšanas un neapmierinošas atzīmes saņemšanas. Gada beigās atzīmes uzlabošanai varēs veikt kombinēto darbu. Kā norādīja L. Voroņenko, skolēnam jāmācās visa mācību gada garumā, un galvenais šajā mācību procesā ir darbs un iegūtās zināšanas, nevis atzīmes.

    Iespēja labot pārbaudes darbus neskaitāmas reizes lektores kā skolotājas darba praksē rāda, ka skolēni var atļauties atnākt nesagatavojušies uz kārtējo pārbaudes darbu, kā arī uz nākamajām t.s. labošanas reizēm nāk tikpat nesagatavojušies cerībā, ka varbūt paveiksies un izdosies iegūt kaut cik sekmīgu atzīmi. Tāpat pieredzēts, ka skolēns pārbaudes darba laikā darbu nenodod vispār un vienkārši iziet no klases. Līdz ar to šīs pārrakstīšanas rezultējas kā lieka un neauglīga laika tērēšana. L. Voro­ņenko uzsvēra, ka skolotājiem būs jāsaglabā stingrība un nevarēs pieļaut, ka uz viņiem tiek izdarīts spiediens. 

Jāpiebilst, ka šā gada janvārī portālā «Mana balss» sākās parakstu vākšana pret šiem «Skola­2030» plānotajiem noteikumiem. Pamatojums: «bērnu atzīmes neuzlabojas, tieši pretēji – krītas»; «jauniešu vidū pieaug pārbaudes darbu kavēšana, jo viņi nejūtas pietiekami sagatavoti»; «uztraucas par iespējamo atzīmi, kuru pēc tam nevarēs labot»; «skolēni pauž nepatiku, jo šāda sistēma nepalīdz kļūt motivētākiem, bet gan rada lielākus pārdzīvojumus un satraukumu».

Izglītības un zinātnes ministrija, iepazinusies ar 10 972 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu «Lai skolēns katrā mācību priekšmetā drīkst uzlabot vairāk par vienu atzīmi» atbild, ka: «jaunās vērtēšanas sistēmas mērķis ir, lai atzīme, kuru skolēns sa­ņem, maksimāli atspoguļo tieši viņa zināšanas un prasmes neatkarīgi no skolas, kurā skolēns mācās»; «laika gaitā, skolēnam uzlabojoties sniegumam, skolotājs var piešķirt lielāku vērtību tieši jaunākajiem vērtējumiem, tas ir svarīgi, jo ir iespēja ņemt vērā skolēna izaugsmes faktoru»; «šī vērtēšana radina gatavoties uz katru mācību stundu» u.tml. Tā kā jaunā sistēma visās skolās, nevis tikai atsevišķās kā līdz šim, sāks darboties tikai ar šā gada 1. septembri, jādomā, ka vēl par to tiks lauzts ne mazums šķēpu. 

No konferences klausītāju vidus izskanēja piezīme par normatīvā akta sagatavotāju darba nepilnību: minētajā normatīvajā aktā šis jaunais nosacījums ir atrodams anotācijā, un reāli tā teksts nav pietiekoši skaidri uzrakstīts, kas pieļauj interpretācijas, kas savukārt var radīt domstarpības nākotnē. 

– Mēs skaidri redzam, ka šī labošanas prakse gadu gaitā tiešām zaudējusi jēgu un produktivitāti. Tāpēc tā jāmaina. Svarīgi dot skolēniem signālu, ka jāmācās regulāri. Jā, daļa to neuztvers, tāda nu ir šīs paaudzes īpatnība. Tomēr šī prakse jāmaina tik un tā, jo tā varam mainīt skolēnu attieksmi pret viņu veicamo darbu, – rezumēja Liene Voroņenko.

    Lektore arī dalījās pieredzē, kā  pašai gadījušās kļūdas, nosakot sasniedzamos rezultātus, kādi bija noteikti uz kārtējo pārbaudes darbu. Proti – konkrētajā gadījumā kritēriji bijuši uzstādīti par augstu. Tāpat aicināja skolotājus nebaidīties no tā, ka, mainot vērtēšanas sistēmu, var kristies skolēna atzīmes. Lektore arī sniedza padomus pārbaudes darbu veidošanā, iesakot, lai paši audzēkņi arī sakrāj savus pārbaudes darbus savā personīgajā portfolio. Tāpat aicināja skolotājus būt neiecietīgiem gadījumos, kad skaidri redzams, ka darbu veicis nevis skolēns pats, bet kāds no vecākiem. Tāpat skolotājs ir tiesīgs gadījumā, kad skolēns nav ticis līdzi stundu saturam vai varbūt viņam ir uzvedības problēmas u.tml., šo audzēkni nepielaist pie pārbaudes darbiem. 

– Aicinu jūs paturēt prātā, ka šīs vērtēšanas sistēmas mērķis ir izlabot kļūdas, ko mēs skolā pieļāvām pagātnē, – lekcijas noslēgumā sacīja Liene Voroņenko. 

 

 

UZZIŅAI

•  2023. gada maija Jēkabpils novada domes sēdē tika pieņemts lēmums slēgt divas Jēkabpils novada skolu pamatizglītības programmas īstenošanas vietas – Ritē un Mežārē (agrāk – Rites un Mežāres pamatskolas, jo šajās mācību iestādēs vairs nebija pietiekošs skolēnu skaits). Rites pamatskola kopš 2018. gada bija Viesītes vidusskolas pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas vieta. 2018. gadā skolā bija 65 audzēkņi, 2024. gadā – 39. Mežāres pamatskola kā pamatizglītības programmas īstenošanas vieta tika pievienota Sūnu pamatskolai 2022. gadā. Tajā pēdējos gados audzēkņu trūkuma dēļ pastāvēja apvienotās klases. Kopumā ap piecdesmit šo abu mācību iestāžu audzēkņi 2024./2025. mācību gadā turpinās izglītību citās skolās. Abās agrākajās pamatskolās bija arī bērnudārza grupas, kas tiek saglabātas. Viesītes vidusskolas vispārējās izglītības  programmu realizēšanas vietā  Ritē 2023./2024. mācību gada noslēgumā bija 21 skolēns, bet šajā  mācību gadā – deviņi audzēkņi. Sūnu pamatskolas vispārējās izglītības programmu realizēšanas vietā Mežārē 2023./2024. mācību gada noslēgumā bija 14 audzēkņi, šogad – 12 audzēkņi.
• Statistika par skolēnu skaitu 2024./2025 mācību gadam Jēkabpils novada skolās uz 27. augustu (līdz 1. sep­tembrim šie dati var mainīties). Pirmajā klasē mācības uzsāks 388 audzēkņi (2023./2024. gadā viņu bija 445). Desmitajā klasē – 209 (2023./2024. gadā – 174). 11. klasē Jēkabpils novada izglītības iestādēs mācības turpinās 158 skolēni, bet 12. klasē – 175. Antūžu pamatskolā –  2024./2025. mācību gadā būs 77 audzēkņi (2023./2024. mācību gadā viņu bija 73). Kopējais skolēnu skaits novadā 2024./2025. mācību gadā ir 4 108 (2023/2024. mācību gadā – 4 198).

#SIF_MAF2024