Jēkabpils novada pašvaldība gan Valsts prezidenta vizītes laikā, gan pirms tam ir akcentējusi nepieciešamību jau tagad ķerties pie primārajiem darbiem Daugavas dambja nostiprināšanai, gatavojoties pavasara paliem, un jau šovasar veikt nopietnākus  dambja remontdarbus.

      Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars stāsta, ka šobrīd tiek apzināti un vērtēti iepriekšējo gadu pētījumi un atzinumi par Jēkabpils pretplūdu aizsardzību un dambja būvniecību, lai rastu risinājumus trim posmiem – īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa. Pirmkārt, esot  jāsaprot,  kuras vietas nekavējoties jāatjauno dambja nogāzē uz Daugavas pusi. Šobrīd gan uz dambja ar tehniku vēl nevar braukt virsū, jo tas ir pārmitrs. Otrkārt, šogad, faktiski šovasar, jāveic no-pietnāka stiprināšana dambim upes pusē ar  hidroizolējošiem slāņiem un betonēšanu un jārod tam finansējums. K. Stars stāsta, ka ir piesaistīti nozares speciālisti hidrologi un «Melior­projekts».

    – Mums jau ir  bijusi sadarbība ar «Meliorpro­jektu», kas ir iepriekšējo dambja projektu autors, un viņiem ir tā izpētes dokumentācija. Viņu speciālists Jēkabpilī  bija 13. janvārī, kad bija augstākais plūdu līmenis un dambī radās sūces. Viņš piedalījās novada civilās aizsardzības komitejas sēdē  tāpat kā Latgales reģiona meliorācijas nodaļas vadītājs Staņislavs Šķesters un melioratoru biedrības valdes loceklis Jānis Pura­kalns. Viņi tad arī apsekoja dambi, kur jau bija sūces. Tas bija plūdu maksimuma laiks, un bija jādomā, ko darīt. Saņēmām viņu norādes, ko arī ņēmām vērā, bet vēlāk jau kopā ar hidrologiem tika veikta applūstošo teritoriju prognozēšana. Ja mēs nebūtu aiztaisījuši tuneli zem tilta ar smilšu maisiem,  ūdens ieplūstu Pļaviņu ielā, dambis no abām pusēm būtu ūdenī un varētu sabrukt. Bet pa kvartāliem ar ielām kā dabiskiem šķēršļiem var mēģināt ūdens masu novadīt un pārvaldīt, ko arī darīja,  –  stāsta Kārlis Stars.

   Viņš arī uzsver nepieciešamību sakārtot lietus ūdens novadīšanas sistēmu ar aizbīdņiem caurtekās, ko var atvērt un aizvērt. Tāpat esot jāizmanto Jelgavas piemērs. 

   – Mēs pa pilsētu sadzinām zemē latas ūdens   līmeņa noteikšanai pēc augstuma atzīmes. Mērnieki sadzina latas un ik pa laikam  brauca, fotografēja un sūtīja informāciju, lai varētu saprast, kur ūdens ceļas, kur pazeminās. Jelgavā jau ir izveidots monitoringa tīkls, kur automātiski nolasāmas atzīmes un radīta brīdināšanas sistēma, –  saka Kārlis Stars.

   Viņš min, ka bez dambja un ūdens novadīšanas sistēmas sakārtošanas ir trešā lieta, par ko ir runāts ar Būvniecības valsts kontroles biroju un «Latvenergo» –   Daugavas un Sakas gultnes tīrīšana un padziļināšana. 

   – Novēršot tur problēmas, par plūdiem tādu uztraukumu nebūtu. Par to ir jāsāk runāt, par to runājām ar Valsts prezidentu. Mēs veidosim konsīliju –  ekspertu grupu, lai to iekustinātu un izdiskutētu. Ja gultni iztīrītu starp Prižiem un Daugavsalu un pie Baltās krāces, pie Sakas iztekas tāda situācija neveidotos, –  skaidro Kārlis Stars. 

    Vaicāts par iespēju iegūt šiem darbiem finansējumu, viņš stāsta, ka vidēja termiņa risinājumam –  dambja stiprināšanai – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavo  Mi­nistru kabineta lēmumprojektu finansējuma piešķiršanai un tur minēta sum­ma piecu miljonu ap­mērā. Paš­valdība arī nekavējoties aprēķināšot, kādas būs re­ālās izmaksas.  Savu­kārt Dau­gavas tīrīšana un dambja pagarinājuma izbūve  līdz Bebru ielas mikrorajonam vai Ābeļu virzienā līdz augstsprieguma līnijai būtu ilgtermiņa pasākumi,  kur viens no finansējuma avotiem varētu būt ES struktūrfondu programma, kur būšot sadaļa plūdu prevencijai. 

K. Stars pauda bažas, ka  dambja betonēšanai būs nepieciešams būvprojekts, kas ilgi saskaņojums,  un to būs grūti izdarīt  līdz ziemai, bet tiekot meklēti risinājumi.

   Viņš arī informēja, ka par situāciju pēc plūdiem novada teritorijā speciālistiem uzdots apzināt infrastruktūras bojājumus, gatavot defektu aktus un  aprēķināt izmaksas seku novēršanai. Darbs notiekot, bet tas ir apjomīgs un dažu dienu laikā visu nevarot paveikt.