Ar 1. aprīli Jēkabpils novadā ir atvērta atskurbtuve, kas darbojas kā SIA «Jēkabpils reģionālā slimnīca» struktūrvienība. Atskurbtuve strādā diennakts režīmā. Kā informē pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers, līdz 25. aprīlim atskurbtuvē bijuši 18 klienti. Maksa par šo pakalpojumu ir 77 eiro ar PVN.
BD vaicāja, ar kādu summu pašvaldība rēķinās izdevumu segšanai par tiem klientiem, kas nesamaksās par pakalpojumu, kā arī – vai ir noslēgti līgumi vai uzsāktas sarunas par to noslēgšanu ar apkārtējām pašvaldībām, kas būtu gatavas izmantot atskurbtuves pakalpojumus? Iepriekš bija informācija, ka ir interese no citu pašvaldību puses.
– Slimnīcas valde ir piedalījusies Rēzeknes novada izsludinātajā konkursā par šī pakalpojuma sniegšanu, un ceram, ka tas dos rezultātus. Tāpat ceram piesaistīt arī citus apkārtējos novadus – Aizkraukles, Madonas, Līvānu un Preiļu, kur nav izveidotas atskurbtuves. Ir bijušas sarunas ar Aizkraukles novada vadību, un viņi ir ieinteresēti. Nav sen kā pašvaldības ir apstiprinājušas šī gada budžetus, un pieļauju, ka šādus konkursus vai cenu aptaujas rīkos visas, jo atskurbtuves pakalpojuma nodrošināšana katrai pašvaldībai ir obligāta prasība. Tas jādara pašiem vai pakalpojums jāpērk.
Atskurbtuves telpas ir labi izremontētas. Ja nepieciešams, klientiem ir pieejama mediķu palīdzība. Atskurbtuve var uzņemt daudz klientu. Bet līdz šim vairāk par vidēji vienu klientu dienā nav, lai gan dažās dienās ir bijuši vairāki. Lai sniegtu atskurbtuvei finansiālu atbalstu darbības uzsākšanai, Jēkabpils novada pašvaldība avansā ir ieskaitījusi 18 400 eiro pakalpojuma apmaksāšanai no pašvaldības budžeta. Ja klientu uzņemšanas intensitāte paliek esošā, tad gadā varam uzņemt 230 klientus. Savukārt slimnīca darīs visu, lai piedzītu maksājumu no klientiem, kas nenorēķinās. Ir cilvēki, kas samaksā, bet jārēķinās, ka būs zināms kontingents, kas nemaksās, un pieļauju, ka atskurbtuvē viņi uzturēsies bieži. Tādas statistikas, cik liels procents būs šādi klienti, šobrīd nav, bet es pieļauju, ka ar to naudu, ko pašvaldība ir ieskaitījusi, pietiks pirmajā darba gadā. Valsts par katru klientu arī maksā nelielu summu – 15 eiro. Pašvaldībai gada beigās ir jāiesniedz atskaite, cik klientu ir uzņemts, tad valsts savu daļu ieskaita, – stāsta Uldis Skreivers.
Atskurbtuves būvniecības izmaksas bija 185 847,32 eiro, no tiem pašvaldības finansējums – 167 600 eiro, slimnīcas līdzfinansējums – 18 247,32 eiro.
prusaks
Labi, bet derētu arī mobilās atskurbtuves kas apkalpotu novadu pagastus uz vietām.
Atskurbušais
Kā tas būs? No Rēzeknes 100 km dzērājus vedīs uz Jēkabpils atļurbeni? Un ar ko vedīs - DHL vai maršruta autobusā iebāzīs bagažniekā? Kā tie atžirguši tiks mājās, jo naudu domājams būs nodzēruši?
vietējais Aironmens
Pēc atskurbšanas viņus sadalīs orgānos un notirgos melnajā tirgū.