Jēkabpils novada dome jau ir informējusi, ka pie da­bas parka «Laukezers» notika darba sanāksme ar pašvaldības un vairāku in­stitūciju pārstāvjiem, ku­ras mērķis bija dabas aizsardzības plāna dabas parkam «Laukezers» ap­spriešana. BD vaicāja no­vada domes priekšsēdētāja vietniekam attīstības jautājumos Kārlim Staram, kā­pēc šobrīd ir aktuāla plāna izstrāde, ko tas paredz un vai tam varētu būt kāda ietekme uz dabas parka teritorijā esošo privātīpašumu apsaimniekošanu?   

    K. Stars stāsta, ka inici­ators ir pašvaldība, kas arī finansē izstrādi. Esošais plāns bijis spēkā līdz 2016. gada 2. jūnijam, tad ticis pagarināts līdz 2019. gada beigām. Tāpēc tagad nepieciešams jauns. Plānots, ka izstrāde būs pabeigta nā­kamgad pavasarī. Darbus veic Daugavpils Universi­tātes pārstāvji, a/s «Latvijas valsts meži», Valsts meža dienests un Dabas aizsardzības pārvalde. Kopā ar šo  institūciju pārstāvjiem pašvaldība ir apsekojusi da­bas parka teritoriju, apmeklētākās dabas takas, skatu platformas vietu un publiskās peldvietas. 

     – «Latvijas valsts mežu» pārstāvji vērsa uzmanību uz vietām, kur konstatēti mizgraužu radīti egļu un priežu bojājumi. Dabas aizsardzības pārvaldes un pašvaldības pārstāvju viedoklis par meža apsaimniekošanas darbībām ir tāds, ka  mēs piekrītam mizgraužu bojāto, kā arī infrastruktūras un taku tuvumā esošo bīstamo koku zāģēšanai, bet nepie-krītam plašākām rūpnieciska rakstura ciršanas darbībām. No valsts mežu pārstāvju puses bija noprotams, ka viņiem ekonomiski pamatoti būtu, ja, cērtot  bojātos ko­kus, varētu cirst ko vairāk. Tam nepiekritām, un plāna izstrādes gaitā par to vēl diskutēsim, – stāsta Kārlis Stars.

    Informējot par vides objektu izveidi un apsaimniekošanu, viņš skaidro, ka vietā, kur ir skatu platforma, ir izcirtums kalna nogāzē, kas pamazām aizaug, un skats jau tiek aizsegts. To visu atkal vajagot izcirst. Esot gan vērienīgāka iecere. Jau 2013. gadā Krustpils novada pašvaldībai bijusi doma, ka Laukezera dabas parka teritorijā vajag uzbūvēt skatu torni. Toreiz gan bijis plāns to darīt pie Ķi­kuru ezera, taču, analizējot situāciju, izsecināts, ka tā nebūtu labākā vieta, bet gan pie esošās platformas. 

     – Rosinājām, ka varētu veikt izpēti un plānot tur skatu torņa izbūvi. Tas ir finansiāli ietilpīgi, bet varētu laikus sagatavoties, un fondu finansējums tam ir pieejams. Vienojāmies ar Dabas aizsardzības pārvaldi iekļaut plānā vienas papildu peldvietas ierīkošanu pie Laukezera vietā, kur ir paš­valdības īpašums. Tas ir netālu no vasarnīcām. Tur jau stihiski ir izveidojusies peldvieta, kur iedzīvotāji nāk no vasarnīcām peldēties. Cilvēki tur paši no ve­cām durvīm ir izbūvējuši laipu, lai tiktu ūdenī. Skaidrs, ka ir labāk, ja tur visu sakārtojam, noņemam apaugumu un izbūvējam laipu, lai iedzīvotāji tur var peldēties. Tas arī sadalītu atpūtnieku plūsmu, jo Lauk­ezers ir ļoti apmeklēts, un karstajās vasaras dienās tur apmeklētāju skaits ir daudz lielāks nekā jebkurā citā mūsu ūdenskrātuvē. Tāpat ar Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem nonācām pie secinājuma, ka ir jānovāc apaugums, kas veidojas gar ezera krastu. Niedres ir jāpļauj, un  jāaizvāc ezerā iekritušie koki, jo tas viss rada masu, kas veicina ezera aizaugšanu un pasliktina ūdens kvalitāti. Tā faktiski ir tāda kā koncepcijas maiņa no Dabas aizsardzības pārvaldes puses, jo pirms gadiem pieciem viņiem galvenā doma bija, ka visam jāpaliek, kā ir dabiski, un niedres pļaut nedrīkst. Tagad bija patīkams pārsteigums, ka to var darīt, var tīrīt apaugumu un atsegt skatu, var izpļaut peldvietas un tā padarīt vidi atpūtniekiem ērtāku un pieejamāku. Protams, tas jādara, visu sabalansējot ar dabas vērtību aizsargāšanu. Tur ir zināmas vietas, kur aug gludsporu ezerene, un tur no­teikti neļaus veikt kādas izmaiņas, – saka Kārlis Stars. 

    Kā aktuālu jautājumu K. Stars min sadzīves notek­ūdeņu novadīšanas neesamību un ūdens sateci Lauk­eze­rā no  lauksaimniecības ze­mēm, kas tiek intensīvi izmantotas. Tas arī dodot kādu piesārņojuma daļu. 

    – Par to vēl runāsim. Tur ir vasarnīcu rajons, kur nav attīrīšanas iekārtu. Tas ir problemātisks jautājums,  pie kura jāstrādā kopā ar plāna veidotājiem. Vēl attiecībā uz publisko infrastruktūru pārrunājām iespēju centrālajā peldvietā lejā pie peldvietas ierīkot labierīcības. Tās ir tikai stāvvietā augšā, un jautājums, vai visi aiziet uz augšu. Protams, tur ir arī koka infrastruktūra, kas ir regulāri jāatjauno, un tas ir jāparedz plānā, lai var pretendēt uz fondu finansējumu. Aktuāli ir īpašuma tiesību jautājumi, jo pašvaldības īpašums ar pieeju ezeram ir tikai viens, ko jau minēju – vieta, kur gribam ierīkot vēl vienu peldvietu. Pārējās peldvietas ir nomas zeme ar apbūves tiesībām. Liels ieguvums ir tas, ka iepriekšējā periodā Krustpils novads ir izbūvējis stāvlaukumu pie centrālās peldvietas.  Tālāk jau ir jāskatās, vai var ilgākā perspektīvā runāt par garām ejošo valsts ceļu sakārtošanu līdz cietajam segumam, jo putekļu mākonis no ceļa galvenajā peld­vietā nonāk līdz pat ezeram, – saka Kārlis Stars.

    Runājot par iespējamām izmaiņām privātīpašniekiem, viņš informē, ka  vietējie jau  gadu gadiem sa­dzīvo ar  zināmiem ierobežojumiem, un šajā ziņā stingrāki nosacījumi netiek plānoti, bet arī nekādu atvieglojumu nebūs. Tātad situācija nemainīsies. Toties  zemju īpašniekiem pozitīvi esot tas, ka viņi var secināt: paš­valdība arī turpmāk rūpēsies par teritoriju, un viņi var būt droši, ka tur nebūs stihisko izgāztuvju un vide tiks sakopta. 

   Šī gada oktobrī plānota publiska tikšanās kopā ar iedzīvotājiem, lai apspriestu plānu un uzklausītu viņu ierosinājumus.