Veselības ministrija (VM) informējusi par priekšlikumiem slimnīcu tīkla sakārtošanai. Tie paredz virzību uz tādu veselības aprūpi, kur vienkāršākos un ikdienā vairāk pieprasītos gadījumos pacients var saņemt ārstniecību tuvāk mājām, bet specializēto veselības aprūpi nodrošinās centralizēti, piemēram, reģionālajās vai klīnisko universitāšu slimnīcās, kur esot iespējams uzturēt augstu kvalitātes līmeni, pateicoties gan pieejamajiem resursiem, gan ārstēto pacientu skaitam, kas ir indikators tam, lai ārsti varētu uzturēt atbilstošu profesionālo līmeni.

     Praksē tas nozīmētu pirmā, otrā un trešā līmeņa reģionu slimnīcās izslēgt vairāku profilu speciālistus no uzņemšanas nodaļu diennakts pieejamības. Lielākoties tie būtu ķirurgi un anesteziologi, reanimatologi. Izmaiņas plānotas, lai, izmantojot pieejamo finansējumu un medicīnas speciālistu resursus (kā zināms, kā viena, tā otra trūkst)  varētu plānot nozares darbu. VM arī organizēja sanāksmi ar slimnīcu pārstāvjiem, kurā tika diskutēts par priekšlikumiem slimnīcu tīkla izmaiņām. 

      Veselības ministrija arī plāno Latvijā ieviest starptautiskos standartos balstītas prasības un vadlīnijas kvalitatīvai veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai, šim nolūkam izveidojot metodiskas vadības centrus. Iecere paredz izveidot deviņus  metodiskās vadības centrus, kas pārraudzītu ārst­niecības procesu kvalitāti visā valstī. Un to ziņā būtu ne tikai vadlīniju, ārstēšanās algoritmu un līdzīgu kritēriju noteikšana, bet arī auditu veikšana par to, kā slimnīcās tiek ievērotas vadlīnijas un kritēriji. Šie centri būtu jāizveido līdz nākamā gada sākumam, un tam būs nepieciešami ap trim miljoniem eiro. 

     Vairākas slimnīcas jau ir paudušas neapmierinātību ar VM priekšlikumiem, piemēram, Madonas slimnīca, kas uzsver, ka ir diennakts neatliekamās palīdzības slimnīca, kur daudz tiek veikti plānveida ķirurģiskie pakalpojumi, īpaši traumatoloģijā, un tur ir aktuāla anesteziologa diennakts pieejamība. Madonas slimnīcas pakalpojumus šajā ziņā mēdz izmantot arī Jēkabpils novada iedzīvotāji. Īpaši situācijā, kad Jēkabpils reģionālajā slimnīcā bija problēmas ar traumatologu piesaisti. 

      Jēkabpils slimnīcai kā reģionālajai ceturtā līmeņa slimnīcai speciālistu izslēgšana no diennakts dežūrām nedraud. Nav gaidāmas arī nekādas citas izmaiņas, un tiek saglabāts viss šobrīd pieejamo pakalpojumu klāsts. Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs plānotās izmaiņas vērtēja pozitīvi. Tās došot iespēju stiprināt reģionālās slimnīcas, jo, ieviešot minētās izmaiņas zemāka līmeņa slimnīcās, reģionālajās iestādēs radīsies lielāka personāla pieejamība. E. Keišs uzsver, ka tas ir loģiski – stiprināt reģionālās slimnīcas, un tas esot arī pacientu interesēs, jo labāku pakalpojumu kvalitāti var nodrošināt lielajās slimnīcās.  Jautāts par to, vai pacientu intereses tomēr necietīs, jo, piemēram, no jau pieminētās Madonas pacientam būs jāmēro tālāks ceļš uz Jē­kabpili, E. Keišs secina, ka runa ir par kādām 30 minūtēm, un pakalpojumu kvalitāte no tā necietīs.

    – Protams, ir jārēķinās, ka resursi veselības aprūpē ir nepietiekami, un veselības aprūpe visur nebūs pieejama tādā līmenī kā līdz šim. Tāpat kā daudzās jomās, virzība būs uz centriem, bet tur arī ir iespējama profesi­onālāka palīdzība, jo tur mediķi veic vairāk operāciju un dažādu manipulāciju, tā saglabājot un uzlabojot savu kvalifikāciju. No otras puses, tā ir nūja ar diviem galiem, bet tieši tāpēc šie jautājumi vēl ir diskusijas līmenī, un diskusijas tiks turpinātas, – sacīja Ervīns Keišs.   

     VM arī informē, ka turpinās diskusijas ar nozares organizācijām un ārstniecības iestādēm par slimnīcu tīkla izmaiņām, jo, slimnīcu ieskatā, nav bijušas diskusijas par pārmaiņām un trūkst pamatojuma, piemēram, noteikta profila specialitāšu izslēgšanai no pakalpojuma.