Poliklīnikas reģistratūras darbības pārtraukums nav ārkārtas gadījums
INESE ZONE

Jēkabpils poliklīnikā no rītiem parasti ir daudz apmeklētāju un reģistratūrai darba netrūkst. Nesen tieši rīta stundā reģistratūra apmēram stundu nevarēja apkalpot pacientus, jo nedarbojās informācijas sistēma. Pacienti ar saņemtajiem numuriņiem velti gaidīja to parādīšanos lielajā ekrānā, lai zinātu, pie kura lodziņa doties. Pacienti kavēja ārsta apmeklējumu, bet reģistratūras darbinieki nekādu informāciju nesniedza. Daži apņēmīgākie, kas paši devās pie darbiniekiem, norēķinājās ar skaidru naudu, jo ar karti tas nebija iespējams.   
       Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ervīns Keišs stāsta, ka tad  uz brīdi notika elek­troenerģijas piegādes pārtraukums. Tā rezultātā arī informācijas tehnoloģiju (IT) sistēma uz brīdi pārtrauca darbību. 
         – Mūsu infrastruktūras darbība šobrīd vairāk ir balstīta uz IT sistēmu. Tā ir informācijas sistēma «Ār­sta birojs», kas nodrošina pierakstu veikšanu pie speciālistiem, medicīniskās dokumentācijas ievadi un glabāšanu un, kas nav maz­svarīgi, arī norēķinu kārtību. Caur šo sistēmu pacienti var maksāt ar karti. Brīdī, kad notika darbības pārtraukums, radās neērtības. Gribētu uzsvērt, ka šogad ir bijuši divi tādi incidenti. Viens bija ļoti īsu brīdi, tāpēc acīmredzot pagāja bez ievērības. Bet minētais bija ap stundu ilgs pārtraukums. Tas, ko mēs secinājām no šīs si­tuācijas, ir, ka tobrīd bija jānodrošina veiksmīgāka komunikācija ar pacientiem poliklīnikas reģistrācijas telpā, – skaidroja Ervīns Keišs.
        Vaicāts, vai slimnīcai šādiem gadījumiem ir plāns B, lai IT sistēmas prob­lēmu gadījumos varētu pacientiem nodrošināt pakalpojumu, E. Keišs sacīja, ka šī nebija ārkārtas situācija, jo ir īslaicīga, tāpēc plānam B faktiski nav jābūt. 
         – Ja tāda situācija no­tiktu uzņemšanas nodaļā, palīdzība tiktu sniegta nekavējoties, neraugoties uz šo te IT sistēmas darbības pārtraukumu. Poliklī-nikā tomēr saņem plānveida pakalpojumu, kur situ­ācija nav tik akūta. Te cilvēki var pagaidīt, un gaidīša­nas laiks konkrētajā situācijā, manuprāt, bija samērīgs, – sacīja Ervīns Keišs. 
         Uz iebildi, ka tad, ja cilvēkam šādā situācijā no­teiktā laikā bija jābūt pie ārsta, viņš taču zaudēja šo rindu, turklāt daži varbūt bija atprasījušies no darba un nevar ilgi gaidīt poliklīnikā, E. Keišs sacīja, ka problēma ir identificēta. Bijusi taču arī iespēja maksāt ar skaidru naudu un saņemt ar roku rakstītu kvīti, bet esot grūti sa-prast, kāpēc to nepielietoja. E. Keišs pieļāva, ka personāls acīmredzot nerēķinājās ar to, ka šis pārtraukums būs tik garš, jo iepriekš ar to ātri tikuši galā. Tā bijusi komunikācijas kļūda, ka par iespēju maksāt skaidrā naudā nepateica visiem, bet tikai tiem, kas paši piegāja pie reģistratūras lodziņa. IT sistēmas speciālists slimnīcā esot pastāvīgi uz vietas pieejams, bet toreiz sistēmas darbības atjaunošana prasījusi lielāku laiku. 
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 2 nedēļām

    Kā daudzās vietās arī te VBA t.i. valsts birokrātiskais aparāts darbojas ar birokrātijai piemītošo vienaldzību. Die's pas' tādā reizē tur trāpīties kā stāsta.

    Atbildēt
  2. ciniķis
    ciniķis
    pirms 2 nedēļām

    Keišam nekas ārkārtējs. Cilvēki kavēja darbu, jo laikus netika pie ārsta, bet tas jau nekas. Pašam Keišam naudiņa jebkurā gadījumā ieripos kontā.

    Atbildēt

Pievienot komentāru