Ar labiem rezultātiem mūsu sportistiem noslēdzies Kūku pagasta Baļotes ezerā no 9. līdz 13. jūlijam notikušais pasaules čempionāts karpu makšķerēšanā jauniešiem U22 grupā un 4. pasaules čempionāts karpu makšķerēšanā sievietēm. Bez pašvaldības atbalsta tik liela mēroga pasākums nevarētu notikt, un atbalstam atvēlēti 18 000 eiro.
Taču ne visi pozitīvi vērtē pašvaldības ieguldījumu. Tā opozīcijas deputāts Aivars Kraps domes sēdē rosināja diskusiju par atbalsta lietderīgumu. Viņš gribēja zināt finansējuma avotu un precizēt, kas tad ir organizatori.
Deputāts Ilmārs Luksts skaidroja, ka rīkotājs ir Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija. Pašvaldības materiālos par čempionātu kā rīkotāji minēti: starptautiska federācija – FIPSed (Fédération Internationale de la Pêche Sportive en Eau Douce), Latvijas Makšķerēšanas sporta federācija un Karpu makšķerēšanas asociācija.
– No pašvaldības puses ieguldījums ir 18 000 eiro no naudas, ko ieņem par licenču pārdošanu makšķerēšanai Baļotes ezerā. Bija lūgums priekšfinansēt tagad čempionātu ar daļu no ieņēmumiem, ko iegūs, līdz gada beigām pārdodot licences, un nauda, ko iegūs gada otrajā pusē, atgriezīsies budžetā. Tas ir liels pasākums ar starptautisku dalību, un šis ir tikai sagatavošanās posms. Ja viss notiks raiti, tad 2026. gadā Baļotē varētu notikt pasaules čempionāta posms vīriešiem. Un tas jau ir nopietns pieteikums šāda mēroga sacensībām. Bez atbalsta tas nenotiek nevienā vietā, un makšķerēšanas federācija bez atbalsta viena pati to nesarīkotu. Bet mums tas ir ieguvums uzņēmējiem, jo tiek izmantotas viesnīcas, viesu mājas un ēdināšanas pakalpojumi, – sacīja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis.
A. Kraps interesējās, kas nolēma liegt vietējiem 10 dienas pirms sacensībām makšķerēt Baļotē? Cilvēks varbūt nopircis gada licenci, bet viņam liegts to izmantot.
R. Ragainis skaidroja, ka tādi ir čempionāta nosacījumi, ka pirms tam ir aizliegums uz piebarošanu un jebko citu, kas var ietekmēt komandu konkurenci. Doma esot tāda, ka varbūt kādā vietā kāds piebaros zivis kādas komandas labā. Tāpēc tādi ir nosacījumi, ko sacensību organizators pieprasa.
A. Kraps joprojām bija kritisks par tēriņiem, jo ko gan tādas sacensības varot dot, piemēram, tantei Viesītē? Kāds visiem novada iedzīvotājiem ir ieguvums, jo 18 000 piešķirti laikā, kad daudz ko nevar atļauties?
– Jebkurš liels pasākums atmaksājas ar devumu tautsaimniecībā. Ja mēs runājam par šāda mēroga pasākumiem, tad tā ir tirdzniecība, tūrisms, viesnīcu sfēra. Bet, ja tā skatās, tad arī valsts atbalstīts pasaules čempionāts rallijā ne tantei Viesītē, ne Bauskā vai onkulim Alūksnē arī droši vien neko nedod. Bet atpazīstamību pasaules mērogā un tūristu piesaisti tas nes. Un arī šajā čempionātā atklāšanā, kad prezentē valstis, šo valstu blogeri uzsvēra to, ka tas ir Jēkabpils novads, Zīlāni, Baļotes ezers, Latvijas daba. Nav vienkārši novērtēt to ieguvumu, kas var būt nākotnē, – uzskata Raivis Ragainis.
I. Luksts atkal atgādināja, ka čempionāta rīkošanai atvēlētais finansējums nav no ceļu fonda vai citām budžeta sadaļām, tas ir iegūts, tirgojot makšķerniekiem licences.
A. Kraps vienalga palika pie sava, ka tas ir nelietderīgi, jo jebkura nauda taču nonākot budžetā, arī licenču maksa, un tad jau labāk ar to kādu ceļu noasfaltēt, ne čempionātu rīkot. Protams, ieguvumu nevarot tā vienkārši nomērīt, un bija pilnas kafejnīcas un viesnīcas, bet vai šī pasākuma dēļ tās būs pilnas pēc mēneša vai diviem?
– Mums ir bijuši rallija posmi un citas lielas sacensības, un tas nav devis nekādu grūdienu tūrismam vai viesnīcu biznesam, – uzskata Aivars Kraps.
Deputāts Leonīds Salcevičs savukārt vaicāja par pašvaldības darbinieku ieguldījumu čempionāta rīkošanā un norisē. Viņi ieguldījuši daudz darba ik dienu, bet, vai par to esot noslēgts kāds līgums ar organizatoriem, vai viņi saņem kādu atlīdzību no tiem un vai tas nekavēja viņus veikt tiešos darba pienākumus?
– Darbinieki šo ezeru ir izauklējuši līdz tam, lai tur notiktu čempionāts, un tāpēc viņi ar sirdi un dvēseli tur piedalās, un tas, ka viņi ir pārguruši un pārstrādājuši stundas, viņi par to neprasa naudu. Viņi to dara uz pašvaldības atalgojuma rēķina, bet tas ir arī viņu tiešais pienākums rūpēties par šo ezeru. Tas, ko viņi dara pēc darba, tas ir kā pašvaldības atbalsts pasākumam, un to viņi dara brīvprātīgi, – teica R. Ragainis. Arī I. Luksts sacīja, ka tad, ja runa ir par vides inspektoriem, tas ir viņu pienākums uzturēt šo ezeru. Savukārt, ja darbinieks, atbilstoši amata aprakstam, būdams čempionātā, informē soctīklos par tā norisi, tad uz kāda cita līguma pamata lai viņš to darītu? Un kādam gan jābūt līgumam, lai darbinieks runātu ar medijiem?
L. Salcevičs iebilda, ka varbūt darbiniekiem, kuri ikdienā bija pie Baļotes, bija jāveic pienākumi citur, piemēram, pie Saukas ezera. I. Luksts paskaidroja, ka visi arī sacensību laikā strādājuši ikdienas režīmā, un, ja kādam bija jābūt Saukā, viņš tur arī bija, un viss ticis kontrolēts.
Pasaules čempionātā piedalījās sportisti no Anglijas, Velsas, Francijas, Ungārijas, Itālijas, Lietuvas, Nīderlandes, Rumānijas, Ukrainas un Latvijas. Pie Baļotes ezera visu nedēļu rosījās aptuveni 250 cilvēku – dalībnieki un to apkalpojošais personāls.
Zvejnieks
Attistibas parvaldes vaditajs pieņēma nelikumīgu aizliegumu tās dienas liegt citiem makšķerēt. Likums neļauj tādu aizliegumu radīt. Mērs sameloja,kuro reizi jau. Te rīkojuma sagatavotājs jāsoda par pilnvaru pārsniegšanu
asaris
Par to vainīgie ir pamatīgi jāizlamā.
Līdaka
Lielu puiku izklaides apmaksā tā tante no laukiem. Kauns,kungu izklaides apmaksā no iedzīvotāju naudas. Cik naudas izgāza,kad Luksta kundziņš uz Franciju brauca,pieredzi smelties kā zvejot. Tautu par muļkiem tur
prusaks
Kāpēc Goga nav novērtējis fotobildi pie raksta ? Tajā redzamā makšķerniece ir pelnījusi Goga vērtējumu.
Goga
Dupsītis kā persiks, bet vēderiņš gan pārāk ļumīgs un prasa treniņu.