Katrs pedagogs neatkarīgi no reģionālajām demogrāfijas atšķirībām ir pelnījis taisnīgu atalgojumu, bet skolēni – augstvērtīgu izglītību. Lai novērstu pašreizējā finansēšanas modeļa trūkumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar 2025. gada 1. septembri plāno ieviest jaunu skolu finansēšanas modeli «Programma skolā». Jaunā modeļa būtība, finansējuma aprēķina un piešķiršanas principi skaidroti IZM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par finansēšanas modeli «Programma skolā», kas 7. novembrī tika nodots sabiedriskajai apspriešanai un jau saņēmis oficiālus atzinumus no saistītajām ministrijām un sociālajiem partneriem. Pirms tam IZM rīkoja preses konferenci reģionālo mediju žurnālistiem.
– Raugoties uz bērnu lasītprasmes vērtējumiem un centralizēto eksāmenu rezultātiem, mums bija skaidrs, ka kaut kas nav kārtībā: ja rezultāti nav tādi, kādus sagaidām, vai nu metode, kā strādājam, vai atbalsts, kādu piedāvājam skolēnam, nav pietiekami labi, – konstatē izglītības ministre Anda Čakša.
– Tieši tādēļ mēs kopā ar pašvaldībām sākām strādāt pie skolu tīkla sakārtošanas. Tad arī konstatējām, ka esošajā demogrāfiskajā situācijā finansēšanas modelis, kad nauda seko skolēnam, vietās, kur ir mazs iedzīvotāju un līdz ar to arī bērnu skaits, nenodrošina pietiekamus resursus, lai finansētu visas tās vajadzības, ko esam definējuši kā labai izglītībai atbilstošas.
Pašreizējais modelis «Nauda seko skolēnam» ieviests 2009. gadā un, ministrijas ieskatā, ir sevi izsmēlis. Pusotru gadu ciešā sadarbībā ar pašvaldībām, izglītības iestādēm un sociālajiem partneriem IZM eksperti veikuši modeļa «Programma skolā» izstrādi. Jaunā modeļa mērķis ir nodrošināt taisnīgāku un konkurētspējīgāku pedagogu atalgojumu, kā arī uzlabot izglītības kvalitāti visā Latvijā neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, kas nereti ir neprognozējami mainīgs un negatīvi atsaucas uz mērķdotāciju.
Ministre skaidro, ka «Programma skolā» finansējums veidots, izanalizējot situāciju, kādā šobrīd esam: – Redzam, ka nav pietiekams atbalsts talantīgajiem bērniem, kā arī tiem, kam ir mācīšanās grūtības. Jaunajā modelī ir trīs svarīgākās komponentes: skolotāju algu fonds, administrācijas izmaksas un atbalsta personāla algu fonds. «Programma skolā» paredz, ka finansējums tiks aprēķināts un sadalīts divās daļās. Lielākā no tām (skolotāju algu fonds, administrācijas izmaksas, 2% piemaksa un ģimnāziju gadījumā – 15% piemaksa) tiek novirzīta katrai konkrētai izglītības iestādei atkarībā no īstenotās programmas, nevis centralizēti pašvaldībai, kā tas ir pašlaik. Pašvaldībā nonāks tikai tā finansējuma daļa, kas ir direktoru algu fonds un atbalsta personāla algu fonds. Pēdējais tādēļ, ka situācijā, kad izglītības iestādē ir mazs skolēnu skaits (un pašlaik mazākais pieļaujamais skaits 1.–9. klašu grupā ir 5 skolēni klasē), pašvaldība var veidot atbalsta personāla komandu, kas strādā vairākās skolās. Tieši pašvaldības ir skolu dibinātājas, tās izvēlas direktorus, un, saprotot to, cik liela loma augstvērtīgu rezultātu sasniegšanā ir direktoram, šādi vietvarai ir rīks, kā vienoties, kādi rezultāti ir jāsasniedz skolai. Savukārt ministrijai ar pašvaldību jāvienojas, kādus rezultātus mēs sagaidām no pašvaldības un katras konkrētās skolas.
Jaunais modelis pašlaik izstrādāts tikai vispārējai izglītībai, bet darbs notiek arī attiecībā uz pirmsskolas un profesionālo izglītību.
Finanšu aprēķini veikti ar paredzēto pedagogu zemākās darba algas stundas likmes pieaugumu 9,79 eiro stundā, pieņemot, ka izglītojamo skaits un struktūra saglabājas 2024./2025. mācību gada līmenī.
IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa analizēja atšķirības starp esošo un plānoto finansēšanas modeli un demonstrēja ieguvumus no to maiņas: – Ja pašvaldība kā dibinātājs ir pateicis, ka šajā vietā ir nepieciešama izglītības iestāde un tajā tiek realizēta konkrēta programma, tad ir jānodrošina viss vajadzīgais finansējums. Tie ir kritēriji, par ko esam daudz runājuši iepriekš – skolu atbilstības kritēriji, bet tie ir nepieciešami tikai tāpēc, lai mēs varētu vienoties, kuros gadījumos pedagogu atalgojumu 100% nodrošina no valsts budžeta; kuros gadījumos tas nāk no diviem avotiem – valsts dotācija un pašvaldības finansējums, bet kuros (ja pašvaldība ir lēmusi, ka izglītības iestādei konkrētajā vietā jābūt, bet valsts saka, ka netiks finansēta skola ar tik mazu bērnu skaitu) algas pedagogiem būs tikai no pašvaldības budžeta. Turpmāk katras izglītības iestādes vadītājs ļoti precīzi zinās, kāds finansējuma apjoms atnāks uz konkrēto skolu. To aprēķina, par pamatu ņemot nodrošināmo mācību stundu skaitu (arī audzināšanas, fakultatīvo un darba stundu skaitu citiem pienākumiem). Šis laiks ir atkarīgs no klases lieluma. Mazākās klasēs apmaksājamais laiks ir mazāks. Papildu finansējums tiek piešķirts izglītības iestādēm, kuras īsteno programmas bērniem ar speciālajām vajadzībām, finansējums administrācijas izmaksām, divu procentu finansējums dažādiem atbalsta pasākumiem katrā konkrētā skolā, kā arī 15% papildu finansējums valsts ģimnāzijām. Jāpiebilst, ka ejam uz to, lai nebūtu ļoti lielu vai ļoti mazu klašu skolās. Mūsuprāt, optimālais skolēnu skaits klasē ir 20–24 bērni. Tā kā sistēmā ienāks papildu finansējums (nākamā gada četriem mēnešiem – no 01.09.2025. līdz 31.12.2025. – paredzēti 35 miljoni eiro), tiks pieprasīti arī konkrēti sasniedzamie kvalitatīvie rezultāti.
Žurnālisti tūdaļ arī lūdza precizēt, kādi būs šie kvalitātes rādītāji? E. Kanaviņa atbildēja: – Mēs monitorēsim trīs rādītājus: pirmkārt, skolēnu labbūtība. Šogad izstrādājam speciālu anketu, ar kuras palīdzību ik gadu noskaidrosim skolotāja, skolēna un viņa vecāku labbūtību konkrētā izglītības iestādē. Otrais rādītājs ir skolēna sniegums – gan centralizētajos eksāmenos, gan monitoringa darbā. Trešais – skolēnu tālākizglītība (vidējā vai augstākās izglītības posmā).
Ministre piebilda, ka no pašvaldības puses var būt arī citas prasības, jo, piemēram, kad izglītības dienests dodas uz skolām, tad pārbaudīts tiek deviņās kategorijās, bet minētās trīs ir galvenās.
Vairākumu preses konferences dalībnieku uztrauca konkrētu skolu likteņi un skolu tīkla sakārtošana kopumā. Atbildot uz to, ministre uzsvēra: – Ministrija izstrādā prasības, bet skolu tīklu veido pašvaldības. Ar visām pašvaldībām esam vēl un vēl runājuši, ka tieši tās ir atbildīgas par skolu tīkla sakārtošanu. Ar visām pašvaldībām, arī Jēkabpils novadu, mums ir cieša sadarbība par skolu tīkla sakārtošanas jautājumiem. Visur esam izrunājuši, kur ir kāda situācija, kur var būt kādas atrunas, kas visbiežāk saistītas ar infrastruktūru, un praktiski par visām skolām ir saprotams, kā būs nākotnē. Ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu nepieņemt nekādu lēmumu par skolu tīkla sakārtošanu, tad gan pašvaldībai būs jāfinansē savu skolu darbība, nevis noņemot no lielajām skolām naudu un atdodot to mazajām, tādējādi padarot nevienlīdzīgus apstākļus pilnīgi visiem, bet gan katrai skolai būs jāsaņem tieši tāds finansējums, it kā pašvaldībā viss būtu izdarīts.
Un tad, kad ir panākta vienošanās par konkrētas skolas eksistenci, tad gan izglītības kvalitāte, rezultāti nevar būt atšķirīgi – vai tā būtu maza vai liela skola, pierobežā vai Rīgā. Ir kritēriji, ka mazāk par pieciem bērniem klasē ne-drīkst būt, kā arī nedrīkst būt apvienotās klases. Tomēr nauda nav sasaistīta ar katra konkrēta bērna sasniegumiem, bet gan ar to, kā katra bērna sniegums uzlabojas un kāds nepieciešamais atbalsts viņam vajadzīgs, lai skolēnam iedotu labāko iespējamo ceļu.
– Ja man vakar bija 4, bet šodien 6, tad esmu uzvarētājs, bet, ja man vakar bija 5, bet šodien 3, tad kaut kas netiek darīts kā nākas, – skaidro ministre.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
joks
No Krustpils pamatskola bērnu dārza grupiņām izņem bērnus , jo direktorei nav kontakta ar vecākiem, direktor Stiebriņa neuzklausa, nerisina problēmas, komunikācījas nekādas.
Fakts
Jo tas ir cilvēks - ieliktenis, kas tikai gaida algas dienu un nav piemērots šādu pienākumu veikšanai.
prusaks
Ja tā ir, tad tas nav joks.
pb
Tas cilvēks ir savācis visas savas meitas , mazmeitas un vēl veselu rindu radu.