19. maijā Radžu ūdenskrātuvē konstatēti miruši ķīri, kam bijusi putnu gripa. Tā kā BD redakcijā esam saņēmuši iedzīvotāju zvanus ar bažām par to, ka vīruss, ko izplatīs slimie un mirušie putni, Radžu ūdenskrātuvē var saglabāties ilgi un apdraudēt arī mājdzīvniekus un cilvēkus, situāciju lūdzām komentēt Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieku Gunāru Rubinu.
Kā informē G. Rubins, mirušie putni tiek vākti gar Radžu ūdenskrātuves krastu un utilizēti, bet uz salām, kur tie ligzdo, tos savākt nedodas. Tas neesot nepieciešams, jo tā ir dabiska vide, kur putni dzīvo kolonijā. Tos izbiedējot un veicinot pārlidošanu, tiktu veicināta arī putnu gripas izplatība. G. Rubins stāsta, ka nav pamata bažām par ilgstošu vīrusa klātbūtni Radžu ūdenskrātuves ūdenī vai vidē ap ezeru, ko varētu radīt mirušie putni vai to fekālijas, kā dēļ atpūta pie ezera var būt riskanta visu vasaru. Vīruss fekālijās ir līdz trīs dienām, bet pēc tam iet bojā. Viss atkarīgs no vides temperatūras: jo zemāka gaisa un ūdens temperatūra, jo ilgāk vīruss var pastāvēt, bet tagad, pieturoties siltam laikam, tas iet bojā ātrāk.
-Vīrusa izplatība no inficēta miruša putna vai fekālijām iespējama trīs četras dienas, ūdenī, kur vēsāks, aptuveni nedēļu, maksimums, divas. Vīruss apsīks, un daba pēc tam pati attīrās. Redzēs, cik ilgā laikā kolonija gripu pārcietīs un kas būs ar putnu mazuļiem. Mājputniem mirstība ir aptuveni 60% un līdz pat 100%. Izrādās, ka ķīri arī ir ļoti uzņēmīgi pret putnu gripu, un letalitāte varētu būt tāda pati, tātad izdzīvot varētu kādi 30%. Viss process var ilgt aptuveni mēnesi. Ar slimību var inficēties, un diemžēl iet bojā arī citi putni, arī pīles un gulbji. Taču tie gan ir izturīgāki, un var izslimot un izdzīvot. Taču jāatceras, ka visi slimie putni izplata vīrusu, - stāsta Gunārs Rubins. Viņš uzsver, ka tāpēc svarīgi ievērot visus aizliegumus, ko iesaka speciālisti: neļaut mājdzīvniekiem piekļūt teritorijai ap ezeru, neaiztikt slimus un novārgušus savvaļas putnus, nenest tos mājās, uz dzīvnieku patversmēm vai veterinārajām klīnikām, jo putnu gripa nav izārstējama, nepeldēties, nemakšķerēt un nepārvietoties ar peldlīdzekļiem Radžu ūdenskrātuvē. Ļoti būtiski esot nepieļaut, ka vīruss nonāk mājputnu novietnēs.
Vaicāts par iespējamu putnu gripas pārnesi uz mājdzīvniekiem no saskares ar slimu vai mirušu putnu vai, piemēram, no lapsas, kas apēdusi slimu putnu un, ieklīstot piemājas teritorijā, var inficēt suņus vai kaķus un tālāk no mājdzīvniekiem putnu gripa tiek pārnesta uz cilvēku, G. Rubins stāsta, ka teorētiski tas ir iespējams. Taču vismaz līdz šim Latvijā nav konstatēti gadījumi, kad šādi ar putnu gripu būtu saslimis cilvēks. Speciālists atkal uzsver nepieciešamību ievērot noteiktos aizliegumus.
Izskanējuši arī jautājumi par to, vai tagad Radžu ūdenskrātuves pludmale vairs atbildīs Zilā karoga statusam? Kā skaidro novada Attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts, pašvaldība ir sazinājusies ar Zilā karoga komisiju, un secināts, ka nav pamata liegt peldvietai Zilā karoga pludmales statusu, jo situācija ar putnu gripu neietekmē ūdens sastāva kvalitātes rādītājus, kas ir labi. Taču pagaidām atliks Zilā karoga pacelšanu pludmalē, kas bija plānota šajās dienās. Karogu pacels, tiklīdz situācija normalizēsies un Radžu ūdenskrātuvē atkal varēs peldēties.
I. Luksts arī pastāstīja, ka “Jēkabpils pakalpojumiem” ir uzdots savākt teritorijā ap ūdenskrātuvi mirušos putnus, un tas tiek darīts katru dienu. Cilvēki arī varot ziņot par redzētiem beigtiem putniem, un tas arī tiek darīts.
Procesam seko gan PVD, gan Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldība, un iedzīvotāji tiks informēti par situācijas attīstību. Par mirušu putnu gadījumiem ieteicams ziņot SIA “Jēkabpils pakalpojumi” dežūrdienestam, sūtot “WhatsApp” ziņu vai zvanot pa tālruņa numuru 29387082. Kā arī var informēt, zvanot pa PVD uzticības tālruni - automātisko atbildētāju 67027402 vai informējot tuvāko PVD pārvaldi.
D. Gagunova foto
