Ja neskaita Daugavu, tuvākā ūdenskrātuve, kur Jēkabpils markšķernieks var mēģināt kaut ko noķert, ir Radžu ūdenskrātuve. Ilgus gadus ūdenskrātuvi līdz ar Mežaparku apsaimnieko  Jēkabpils Sporta centrs. Tas ūdenskrātuvē organizēja arī licencēto makšķerēšanu un nodrošināja makšķerēšanas noteikumu kontroli. Tagad sporta centra atbildības zonā palikusi tikai papīra licenču tirgošana. 

     – Pašlaik ir izsludināts iepirkums karpām, kuras ielaidīsim Radžu ūdenskrātuvē. Tā mēģināsim atdzīvināt licencēto makšķerēšanu. Paredzēts ielaist 2,5 tonnas zivju svarā no 2,5 līdz 5 kg. Tas jau varētu būt interesanti nopietniem makšķerniekiem. Iepir­kums beigsies 15. novembrī, un tad vēl paredzēts četras nedēļas izpildes termiņš. Jautājums ir, vai pietiks naudas, lai tik daudz iepirktu. Tas atkarīgs no tā, kādu cenu nosauks pārdevēji. Otrs pasākums, ko pašlaik realizējam, ir izmaiņas licencētās makšķerēšanas noteikumos. Gribam atcelt punktu, kas atļauj  makšķerēt tikai no Jēkab­pils Sporta centra iznomātajām  vai pieguļošo zemju īpašnieku laivām. Meža­parka izmantošanas noteikumos paredzēts, ka ar savām laivām var atpūsties uz ūdens, bet makšķerēt – nevar. Šis punkts būtu jāmaina un vēl daži, arī tie, kas saistīti ar lomā paturamo zivju skaitu un svaru. Pašlaik izmaiņas licencētās makšķerēšanas noteikumos tiek saskaņotas. Cerams,  ka līdz nākamā ga­da 1. maijam tās būs ieviestas, – stāsta Attīs­tības pārvaldes Vides un dabas resursu aizsardzības nodaļas speciālists Vitolds Drozds.

    Ir dažādi viedokļi par zivju daudzumu šajā ūdenstilpē. Daži aptaujātie makšķernieki uzskata, ka zivju ir palicis mazāk, taču, kā liecina uzskaites dati,  pēdējā laikā pārdoto  licenču skaits un ieņēmumi  ir daudz maz stabili. Tā 2021. gadā licences pārdotas par 4428 eiro, 2022. gadā – par 3874 eiro, 2023. gadā – par 4353 eiro, bet šī gada tikai 1. pusgadā ieņēmumi bijuši 3626 eiro. Jāņem vērā, ka  gados, kad nav izveidojusies stabila ledus sega, ziemā ieņēmumi no licenču pārdošanas ir mazi. 

   Ja pagājušajā gadā kopumā pārdotas 1107 licences, tad šī gada pirmajā pusgadā – jau 1148. Tomēr, kā teica V. Drozds, otrajā pusgadā ieņēmumi parasti ir zemāki nekā pirmajā. Lai vai kā, bet nekāda makšķernieku intereses samazinājuma tendence nav vērojama.  

      Svarīgs rādītājs ir nodoto licenču skaits. Pēc tajās aizpildīto lomu uzskaites tabulas datiem var spriest, kādas un cik daudz zivju no ūdenstilpes tiek izņemtas. 2022. gadā konstatēts, ka Radžu ūdenskrātuvē nodotas tiek  mazāk par 20 procentiem aizpildītu licenču. Tas ir krietni par maz, lai spriestu par izķerto zivju apjomu. Pēdējos gados stāvoklis gan krietni uzlabojies – pagājušajā gadā nodoti 60%  izsniegto licenču, bet šogad – jau  75%. Ap­mēram puse licenču tiek tirgotas papīra formātā, un daudzi tās nenodod, savukārt, ja ir iegādātas elektroniskās, jaunu nevar saņemt, pirms nav veikta iepriekšējās copes lomu ievadīšana. Pilnībā pāreju uz elektroniskām licencēm kavē tas, ka Ra­džos ļoti daudz makšķerē pensionāri, kuriem licenču iegāde un atskaišu nodošana internetā var sagādāt grūtības. Pagai­dām Radžu ūdenskrātuvē papīra formāta licences saglabāsies. Daudzi iegādājas arī gada vai trīs mēnešu licences. Arī tajās norādītās ziņas īstu uzticību nevieš, jo tikai retais makšķernieks  katru dienu atzīmē savus lomus. Ideālais variants būtu, kā tas ir  realizēts Baļotes eze­rā attiecībā uz karpām, kur licencē zivs jāieraksta, līdzko tā noķerta. 

 

 

Zivis Radžu ūdenskrātuvē ir! Vai būs vēl vairāk – tas atkarīgs no apsaimniekotāju rocības, varasvīru ieinteresētības un makšķernieku godaprāta. 

Foto no Jēkabpils Sporta centra arhīva

 

     Šogad Radžu ūdenskrātuvē ielaida ievērojamu skaitu zandartu mazuļu. Zandarti te laisti arī iepriekš – 2010. un 2011. gadā, bet aptaujātie makšķernieki teicās, ka  šīs zivis nav manījuši  un nav arī dzirdējuši, ka kāds tās būtu noķēris.  Viņuprāt,  ie­laistos mazuļus  apēduši asari un līdakas. V. Drozds gan bilda, ka kaut cik zandartu ūdenskrātuvē tomēr būtu jābūt, vienkārši tos neviens mērķtiecīgi te neķer, un to makšķerēšanas paņēmieni tomēr atšķiras no citu plēsīgo zivju copes paņēmieniem.  Zandartam patīk  duļķains ūdens, un varbūt te tas ir par dzidru. Varbūt tomēr ar regulāru ielaišanu, kā tas ieteikts zivsaimniecības ekspluatācijas noteikumos, zandartus  izdosies šeit iemitināt. Pieredze rāda, ka zandarts ir tā zivs, kas piesaista makšķerniekus. 

    Savulaik Radžos ielaistas arī karūsas un karpas. Makšķernieki stāsta, ka tās gan nekur nav pazudušas. Pavasarī ķeroties kā trakas. Turklāt karpas ķeras dažāda lieluma, tas nozīmē, ka te viņām ir veiksmīgs nārsts. V. Drozds uzskata, ka karpām vajadzēs no­teikt tādu maksimālo lomā paturamo svaru, kas ne­ļaus izķert  karpas, kuras tiks ielaistas šajā rudenī. 

    Regulārie Radžu copmaņi ir nobažījušies par šeit mītošajiem kormorāniem jeb jūras kraukļiem.  Tie visbiežāk redzami, sēžot uz mazas saliņas netālu no Radžu dižakmens. Tie apdzīvojot arī dažus kokus uz saliņas pretī pludmalei.  Agrāk bijuši divi trīs pāri, bet tagad jau ap 50 putniem. Viens kormorāns dienā var apēst ap 3 kg zivju. Bail iedomāties, cik  kg zivju šie rīmas apēd gada laikā.  

    Dabas aizsardzības speciālists V. Drozds zināja stāstīt, ka šo jautājumu pašvaldība pašlaik risina.   Tā vērsusies Dabas aizsardzības pārvaldē ar lūgumu atļaut šo putnu izšaušanu.   Ja tāda atļauja tiks sniegta, tad tiks izsludināta izsole vai cita procedūra par šo putnu iznīcināšanu.  Alūksnes ezerā tādā veidā kormorānu problēma esot pilnībā atrisināta. 

    Pagaidām tiks turpināta arī licencētā vēžošana. V. Drozds saka, ka interese par to esot, jo tādu vietu, kur tos likumīgi var ķert, Latvijā ir maz. Interesenti zvanot pat no Kurzemes. Problēma ir tā, ka pašreizējie licencētās makšķerēšanas noteikumi paredz vēžu ķeršanu tikai ar sporta centra izīrētajiem krītiņiem. Tas nekādi neiet kopā ar licenču iegādi internetā. Par šo problēmu būšot jādomā un, iespējams, nākotnē kas jāmaina. 

     Savulaik tika deklarēts, ka daudz zivju Radžu ūdenskrātuvē izēd sami, kas te dažādos veidos ieviesušies un savairojušies. V. Drozds domā, ka tādam uzskatam īsti nav pamatojuma, jo  samu ēšanas paradumi zinātniski nemaz  nav pētīti. Arī aptaujātie re­gulārie Radžu  copmaņi nav pārliecināti, ka sami  izēd tik daudz zivju, ka tas varētu atstāt nopietnu iespaidu uz to populāciju. 

   Viens gan ir skaidrs, un tas attiecas ne tikai uz Radžu ūdenskrātuvi, ka ar zivju ielaišanu nekas vēl  nebeidzas. Arī makšķerēšanas kontrolei jābūt nopietnai, regulārai, bet sodam par nelikumīgām darbībām – neizbēgamam. 

 

Uzziņai

Radžu ūdenskrātuve ir karjerā izveidota mākslīga ūdenstilpe 158 ha platībā.  Ūdenskrātuve radusies 1987. gadā pēc dolomīta karjera applūdināšanas.  Tajā atrodas 8 salas. 2022. gadā izpētes zvejā konstatētas 14 zivju sugas: raudas, asari, līdakas,  sami, karūsas, sudrabkarūsas, plauži, pliči, ķīši, auslejas, akmeņgrauži, līņi, vīķes. Kontrolzvejā netika konstatētas, bet pilnīgi droši šeit mīt arī karpas un zandarti, kā arī vēži.  

 

    Publikācijas tapušas projekta Nr. 24-00-S0ZF04-000011   «Sabiedrības informēšana 2024. gadā par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību, veidojot publikāciju ciklu reģionālajā laikrakstā un sociālajos tīklos» ietvaros.