Atbilstoši 28. martā valdībā apstiprinātajam rīkojumam no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam 32 pašvaldībās izsludināta ārkārtējā situācija, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgraužu postījumus. Jēkabpils novadā ārkārtējā situācija noteikta Aknīstes, Asares, Atašienes, Ābeļu, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rubenes, Salas, Saukas, Variešu, Viesītes un Vīpes pagastā.
Lēmums pieņemts, jo mizgraužu izplatība var izraisīt neatgriezeniskas negatīvas pārmaiņas mežaudžu struktūrā, radīt ekonomiskus zaudējumus un koksnes kvalitātes pazemināšanos. Latvijā analogs lēmums tika pieņemts 2007. gadā, un divu gadu laikā mizgrauža populāciju izdevās ievērojami samazināt.
Kā informē Valsts meža dienests (VMD), pēdējo divu gadu laikā novērots straujš egļu astoņzobu mizgrauža populācijas pieaugums. To apliecina gan LVMI «Silava» veiktā meža kaitēkļu monitoringa dati, gan VMD izsniegto ciršanas apliecinājumu skaits. Tā, piemēram, 2022. gadā atzinumi par audzes nociršanu vienlaidus sanitārajā cirtē egļu astoņzobu mizgraužu bojātās egļu audzēs izsniegti ap 2 300 hektāros meža. Iepriekšējos gados šis skaitlis svārstījies 550 līdz 850 hektāru robežās. Tātad 2022. gadā bojāto audžu platība palielinājusies aptuveni trīs reizes. Visplašākie un intensīvākie kaitēkļa bojājumi vērojami Vidzemē (Madonas, Cēsu, Valmieras, Smil-tenes, Gulbenes novadā), kā arī Sēlijā.
Iepriekšējais, salīdzinot ar 2021. gadu, bija labvēlīgs mizgraužu attīstībai, rezultējoties ļoti augstā lidošanas aktivitātē visas sezonas garumā. Karstais laiks vasaras otrajā pusē un siltais rudens sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu mežaudzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāti zinātnieki novērojuši vēl pat novembra sākumā. Līdz ar to tagad ir nepieciešams veikt radikālus pasākumus bīstamā meža kaitēkļa ierobežošanai un egļu audžu aizsardzībai.
Bojātu egļu audzi izglābt vairs nav iespējams, tāpēc egļu aizsardzība sākas ar to audžu aizsargāšanu, kur mizgrauzis vēl nav nonācis.
BD vaicāja Jēkabpils novada pašvaldības mežsaimniecības inženierim Ralfam Danielam Midegam, kur mizgraužu postījumi novadā ir lielākie? Viņš skaidro, ka vissmagāk mizgraužu invāzija skārusi Gārsenes pagastu un bijušā Viesītes novada teritoriju. Mizgrauzis ir tikai dažu milimetru izmēra kukainis, bet savairojoties spēj nodarīt lielus postījumus. Situācijā, kad uz koka mizas jau ir redzami daudzi caurumiņi, tas jau ir mizgraužu jaunās paaudzes pārņemts. Bet brīdī, kad kokā jau ir iekļuvusi mizgrauža mātīte, lai sāktu dēt olas, tas ir tikai vien mazs caurumiņš, ko faktiski nav iespējams pamanīt, un ir iespaids, ka koks ir zaļš un vesels, kaut arī jau invadēts. R. D. Mi-degs stāsta, ka diemžēl egļu astoņzobu mizgrauzis nodarījis pamatīgus bojājumus arī jēkabpiliešu iemīļotajam Mežaparkam. Jau skartie koki, kas nokalst, tiek izzāģēti, lai mazinātu mizgraužu vairošanos un novērstu koku bīstamību atpūtniekiem. Ir arī parka apsaimniekošanas plāns, kas paredz, ko stādīt nopostīto koku vietā. Tas varētu būt bērzs, lapegles un baltegles, kas ir izturīgākas un mizgrauzim mazāk tīkamas. Mežaparkā gan esot novērots, ka situācijā, kur nav tik lielas egļu audzes kā meža masīvos, astoņzobu mizgrauzis bojā arī lapegles un pat priedes.
BD arī vaicāja, vai un kā ārkārtējā situācija var ietekmēt mežizstrādes nozari. Kā zināms, Jēkabpils novadā mežizstrāde un kokapstrāde ir būtiskas nozares.
R. D. Midegs skaidro, ka izstrādājamā koksnes apjoma ziņā izmaiņu nav, un, visticamāk, tas var pat palielināties uz invadēto koku izciršanas rēķina. Tas, kas ir būtiski, īpaši veicot krājas kopšanas cirtes, ir rūpīgi ievērot visus nosacījumus, lai neradītu kaitējumu veselajiem kokiem un nepalielinātu mizgraužu izplatības risku. Lai to novērstu, svarīgi rūpīgi savākt zarus un citus cirsmas pārpalikumus, lai neveicinātu mizgraužu vairošanos, un sekot, lai ar tehniku netiek bojāti koki un to saknes. Eglēm ir sekla sakņu sistēma, ko var ietekmēt ar lieljaudas tehniku. Tāpat bojāta miza mazina koka aizsardzības spējas un padara to neizturīgāku pret mizgraužu postījumiem.
