Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi jauno Pašvaldību likumu, kur runa ir arī par iedzīvotāju padomju izveidošanu.
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir noteikts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim valdība izstrādā un iesniedz Saeimā likumprojektu, kas paredz pilsētu un pagastu tiesības ievēlēt savus pārstāvjus vietējām kopienām svarīgu jautājumu risināšanai. Valdība to nolēma regulēt ar Pašvaldību likumu. Saeima tam piekrita, paredzot, ka pašvaldībā var izveidot konsultatīvas pašvaldības institūcijas – iedzīvotāju padomes.
Cik par šādu padomju izveidi vaicāts Jēkabpils novada vadībai, liela atbalsta tam nav bijis: ja liks veidot, veidosim. Nu varēs arī neveidot, nav obligāti. Var saprast pašvaldības nostāju, jo iedzīvotāji nemaz nav tik aktīvi, ka bariem rautos bez atlīdzības un, ziedojot savu brīvo laiku, izvirzītu iniciatīvas un cīnītos par to īstenošanu.
Vairums cilvēku vispār netic, ka iedzīvotāji var kaut ko ietekmēt vai ir vienaldzīgi pret notiekošo. Bet, īpaši lielās pašvaldībās, nenāktu par ļaunu, ja iedzīvotāji varētu iestāties par kopienai aktuālām lietām, un padomes varētu kļūt par pašvaldības palīgu un iedzīvotāju viedokļu paudēju. Ticams, ka ne uzreiz, bet atdeve varētu nākt ar gadiem, kad iedzīvotāji aptvertu padomju jēgu un iespējas.
Atbrīvojot pašvaldības no pienākuma tās veidot, tāda iespēja tiks atmesta pavisam. Iedzīvotāju viedoklis jau reiz tika ignorēts pirms reformas par teritoriju apvienošanu, arī par Sēlijas novada izveidi. Tagad teritorijās, kur nereti līdz centram ir 100 un vairāk kilometru, atbilstoši jaunajam likumam, viņu viedoklis var palikt nesadzirdēts arī vietējā līmenī.
