Jēkabpilī norisinājās Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā piedalījās arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens, kā arī pārstāvji no valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts ceļi». Tikšanās laikā bija plānots pārrunāt sabiedriskā transporta aktualitātes, kā arī valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam un tuvākajā laikā plānotos darbus līdz 2027. gadam.
Ministrs nav sajūsmā par autopārvadājumu organizāciju
Par sabiedrisko transportu K. Briškens informēja, ka ministrija ir aktīvi ķērusies klāt nozarei kā būtiskai prioritātei gan saistībā ar sabiedriskā transporta pārvadājumiem, gan esošā tīkla optimizāciju.
– Neesmu slēpis, ka neesmu lielā sajūsmā par to, kā šobrīd tiek organizēti autopārvadājumi un satiksme, par šīm ilgtermiņa lotēm pārvadātājiem, nemaz nerunājot par konkurences situāciju un godīgumu nozarē. Ir skaidrs, ka tur ir daudzas lietas, ko nav iespējams ātri atrisināt, bet tas nenozīmē, ka mēs ar šiem jautājumiem nestrādājam. Kopumā kā sabiedrisko pārvadājumu mugurkaulu es redzu dzelzceļu, un Zemgalei tas ir īpaši aktuāli, ņemot vērā, ka divas no četrām elektrificētajām līnijām noslēdzas tieši Zemgalē, – sacīja ministrs. Viņš minēja ideju par vienotu maršrutu un autobusu transporta integrāciju ar vilcienu satiksmi gan elektrificētajā zonā, gan tālāk.
Pašvaldību vadītāji sacīja, ka sabiedriskais transports tagad ir problēma, jo pārvadātāji šopavasar saistībā ar ceļu stāvokli atteicās veikt reisus. Kamēr pašvaldībām bijuši vietējie autoparki, uz tiem varējuši paļauties un viņi šos maršrutus izpildīja jebkurā situācijā. Bet tagad redzams, ka pašvaldības būšot spiestas veidot savus analogus autobusu parkus un pārvadāt skolēnus, kamēr vien vietējie ceļi netiks sakārtoti. Bet vai esot izdevīgi veidot šādu paralēlu struktūru, protams – nē.
Grib palielināt autoceļu fonda finansējumu
– Attiecībā uz autoceļiem ir redzams, ka finansējums, lai gan ir nedaudz pieaugošs, ir nepietiekams. Piekrītu speciālistiem no Ceļu būvētāju asociācijas, ka visiem kopīgi jāaicina nākamā gada budžetā autoceļiem atvēlēt lielāku bāzes finansējumu tieši autoceļu fondā. Ceļu fondā ir jābūt lielākam proporcionālajam sadalījumam no akcīzes nodokļa naftas produktiem, vismaz 80% apmērā šobrīd esošo 52% vietā, lai ceļu remontiem būtu pieejams lielāks finansējums. Situāciju ik pa laikam uzlabo papildu finansējums no ES fondu projektiem. Taču kopumā apzināmies, ka, lai arī galvenie autoceļi tiek sakārtoti un uzturēti labā līmenī, ko līdz runa ir par reģionālas nozīmes autoceļiem, tā proporcija krītas, un ar vietējiem ceļiem ir vēl sarežģītāk, – saka Kaspars Briškens.
Ministrs sacīja, ka iepriekš varbūt prioritātes projektu izvēlē nereti bijušas ne pārāk caurskatāmas. Tagad vēloties iet uz procesu, kas ir balstīts visiem saprotamos objektīvos kritērijos. Viņš piebilda, ka ir grūti uzturēt kontaktu un diskusiju par ceļiem ar 42 pašvaldībām, tāpēc redz sarunu formātu par konkrētiem ceļiem ar plānošanas reģioniem. Par tranzītielu remontu, kas aktuāls pašvaldībām, viņš sacīja, ka šo ielu un vietējo ceļu un tranzītielu remontdarbu plānošanā gribētu iet prom no principa, ka galvenais kritērijs ir satiksmes intensitāte, jo tad faktiski visa nauda ir jāatdod Rīgai.
– Mēs labi apzināmies, ka visu vēlamo nevaram izdarīt. Tāpēc ir šāds dialogs plānošanas reģionu līmenī. Es esmu gatavs strādāt arī ar konkrētām pašvaldībām. Bet, ja runājam par stratēģiskiem virzieniem, tad vēlos to darīt caurskatāmā veidā, kopīgi ar plānošanas reģioniem. Un aicinu re-ģionus iesaistīties budžeta sarunās un rosināt autoceļu fonda pieaugumu. Bet skaidrs, ka esošajos drošības apstākļos un veselības un izglītības nozares kontekstā cīņa par to nebūs viegla, – teica ministrs. Kā aktuālu jautājumu viņš minēja arī satiksmes drošību. Pērn ceļu satiksmē bojā gājuši 142 cilvēki, kas ir viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā. Tāpēc no ceļu fonda programmas mēģināšot rast naudu arī satiksmes drošības uzlabošanai, vai tie būtu divu līmeņu šķērsojumi vai velojoslas un gājēju celiņi. Ministrs uzsvēra, ka viņš solīšot tikai to, ko varēs izdarīt, bet tas nav vienas institūcijas jautājums.
Pasts ir universāla pakalpojuma sniedzējs, kam jādomā arī par sociālajām funkcijām
Pašvaldību vadītāji no citiem novadiem aktualizēja slēgto pasta nodaļu problēmu un vaicāja, kas sagaidāms pēc pasta reformas nobremzēšanas?
Visu rakstu lasiet BD 28. marta numurā
Viktors
Daiļdyrsējs Briškens un viņa izcilie makaroni