Jēkabpils novada domes sēdē piešķirts papildu finansējums divu pašvaldības izsludinātā iedzīvotāju ideju projektu konkursa projektu realizācijai. Lēmums par atbalstu abiem projektiem gan izraisīja deputātu diskusiju par to, vai nav jāmaina projektu ideju konkursa kārtība, ja redzams, ka iedzīvotāju pašu veiktie izmaksu aprēķini un piedāvājumi var neatbilst izmaksām, kādas rodas, īstenojot projekta ideju atbilstoši dažādiem normatīvajiem aktiem un iepirkumu un būvniecības nosacījumiem, kas obligāti pašvaldībai.
Iepirkuma summas ir lielākas nekā iedzīvotāju veiktie izmaksu aprēķini
Viens no tiem ir projekts «Bērnu rotaļu laukums Sēlijā», lai Sēlpils ciemā izveidotu bērnu rotaļu laukumu. Novada pašvaldība projektam piešķīra 8 816,26 eiro, taču pašvaldība arī secināja, ka projekta iesniedzēju pieteikumā norādītais bērnu laukums no konkrēta ražotāja nav sertificēts un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 18 «Spēļu un rekreācijas laukumu drošuma noteikumi». Lai laukums atbilstu nosacījumiem, pamatojoties uz veikto tirgus izpēti, darbus veica cits pakalpojuma sniedzējs, taču par piešķirto summu tika realizēta tikai maza daļa no iecerētā. Lai pilnvērtīgāk tiktu realizēta iesniegtā projekta ideja un tā atbilstu tam, par ko balsoja novada iedzīvotāji, projektu ideju pieteikumu vērtēšanas komisija nolēma piešķirt papildus 3 150 eiro projektu ieceres pilnvērtīgai realizācijai. Nepieciešamā finansējuma apmēru segs no pašvaldības 2024. gada budžeta tāmes «Jēkabpils novada pašvaldības teritoriju attīstība».
Otrs projekta idejas pieteikums bija «Daudzfunkcionāls laukums pie Gārsenes tautas nama». Projekta mērķis – Gārsenes pagastā, kur nav vietas, kur brīvā dabā varētu rīkot plašākus kultūras pasākumus, zaļumballes, Līgo svētkus, āra koncertus, sporta pasākumus, ierīkot atbilstošu laukumu to norisei. Jēkabpils novada pašvaldība projektam piešķīra 29 830 eiro, taču atbilstoši pašvaldības veiktajam iepirkumam darbu izpildei bija nepieciešami 39 708,47 eiro. Lai projekta ideju īstenotu, daļu nepieciešamā finansējuma iespējams segt no pašvaldības 2024. gada budžeta tāmes «Jēkabpils novada pašvaldības teritoriju attīstība» 6 879,19 eiro apmērā, bet atlikušo summu – 2 999,28 eiro – var piešķirt no pašvaldības šī gada budžetā Gārsenes pagasta teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai atvēlētās naudas. Ar Jēkabpils novada domes lēmumu tika atbalstīts šāds risinājums.
Secina, ka šāda attieksme nav vienlīdzīga
Opozīcijas deputāts Aivars Kraps vaicāja, vai nav tā, ka ne tikai šiem diviem, bet arī pārējiem četriem iedzīvotāju rosinātajiem projektiem, kas kopā bija seši, vajag papildu naudu, lai ieceri īstenotu pilnīgāk? Tas, kas notiek, neesot pareizi, jo visi nav vienādā situācijā. Visi taču izgāja cauri vienam vērtēšanas sietam, bet nu divi dabū naudu papildus. Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidroja, ka Gārsenei at-balsts sniegts, jo tur izmaksas izrādījušās daudz lielākas, bet daļu finansējuma var segt no pagasta budžetā atvēlētās naudas. Savukārt, apsekojot bērnu rotaļu laukumu Sēlpils ciemā, saņemtas sūdzības, ka tas neatbilst iesniegtajai idejai. Turklāt no drošības viedokļa laukumu vajag norobežot no blakus esošā dīķa. Ar citiem projektiem tādu problēmu neesot. Taču arī R. Ragainis piekrita, ka visiem vajadzētu vienādu pieeju. To pašu sacīja arī domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars, ka īsti vienlīdzīga šāda pieeja nav. – Ir bijis sākotnējais izvērtējums un izmaksu rāmis, bet nu dažiem dod papildu naudu. Taču šādas brīvprātīgas iniciatīvas organizējot un īstenojot pirmo reizi, tāpēc tagad jāvērtē, kas procesā ir uzlabojams. Jo ir tā, ka iedzīvotāji atnāk ar savu ideju un savu aprēķinu, un to arī nosaka likumā par šādiem konkursiem minētie nosacījumi, bet tad, kad dome uzvaru guvušajām idejām organizē iepirkumu un taisa projekta dokumentāciju, izmaksas ir citas. Nav nekāda noslēpuma, ka iedzīvotāji, saimnieciski nopērkot materiālus veikalā «Depo», to pašu izdarītu lētāk nekā pašvaldība. Tāpēc varbūt jāskatās, ka to var kā nevalstisko organizāciju ideju konkursu rīkot, kur vērtē tikai idejas, bet tālāk visu dara pašvaldība, lai tad jau uzreiz katram projektam ir pilnvērtīgs finansējums, – rosināja Kārlis Stars. To no-raidīja ko-miteju vadītājs Ainars Vasilis, jo par biedrībām esot vieni citi saistošie no-teikumi, kur atbalsta projektus ar 1000 eiro līdzfinansējumu. Bet iedzīvotāju ideju konkurss ar savu nolikumu ir cita procedūra.
– Cilvēki nāk ar savām idejām, un domes pienākums ir izvērtēt un saprast, vai šī ideja ir vai nav realizējama par pieteikumā minēto naudas summu. Un tad dome uzņemas atbildību un realizāciju. Ja pārietu uz to, ka cilvēki dod tikai idejas un raksta projektus caur nevalstiskajām organizācijām, tad tas vienkārši būs finansējums biedrībām projektu īstenošanai. Tad kāpēc vienam dot 30 000 eiro, bet citam 1 000 eiro? Arī tas neies cauri. Te jāskatās, ja, pārbaudot idejas realizācijas iespēju, redzams, ka tā neiekļaujas noteiktajā summā, tad tā ir noraidāma vai arī jāmeklē cits risinājums. Šis ir pirmais gads, un tas parāda, ka ir problēmas. Jautājums, vai mēs tagad redzam risinājumu, – sacīja Ainars Vasilis.
Iedzīvotāju ideju konkursam fiziska persona, biedrība vai nodibinājums varēja iesniegt neierobežotu projektu ideju skaitu, par katru projekta ideju sagatavojot atsevišķu pieteikumu. Lai iesniegtu projekta ideju, bija jāaizpilda piedāvātā veidlapa un jāpievieno projekta vizualizācija jeb skice, iespējamo izmaksu apraksts vai tāme. Konkursam iesniegtos pieteikumus pirmajā kārtā izvērtēja projektu vērtēšanas komisija, bet otrajā kārtā par idejām balsoja iedzīvotāji.
Gan domes vadība, gan deputāti secināja, ka problēma tagad ir piefiksēta, un uz nākamo ideju konkursu rūpīgāk jāvērtē projekti un izmaksas, lai, kā sacīja R. Ragainis, neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem.
Uzziņai
Atbilstoši iedzīvotāju ideju konkursa nosacījumiem projektu realizēšanai nepieciešamā summa varēja mainīties, pamatojoties uz iepirkumu procedūras rezultātiem, taču viena projekta realizācijai nepārsniedzot 30 000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pašvaldības budžeta kopumā konkursam bija ieplānoti 140 000 eiro.
Jēkabpils novada domes sēdē atbalstīja finansējuma piešķiršanu:
- biedrības «R. Laviņa sporta studija» projektam «Hokeja treniņu zonas izveide», piešķirti 16 174,36 eiro;
- Aijas Ozoliņas projektam «Āra «Zaļā klase» – nojume, kura darbojas visu gadu», piešķirti 22 000 eiro;
- Anitas Bārzdiņas idejai «Bērnu rotaļu laukums Sēlijā», piešķirti 8 816,26 eiro;
- Santas Šmites iecerei «Dienvidsusējas promenāde Aknīstē», piešķirti 28 244,41 eiro;
- Jura Brakovska projektam «Daudzfunkcionāls laukums pie Gārsenes tautas nama», piešķirti 29 830 eiro;
- biedrības «Cirkuži» idejai «Pietura «Dignājas laipa»», piešķirti 25 000 eiro.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Soli solī ar laiku» publikāciju saturu atbild «Brīvā Daugava»
prusaks
Arī šeit bez Petrova naudas koferiem neiztikt. Kur ir Petrovs ?!