14. oktobrī Viesītes kultūras centrā «Sēlija» nevalstisko organizāciju un lauku kopienu līderi tikās otrajā Sēlijas nevalstisko organizāciju forumā.
Pieredzē dalījās biedrības «Latvijas lauku forums» padomes loceklis Āris Ādlers, sniedzot priekšlasījumu par iedzīvotāju padomju nozīmi teritorijas līdzsvarotā attīstībā un lēmumu pieņemšanā. Savukārt Jēkabpils novada pašvaldības referente nevalstisko organizāciju darba jautājumos Agita Pleiko informēja par lauku un pilsētu NVO sadarbības iespējām.
Dažādus sadarbības risinājumus foruma dalībnieki mēģināja atrast trīs darba grupās. Vienā no tām dalībnieki meklēja atbildi, kā mudināt cilvēkus nākt kopā un darboties savas kopienas labā iedzīvotāju padomēs vai citās formās. Kopīgi tika secināts, ka šo procesu varētu kavēt līderu trūkums, domstarpības ieceru realizācijā, kad katrs velk deķi uz savu pusi, cilvēku inertums. Secinājums bija, ka aktīvai cilvēku iesaistei aktuāli ir entuziasti jeb līderi vai mentori, kas mudina darboties, svarīgas neformālās aktivitātes – ideju groziņvakari, tāpat motivējoši ir pozitīvi citu kopienu darbības piemēri un «piekukuļošana» – kopīgais zupas katls pēc talkas vai pasākuma un tamlīdzīgi mazi bonusi. Savukārt, lai projekti izdotos un iedzīvotāju pārstāvniecības zināšanas un spējas augtu, svarīga ir pienākumu sadale, sadarbības partneru meklēšana, publicitāte, risku menedžments, atgriezeniskā saite un paveiktā izvērtējums.
Darba grupa, kas analizēja pilsētas un lauku NVO sadarbības un informācijas aprites iespējas, secināja, ka svarīga ir šī sadarbība un ka tā jāveicina. Grupas dalībnieki atzinuši, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas valda tāds kā apjukums, jo bijušais NVO tīkls ir izjaukts. Ne vienmēr tā esot pašvaldības vaina, arī NVO esot jāuzņemas atbildība. Tāpat procesus kavējot tādas kā bailes no jaunā novada pašvaldības, vismaz no lauku NVO puses. Tāpat arī secināts, ka pilsētas un lauku NVO ir atšķirīgas domāšanā, un abām pusēm jāmeklē veids, kā runāt vienam ar otru. Gan pilsētas, gan lauku NVO gaidot, ka novada dome sasauks tās kopā, un tad, iespējams, varētu veidot konsultatīvo padomi. No NVO puses nāca iniciatīva, ka katram deputātam kādu dienu vajadzētu pavadīt kādā aktīvā NVO, lai izprastu to darbību, mērķus un vajadzības.
Trešā darba grupa apzināja Eglaines skolas ēkas izmantošanas iespējas. Grupa secināja, ka idejas jākaļ ar skatu nākotnē, domājot par to, kas varētu būt pēc gadiem 50. Ideju klāstā bija ieteikumi veidot skolas un Augšdaugavas novada skolu vēstures muzeju, retro stila pansijas-viesu mājas izveide, ar naktsmītnes vietām, telpu izmantošana kāzu un citu svinību rīkošanai, telpu piedāvāšana mednieku kolektīviem viņu pasākumu rīkošanai un pat zirgu staļļu ierīkošana, lai piedāvātu izjādes un braucienus droškā vai karietē.
Turpinot kopienu sadarbības tīkla «Sēlijas salas» īstenoto projektu «Kopienas izaugsmes katalizators. Identitāte», top identitātes zīmes Sēlijas kopienām. Pirms to izveides, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, izzināts, ar ko katra vieta izceļas, kas tai īpašs, kādas ir nākotnes ieceres. Pēc intervijām biedrības «Ūdenszīmes» vadītāja Ieva Jātniece un kopienu sadarbības tīkla «Sēlijas salas» valdes priekšsēdētāja, māksliniece Daina Alužāne veido aprakstu, kurā pētītas katras vietas stiprās un vājās puses, kā arī nākotnes perspektīvas. Vi-sām projektā iesaistītajām vietām analizēta iespēja iesaistīties kopienu tūrisma piedāvājumā. Kopienu identitātes zīmju autore ir D. Alužāne. Zīmes top, izmantojot simbolus, ko par nozīmīgiem atzinuši paši kopienas iedzīvotāji. Tās var izmantot kā vietas atpazīstamības zīmi un tā veidot vienotu kopienu tūrisma vizuālo identitāti Sēlijā.
Šī gada laikā kopienu sadarbības tīklam pievienojušās astoņas jaunas kopienas – Ancene, Asare, Jaun-jelgava, Lielzalve, Kalkūni, Slate, Sunākste un Šēdere. Tā sadarbības tīkls ģeogrāfiski izplešas, aptverot visu Sēlijas vēsturisko zemi līdz pat Daugavpils pievārtei. Visas jaunās kopienas foruma laikā saņēma Sēlijas kopienu identitātes zīmes un īpaši katrai kopienai izstrādātu identitātes paleti.
Fredis
Un kāds rezumējums? Atbalstu groziņvakarus starp kopienām, ar dziesmām, dejām un visu citu.
Liesma
Identitātes zīmes Jatniece ar Aluzāni izsniegs katram- ieskaitot utis un blusas.
bet
Tevis pieminētie kukaiņi ir jākultivē vairumā, jo no kukaiņiem tagad taisa miltus un cep maizi. Plaši tas jau notiek Somijā, izmantojot circeņus, bet der visi kukaiņi. Pievērsies šai rūpalai, lai vari pierādīt savu varēšanu un likt mieru citiem. DDD