27. maijā Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā «Sēļu sēta» tika pasniegta Latvijas Muzeju biedrības  (LMB) «Gada balva 2022», kā arī apbalvojumi muzejiem vairākās citās nominācijās. Par to informēja muzeja ko­munikācijas nodaļas vadītāja Ieva Aldiņa.

    Latvijas Muzeju biedrība ik gadus organizē  nozares  konkursu, piešķirot Gada balvu,  un tā  mērķis ir apzināt un izcelt izcilākos Lat­vijas muzeju sasniegumus, kā arī popularizēt to darbības  labo praksi.

      BD  aizvadītajā gadā  rakstīja, ka toreiz šo balvu saņēma  Jēkabpils Vēstures muzejs par vēstures ekspozīciju Krustpils pilī. «Gada balvai 2021» pavisam bija saņemti 54 pieteikumi, no kuriem izvirzīja 12 labākos projektus. Pagājušogad 28. jūlijā Cēsu Vēstures un mākslas muzejā  LMB «Gada balvu 2021» saņēma Jēkab-pils Vēstures muzejs par jauno vēstures ekspozīciju. Žūrijas vērtējumā bija teikts: «Veiksmīgs muzeja un vietējo kopienu sadarbības rezultāts, kas sekmējies skaidri veidotā ekspozīcijā, kura spēj uzrunāt dažādu vecumu apmeklētājus, rada gandarījumu par divu lielu pilsētu – Jēkabpils un Krustpils – kopējo un reizē atšķirīgo vēsturi. Vēsture un šodiena apvienojas apjomīgā ekspozīcijas projektā.»

     Pēc tradīcijas Latvijas muzejnieki tiekas pie ie­priekšēja Gada balvas ieguvēja, tāpēc šogad ciemiņus uzņēma Jēkabpils un  minēto apbalvojumu pasniegšana notika «Sēļu sētā». 

    Pasākumu atklāja un muzeju darbiniekus sveica Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragai­nis, kurš izteica pateicību nozares profesionāļiem par nesavtīgo darbu ikdienā, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu. Īpašu paldies priekšsēdētājs veltīja Latvijas Muzeju biedrībai, kura tik atzinīgi  2021. gadā novērtējusi Jē­kabpils Vēstures muzeja darbu. 

    Kā šogad atzīmē Latvijas Muzeju biedrība izplatītajā informācijā, bez jau minētajiem mērķiem Gada balva ne tikai palīdz apzināt izcilākos muzejiskos sasniegumus, bet arī veidot muzeju darba pozitīvu rezonansi sabiedrībā un veicināt labo praksi, lai nodrošinātu muzeju nozares ilgtspējīgu attīstību. Šogad muzeju iesniegtos projektus vērtēja žūrijas ko­misija, kurā darbojās viens pārstāvis no LMB valdes un četri pieaicinātie komisijas locekļi, pārstāvot dažādas ar muzeju darbību saistītas nozares. Gada bal­vu  saņēma Latvijas Naci­onālais mākslas muzejs par tiešsaistes izglītības programmu skolēniem «No–zīmes». Pro­jekta laikā ir sagatavotas 12 jaunas tiešsaistes nodarbības četros mākslas muzejos – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā, Mākslas mu­zejā «Rīgas birža», Deko­ratīvās mākslas un dizaina muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļco­vas muzejā. Katrs muzejs piedāvās trīs attālinātās nodarbības – pa vienai sā­kumskolas, pamatskolas un vidusskolas klašu grupām. «No–zīmes» nodrošina digitālajai videi īpaši piemērotu muzeju piedāvājumu skolēniem, kas veidots, veicot padziļinātu auditorijas izpēti, kā arī integrējot mūsdienīgus digitālos risinājumus. Program­ma sniedz arī ieskatu kultūras nozares profesiju dažādībā, palīdzot skolēniem apzināties arī savas nākotnes profesionālās iespējas. 32 nodarbībās sastopamie eksperti izvēlēti tā, lai reprezentētu nozares pārstāvju daudzveidību gan vecuma, gan dzimuma, gan citu iezīmju ziņā.

       Žūrijas komisijas atzinumā par šo projektu ir teikts:  «Tiešsaistes izglītības programma skolēniem «No–zī­mes» ir aktuāls un nozīmīgs darbs jaunās auditorijas piesaistei un iesaistei. Ietekme uz sabiedrību ir nenovērtējama, tas ir ieguldījums nā­kotnē. Ir ņemts vērā soci­­ālais aspekts, pieejamība, saprotamība un izprotamība. Tas ir nevainojami īstenots projekts, kas ar vienādu rūpību pārskatījis un no jauna atradis ikkatra soļa «no–zīmi» – no ieceres līdz re­zultātu komunikācijai un izveidoto izglītības programmu īstenošanai. «No–zīmes» ir paraugs, kā var veidot tiešsaistes programmu muzejā, uzsverot savu unikalitāti, rādot, kā plānot, kritiski pārvērtēt un attīstīt arī tik ierastu muzeja pakalpojumu kā muzejpedagoģija».

    Latvijas Muzeju biedrība norāda, ka ikviens no ie­sniegtajiem projektiem, neatkarīgi no tā lieluma vai budžeta, sniedz pārliecību par muzeju spēju komunicēt ar sabiedrību gan krīzes, gan miera apstākļos, spēju glabāt mūsu mantojumu un pētīt to.