Sīkāk informē par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības un Veterinārmedicīnas likumos
ILZE BIČEVSKA

22. martā notika attālinātā preses konference, kurā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji stāstīja par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības un Veterinār­medicīnas likumos.
 
Ieilgušais likumu izmaiņas process tuvojas noslēgumam
    – Šo likumu izmaiņu procesu sāka jau pirms diviem gadiem, tas ieilga, un laika gaitā faktiski mainījās arī sākotnējās prasības. Proti – to skaits pieauga un tās kļuva stingrākas. Mēs šodien esam pulcējušies attālinātajā preses konferencē, lai reģionālie žurnālisti par plānotajām izmaiņām informētu arī savus lasītājus. Prasību raksturs ir šāds: tās būs stingrākas mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, pavairošanai un atsavināšanai jebkurā no to turēšanas vietām. Tās attieksies uz šķirnes un bezšķirnes dzīvnieku audzētājiem, pavairotājiem, dzīvnieku patversmēm, dzīvnieku viesnīcām un dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām, – konferences sākumā skaidroja Skaidrīte Ābrama, liekot sabiedrībai nodot ziņu, ka ar topošajiem noteikumiem noteikti ir jāiepazīstas, tāpat kā sa­biedrībai jāgaida arī attiecīgo Ministru kabineta (MK) noteikumu sagatavošana, kam savukārt jābūt gataviem līdz 1. jūlijam.
    Būtiskākās četras likumu izmaiņu lietas: mājas (istabas) dzīvniekam, suņa vai kaķa mātītei drīkst būt tikai viens metiens gadā, suņus aizliegts turēt piesietus (ar atsevišķiem izņēmumiem), būs pienākums apzīmēt kaķus un mājas (istabas) seskus ar mikroshēmu (čipu) un būs noteikts pienākums reģistrēt mājas dzīvnieka pavairošanas faktu. Pēdējo S. Ābrama uz­svēra kā būtiskāko, jo patlaban problēmas sakne tieši ir nekontrolēta dzīvnieku pavairošana. 
 
Visvairāk jaunumu Dzīvnieku aizsardzības likumā
   Sīkāk par izmaiņām Dzīvnieku aizsardzības likumā stāstīja ZM Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Agija Mediņa. 
    – Ministru kabinetam dots pilnvarojums pieņemt vairākus noteikumus. Līdz 1. jūlijam jau jābūt spēkā mā­jas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumiem, prasībām dzīvnieka atsavināšanai un sludinājumam, noteikumiem par dzīvnieku patversmēm un viesnīcām un prasībām par mājas (istabas) dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām. Sa­vukārt līdz 31. decembrim jāizdod noteikumi par šo dzīvnieku pavairošanu un turēšanu.
   MK attiecībā uz mājas dzīvnieku labturību un aizsardzību noteiks: prasības par mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietām, barošanu, dzirdināšanu, fiziskām aktivitātēm un pārvadāšanu, suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā. Arī prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis vai mājas sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošas teritorijas. Tāpat prasības attiecībā uz mājas dzīvnieku demonstrēšanu publiskā izstādē un gadījumus, kad suni atļauts piesiet. Likums paredz šo aizliegumu, bet MK noteikumi ieviesīs atrunas par atļautajiem izņēmuma gadījumiem. 
   Pilnīgi jauni nosacījumi būs prasībās par mājas dzīvnieka atsavināšanu un sludinājumam par to. Regla­mentēs prasības par minimālo vecumu, kādā mājdzīvnieku var atsavināt, un par tā veselības stāvokli. Sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas seska piedāvāšanu būs jāsniedz informācija par dzīvnieka vecumu, šķirni (te nosacījums – ja dzīvniekam nav šķirni apliecinošu dokumentu, tas būs uzskatāms par bezšķirnes), par tā izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu (čipu) un reģistrāciju. Būs noteikts, kādi dokumenti vajadzīgi, lai mājas (istabas) dzīvnieku atsavinātu un nodotu nākamajam īpašniekam. 
   Jautājumā par dzīvnieku patversmēm un viesnīcām jaunie MK noteikumi (tiem jāstājas spēkā 2024. gada 31. decembrī) aizstās patlaban spēkā esošos 407. no­teikumus. Jaunos nosacījumus ieviesīs, pateicoties plašām diskusijām sabiedrībā. Noteikumi attieksies uz tiem mājdzīvnieku īpašniekiem, kas plāno pavairošanu. MK noteikumi reglamentēs dzīvnieku patversmju un viesnīcu reģistrācijas un apstiprināšanas, darbības apturēšanas, reģistrācijas un apstiprināšanas anulēšanas kārtību. Arī prasības par telpām, to aprīkojumu un inventāru, personālu, dzīvnieku uz­ņem­šanu, apzīmēšanu, re­ģistrāciju, labturību (barošanu, dzirdināšanu, fiziskajām nodarbībām), dzīvnieku atsavināšanas prasībām un kārtību, dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtību, prasībām par  veterinārmedicīnisko aprūpi un praktizējoša veterinārārsta pienākumiem. Tāpat noteikumos būs ietvertas prasības par  blakusproduktu savākšanu, uzglabāšanu un dezinfekciju. Pie šiem noteikumiem ZM vēl strādā. 
   Suņu, kaķu vai mājas sesku pavairošanā jaunas prasības ir par  telpām, aprīkojumu, inventāru un dzīvnieku kopēju, uz dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju, labturību, dzīvnieku turēšanu, tostarp veselību, barošanu, dzirdināšanu, fiziskām aktivitātēm un socializāciju, dzīvnieku atsavināšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi, blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu, dezinsekcijas un dezinfekcijas kārtību, – informēja Agija Me­diņa. 
 
Visu rakstu lasiet BD 28. marta numurā
 

iesaki šo rakstu:

Komentāri (2)

  1. prusaks
    prusaks
    pirms 3 mēnešiem

    Likums fundamentāls, bet mans runcītis kā dzīvoja tā dzīvos ar visu to ko Tas Kungs ir atvēlējis un ies kur grib un kad grib. Vai kāds grib čipot(?), bet lūdzu, tikai par ieinteresētās puses naudu, es nemaksāšu ne centa. Tiesa, vispirms viņš būs čipotājiem jānoķer, taču svešiem rokā nedodas un var gan iekost gan saskrāpēt. Bet tā nav mana atbildība un likumā tas nav iekļauts. Kas vēl nebūs(!), es maksāšu naudu lai dzīvnieki pārtrauktu seksu un nevairotos. Vai čipošana attur dzīvniekus no dzimumdzīves? Tā nu ir veterināro dakteru kompetence , es šajā jautājumā neesmu kopenhāgens.

    Atbildēt
  2. nu ja
    nu ja
    pirms 3 mēnešiem

    Bet Tālo Austrumu tautām kaķa un suņa gaļa ir delikatese. Varbūt šis fakts ir vienkārši jāizprot un attiecīgi kādam uzņēmīgam Jēkabpils komersantam jāsāk darboties.

    Atbildēt

Pievienot komentāru