18. janvārī trīs ministri – ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis – rīkoja tikšanos ar reģionālo preses izdevumu pārstāvjiem. Diena izvērtās gara, jo tikšanās pirmajā daļā  katrs no ministriem izklāstīja viņa vadītā resora skatījumu uz šā brīža aktualitātēm, savukārt otrā sarunas daļa bija veltīta atbildēm uz žurnālistu jautājumiem. Paturot prātā pašreizējo starptautisko situāciju, likumsakarīgi visu sarunu galvenā ass bija Latvijas iekšējā un ārējā drošība.

 

Ko Latvija var darīt, lai nodrošinātu savu suverenitāti? 

   Pirmā no šīs dienas sarunām bija ar ārlietu ministru Krišjāni Kariņu. Iesākumā ministra sacītais.

    – Drīzumā būs divi gadi, kopš turpinās brutālais karš, ko uzsāka Krievija pret Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija šo karu, kas vērsts Ukrainas iznīcināšanas virzienā, gatavotos pārtraukt. Jau vairāk nekā simts dienas notiek karš starp Izraēlu un Palestīnu Gazas joslā, kur arī rīcības ir īpaši necilvēcīgas, prasot daudz civiliedzīvotāju dzīvību. Nākamie Jemenas hutieši, uzbrukums kuģiem Sarka­najā jūrā ar aizbildinājumu, ka tā tiek traucēts Izraēlai, bet reāli – visiem, kas kuģo šajā reģionā, jo hutiešu radikālisma ienaidnieks ir arī ASV. Vēl: apšaudes Libānā. Irāna, kas atbalsta gan hutiešus, gan hezbollah. Kā zinām, Irāna ir tā, kas apgādā ar droniem Krieviju, veic gaisa triecienus pret mērķiem Pakistānā. Karojošās puses viena otru definē kā teroristus. Vai sekos Pakis­tānas atbilde? Tādējādi arī Irāna arvien skaidrāk sāk iezīmēties kā nozīmīgs spēlētājs pasaules kārtības pārveidošanā. Patlaban šie konflikti jau sākuši ietekmēt pasaules ekonomiku, jo aizvien vairāk kuģniecības uzņēmumu atsakās kuģot šajos nedrošajos ūdeņos – Sarkanajā jūrā un Suecas kanālā, kas ir īsākais un lētākais ceļš starp Āziju un Eiro-pu, tālāk nonākot Vidusjūrā un tālāk uz Eiropu. Ir pirmās ekonomisko norišu pazīmes: vairāki auto būvētāji un riepu ražotāji – «Tesla», «Volvo» – brīdina, ka ir gaidāmi pārtraukumi ražošanā, jo sāk aprauties komponentu piegāde. Pieņemu, ka, ja nekas nemainīsies, var sākties tas, kas jau bija kovida laikā, kad tirdzniecības ceļi tika nosprostoti, līdzīgi kā tad, kad Panamas kanālā iestrēga kravas kuģis vai pandēmijas ierobežojumu dēļ rūpnīcu strādnieki nevarēja tikt uz darbu. Patlaban rūpnīcas vēl nav traucētas, bet kuģniecība  ir. Ja paskatāmies vēl plašāk pasaulē: Dienvidķīnas jūra, kuras teritorijā norit varbūt pat ap 80% pasaules tirdzniecības kravu kustības, var tikt traucēta, ja saspīlējums starp Ķīnu un Taivānu kļūs lielāks. Taivānā nupat bija prezidenta vēlēšanas, un tajās uzvarējušais neatbalsta apvienošanos ar Ķīnu (prezidenta vēlēšanās uzvarēja līdzšinējais viceprezidents Viljams Lai, kurš  stingri atbalsta Tai­vānas suverenitāti.) Savu­kārt Ķīnai savi nodomi: vai nu mierīgā, vai konflikta ceļā. Jā, patlaban vēl nekas neliecina, ka tur varētu sākties karš. Bet, ja Ķīna pie Taivānas robežām sāks kā­dus militārus vingrinājumus, var rasties problēmas pārējai pasaulei, jo Taivāna ir viena no lielākajām pusvadītāju piegādātājām. Nemieru gadījumā var tikt traucētas piegādes ķēdes, līdz ar to preču cenas un tā tālāk. Vēl varam palūkoties uz Āfrikas valstīm, kur pastāv nepatika pret franču koloniālistiem, un reģionos, kur Francijas ietekmi palīdz likvidēt vietējās huntas, tūlīt parādās «Vagner» algotņi no Krie­vijas. Lai arī patlaban nav īsti skaidrs, kas ar šo algotņu armiju notiks pēc tās līdera Prigožina bojāejas, bet skaidrs, ka Krievijas valdība neatstās vakuumu tajā vietā, kur līdz šim vāgnerieši palīdzēja «nodrošināt kārtību». Un visbeidzot gaidāmās prezidenta vēlēšanas ASV, kas paredzētas šī gada beigās. Te jādomā par to, kā tālāk attīstīsies šī valsts, jo republikāņu prezidenta kandidāts Tramps bruģē sev ceļu cīņā pret demokrātu kandidātu, kas, visticamāk, būs Baidens. Satraukums ir par to, ko ievēlēšanas gadījumā darītu Tramps, kurš par NATO izteicies nelabvēlīgi, savukārt par Putinu – labvēlīgi, bet par Ukrainu paudis šaubas, vai ir vērts tai palīdzēt. Un tad esam mēs. Ko mēs varam darīt šādos izaicinošos apstākļos pasaulē, lai nodrošinātu savu suverenitāti? Lai mēs varētu turpināt dzīvot kā līdz šim – demokrātijā, kur pastāv preses brīvība un tiesības brīvi izteikties, kā arī risināt savus veselības un izglītības jomas problēmas. Plāns un rīcība: pirmām kārtām mums jāturpina ieguldīt savā drošībā, kā to jau darām. Šogad ap 2,4% no IKP veltām saviem bruņotajiem spēkiem, iegādāsimies trīs aizsardzības ieroču sistēmas: pretgaisa no Vācijas, krasta aizsardzības sistēmu no ASV un raķešu artilēriju. Turpinām vairot savu aktīvo un kaujas spējīgo rezervistu skaitu – valsts aizsardzības dienestu. Vēl – turpinām attīstīt Latvijas militāro infrastruktūru, no kuras vissvarīgākais ir Sēlijas poligons, kas būs divas reizes lielāks par Ādažos esošo. Sēlijas poligonā nauda tiek ieguldīta kopā ar NATO partneriem. Laba ziņa: mūsu NATO partneri palīdz stiprināt visu austrumu flangu: savas vienības Latvijā izvieto Kanāda, Itālija, Spānija, plāno arī Zviedrija, kas pievienosies NATO. Protams, savas kaujas spējīgās vienības te izvieto arī ASV. Mūsu NBS vienību kareivji, sadarbojoties ar NATO partneru kaujas vienībām, gūst militāro pieredzi, – šādu ieskatu pasaules notikumu aktualitātēs un drošības jautājumos Latvijā sniedza ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš.

 

Visu rakstu lasiet BD 26. un 30. janvāra numuros