Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 14. septembra vakarā tomēr nolēma 19. septembrī sākt streiku, kas varētu ilgt, līdz tiks izpildītas pedagogu prasības. Gatavību piedalīties beztermiņa streikā izteicis 23 601 izglītības nozares pārstāvis no 815 izglītības iestādēm Latvijā.
Viena no arodbiedrības prasībām ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, bet otrā prasība – lai mazāka daļa no darba slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Valdības pārstāvji cenšas nepieļaut streiku un kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) piedāvā no 1. janvāra vispārējās izglītības iestāžu pamata un vidējās izglītības pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba nedēļu ar atalgojuma likmi 1 200 eiro mēnesī. Tādējādi tikšot apmaksāts arī laiks katram skolotājam, ko viņš velta, gatavojoties mācību stundām un labojot skolēnu kontroldarbus. Šim mērķim valsts budžetā paredzēti papildu 56,5 miljoni eiro. Paredzēts ieguldīt arī 3,7 miljonus eiro mācību materiālu nodrošināšanā. LIZDA 13. septembrī pēc streika sarunām par piedāvāto kompromisu ieturēja pauzi. Diskusija turpinājās trešdien – 14. septembrī.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības padome ārkārtas sēdē trešdienas vakarā nolēmusi tomēr 19. septembrī sākt pedagogu beztermiņa streiku, nepieņemot Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto piedāvājumu. Kā pēc tam plašsaziņas līdzekļus informēja LIZDA vadītāja Inga Vanaga, streiks norisināsies, jo nav panākti samērīgi kompromisi, un LIZDA uzskata, ka valdības piedāvājums ir vērsts uz pedagogu sašķelšanu, nepiedāvājot risinājumus visām pedagogu grupām. «Par skolotāju darba slodzēm LIZDA centusies rast risinājumu jau no 2016. gada, un šos lēmumus ir bijis iespējams pieņemt ātrāk, tostarp gan līdz piketam, gan līdz streika procedūras uzsākšanai,» norādīja arodbiedrības vadītāja. Tika arī paziņots, ka arodbiedrība sekos līdzi tālākajām norisēm, neizslēdzot iespēju sasaukt ārkārtas padomes sēdi, kurā lems par tālāko rīcību.
«Nevaram samierināties ar izstrādāto IZM piedāvājumu, kas aptver tikai daļu pedagogu. Protams, arī fiskālais piedāvājums ir vilinošs, tomēr šai situācijai ir vairāki riska momenti, tostarp iespējamais haoss, kas varētu rasties, pirmsskolas pedagogiem izvēloties iet strādāt uz sākumskolām vai profesionālās un interešu izglītības pedagogiem izvēloties darbu vispārējās izglītības iestādēs,» pēc ārkārtas sēdes sacīja I. Vanaga, norādot, ka nav izvērtēti visi iespējamie riski IZM piedāvājumā, jo to ir pārāk daudz. «Mums ir svarīga solidaritāte un kopēja nostāja. Šobrīd ir izvirzītas prasības par noteiktiem jautājumiem, un pēkšņi pārmesties uz citiem jautājumiem arodbiedrībai nav pieņemami». Jau iepriekš LIZDA tika uzsvērusi, ka IZM iesniegtais piedāvājums attiecas tikai uz vispārējās izglītības pedagogiem, bet arodbiedrība prasības izvirzījusi par visām pedagogu grupām, tajā skaitā arī par pirmsskolas skolotājiem.
Valsts pirmo reizi saskaras ar tādu situāciju
Atbildot uz jautājumiem par iespējamo streika norisi Jēkabpils novada izglītības iestādēs, izpilddirektors Uldis Skreivers sacīja, ka skolotāji esot noskaņoti streikam. Arodbiedrība esot informējusi, ka gatavību piedalīties streikā izteikuši 24 novada izglītības iestāžu, tajā skaitā arī pirmsskolas iestāžu, darbinieki. Kopskaitā 575 cilvēki.
– Tas būs vispārējais streiks, kas nozīmē darba pārtraukšanu no 19. septembra. Mērķis ir pievērst atbildīgo valsts amatpersonu un sabiedrības uzmanību kritiskajai situācijai nozarē un panākt streika prasību izpildi. Situācija skolās ir dažāda. Piemēram, Jēkabpils 2. un 3. vidusskolā streikos visi pedagogi. No skolas darba organizācijas viedokļa visu pedagogu streika laikā ir vienkāršāk rīkoties, jo nebūs mācību darbs un ēdināšana jānodrošina atsevišķām klasēm. Skola tad ir slēgta. Bet ir kolektīvi, kur ne visi pedagogi streiko. Tā Aknīstes vidusskolā streikos tikai seši pedagogi. Tas nozīmē, ka tur mācību darbs lielākoties notiks. Arī bērnudārzos streiko, kā nu kurā – kur 40, kur tikai 14 darbinieku, –sacīja Uldis Skreivers.
Uz jautājumu, kā tad notiks darbs skolās, kur visi nestreiko, U. Skreivers sacīja, ka tā ir skolas vadības kompetence. Streika komiteja gan aicinot skolotājus, kas turpina strādāt, nebūt streiklaužiem un pildīt tikai savus pienākumus, neaizvietojot streikojošos kolēģus.
– Ja atnāk viena klase kaut uz vienu stundu, ēdināšana viņiem jānodrošina, bet tikai tāpēc iedarbināt virtuves iekārtas būtu lieli izdevumi. Tāpat problemātiski organizēt nelielam bērnu skaitam transportu uz skolu. Un būs jau arī tādi vecāki, kas atvedīs bērnu uz skolu, kaut būs informācija, ka tur visi streiko un skola nestrādā. Būs jādomā, kā to risināt. Visa valsts ir pirmo reizi sastapusies ar šādu situāciju, – sacīja izpilddirektors.
Pedagogi grib konkrētas garantijas
Trešdien LIZDA Jēkabpils nodaļas vadītāja Inga Er-mansone BD sacīja, ka novada pedagogu nostāja nav mainījusies, un viņi pilnvaro arodbiedrību sarunās ar valdību un nozares ministriju nepiekāpties, ja netiks rasts pedagogiem labvēlīgs risinājums. Ja tas neizdodas, pedagogi ir gatavi streikot. Tas, kas pedagogus darot bažīgus attiecībā uz valdības piedāvājumu, esot, ka solītais algu palielinājums nāk komplektā ar lielāku kontakta stundu skaitu – 40 stundām, bet maksa par stundu paliek tā pati. Šobrīd pedagogi, kam ir 40 kontaktstundas, jau saņemot šos 1 200 eiro, tātad to nevarētu dēvēt par samaksu par papildu darbu, gatavojoties stundām, kas pedagogam aizņem daudz laika vakaros pēc darba skolā. It īpaši tas ir aktuāli tagad, lai nodrošinātu jauno mācību saturu. Tas ir laiks, kas tiek atrauts ģimenei, un darbs tiek veikts, izmantojot personīgo datortehniku, tērējot elektrību, ko neviens nekompensē. Reiz jau bijusi līdzīga situācija, kad, solot taisnīgāku atalgojumu, faktiski palielināta darba slodze, un algas pieaugums bijis tikai uz tā rēķina. Tāpēc tagad pedagogi prasot konkrētas garantijas darba slodzes sabalansēšanai un algu pieauguma grafiku, kas pēc vēlēšanām būtu saistošas arī jaunajai valdībai. Tāpat arodbiedrību neapmierinot fakts, ka pirmsskolas, profesionālās ievirzes, interešu un profesionālās izglītības pedagogiem attiecībā uz algas palielinājumu vispār nekas netiek piedāvāts. Ja tas neesot iespējams šobrīd, tad atkal būtu nepieciešamas konkrētas garantijas un termiņi, kad tas tiks darīts. Tieši par šiem jautājumiem arodbiedrība sarunās ar valdību grib gūt konkrētas atbildes. Ja tas netiks darīts, būs streiks.
– Mēs negribētu streikot, un domāju, ka abas puses ir ieinteresētas atrast kompromisu. Mēs nevēlamies, lai ciestu bērni un viņu vecāki, bet, nerodot pieņemamu risinājumu, streiks būs nepieciešamība, jo līdz šim valdība vispār negāja uz sarunām ar arodbiedrību. Tagad viņi mums saka: kāpēc jūs nākat ar visiem jautājumiem uzreiz? Bet mēs visu šīs valdības darbības laiku esam par to runājuši. Mums tagad ir jārod risinājums, jo jaunie negrib nākt uz skolu. Es varētu stāstīt viņiem, ka darbs skolā ir patīkams un interesants, bet jauno paaudzi interesē arī tas, vai viņi varēs veltīt laiku sev un saviem tuviniekiem. Tagad valdība vismaz ir pie sarunu galda. Ir samilzušas vairākas problēmas, un tās ir jāsāk risināt un jāpieliek punkts, –saka Inga Ermansone.
Vaicāta, vai pedagogi saņems algu par streika laiku, ja tas notiks, viņa atbild noliedzoši. Streika likums gan paredzot, ka arodbiedrības ar darba devēju var vienoties par samaksu, bet IZM esot pateikusi, ka tādas nebūs. Šajā situācijā pedagogi, kas nav arodbiedrības biedri, par streika laiku nesaņems neko. Savukārt arodbiedrības biedri saņems atbalstu no streika fonda, kas tiek veidots no biedru naudām, un tie būs 20 eiro dienā.
BD arī vaicāja par situāciju ar bērnu ēdināšanu, pieskatīšanu gadījumos, kad daļa pedagogu darbu turpina, ko kā problemātisku situāciju minēja pašvaldība. I. Ermansone skaidro, ka situācijās, kad daļa pedagogu strādā, šos jautājumus risina skolas vadība. Lai neradītu sarežģījumus, izeja varētu būt attālinātas mācības. Savukārt streikojot visam skolas kolektīvam, skola ir slēgta un bērni to neapmeklē.
I. Ermansone stāsta, ka situācija ir pārrunāta ar skolu direktoriem un izglītības pārvalžu vadītājiem. Savukārt vecākus varēs informēt tikai tad, ja pārrunas ar valdību beigsies bez rezultāta.
Streikot gatavi arī bērnudārzu pedagogi, profesionālo skolu mācībspēki, augstskolu darbinieki, kuriem patlaban neko nesola.
jautājums
Vai pilnīgi visas skolas streikos?
Tak nopērc vienreiz avīzi
un izlasi!!! Piektienas Brīvajā Daugavā uzskaitītas visas Jēkabpils novada streikojošās skolas.
Anita
Heij, tomēr nestreikos,extra brīvdienas pēkšņi tiek atceltas :))
haha
Kur likt bērnu dārza bērnus un pirmklasniekus,lai vecāki tiktu uz darbu?
aiziet!
Ja beztermiņa streiks un 20 eiro dienā :D, nav jau slikti - uz priekšu streikotāji!
jautājums
Vai Salas vidusskola arī streikos?
zinu
Streikos Sēlpils skola jau kuro gadu.