Eiropas Padome kopā ar dalībvalstīm izveidoja Stambulas konvenciju – starptautisku līgumu cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Līdz šī gada vidum konvenciju bija parakstījušas 45 no 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Latvija to izdarīja 2016. gadā. Lai konvencija stātos spēkā, valstīm tā vēl jāratificē jeb jāapstiprina (to vēl nav izdarījušas Armēnija, Islande, Lihtenšteina, Moldova, Maķedonija, Ukraina, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Slovākija, Latvija). Diskusijas apstiprināšanas procesā izvērsušās visai spraigas gan Saeimā, gan sabiedrībā kopumā. Diemžēl pie varas esošie politiķi līdz šim visai maz skaidrojuši dažādas šī dokumenta nianses un tā ietekmi uz mūsu dzīvi. Lai kliedētu daudzas šaubas un neskaidrības par šo starptautisko dokumentu, reģionālo mediju žurnālisti iztaujāja tā virzītāju Saeimā, Juridiskās komisijas vadītāju Andreju Judinu (attēlā).
– Sākumā gribu vērst uzmanību uz to, ka visi, kas skaļi iestājas pret konvenciju, ignorē faktu, ka dokuments nav par dzimumiem, dzimumu maiņu, migrāciju vai izglītības standartiem. Konvencija ir vienošanās cīņai pret vardarbību. Protams, tajā minēta gan migrācija, gan izglītība, bet tikai kontekstā ar vardarbības novēršanu.
Otra būtiska lieta ir atcerēties, ka konvencija ir starptautisks līgums, dokuments, ko valstis parakstīja jau diezgan sen. Ja mēs gribam sadarboties ar šīm valstīm, negribam būt kā Ziemeļkoreja un dzīvot izolēti no pasaules, tad mums vajag ratificēt Stambulas konvenciju. Daudzi saka: mēs taču paši varam pieņemt nepieciešamos likumus. Protams, varam. Un daudz ko arī darām. Viens no piemēriem ir likuma normas no vardarbības cietušo pagaidu aizsardzībai. Tomēr jautājums ir cits: ja ir konvencija, kas apvieno valstis, lai cīnītos pret vardarbību, vai tiešām mums jāpaliek malā?
– Tomēr, ja mēs neratificējam šo konvenciju, kas slikts notiek ar Latviju?
– Kā jau teicu, tas ir jautājums, kā mēs sevi pozicionējam. Jā, mēs varam turpināt darboties vienatnē. Kā piemēru pārdomām minēšu to, ka savulaik mēs pievienojāmies Eiropas cilvēktiesību konvencijai. Arī tolaik varējām iebilst, ka mums ir Satversme, ir savi likumi un tiesas. Bet vai kāds tagad uzskata, ka pievienošanās šai konvencijai bijusi kļūda? Ka ir slikti, ja mūsu cilvēki var meklēt taisnību Strasbūrā? Ar Stambulas konvenciju ir līdzīgi. Ja mēs neapstiprināsim šo dokumentu, nekas traks jau nenotiks un tādēļ vien mēs nekļūsim tolerējoši pret vardarbību, taču, ja mēs apstiprinām, tad būtiskākais ieguvums būtu konvencijā paredzētās starptautisko ekspertu inspekcijas. Un tā ir ļoti laba lieta, ja jomas speciālists izsaka savu viedokli no malas un palīdz novērst problēmas.
– Kādas papildu darbības jāveic Latvijai, ja konvencija tiek apstiprināta? Kādus ieguldījumus tas prasa?
– Jā, daudzi vaicā, cik mums tas maksās, kādi būs izdevumi? Gadā par piedalīšanos dažādās konvencijās Eiropas Padomei mēs maksājam ap 700 000, un pievienošanās vēl vienai šo maksājumu nemainīs, tātad materiālo zaudējumu te nav. Vēlos paskaidrot, ka konvencija nav likums. Saskaņā ar konvenciju mēs nevaram izdarīt kaut kādu darbību pret konkrētu cilvēku vai cilvēka labā. Tas ir dokuments, kas norāda, ka Latvija uzņemas kādas saistības, ka vēlamies paskatīties, ko varam izdarīt labāk. Viens piemērs. Pašlaik mums ir šī no vardarbības cietušo pagaidu aizsardzība, kas ir ļoti labi – ar tiesas lēmumu var noteikt, ka varmāka nedrīkst tuvoties upurim. Bet mums ir problēma, ka varmākas šos lēmumus vienkārši nepilda. Kā panākt, lai lēmumi tiktu pildīti? Kādā Saeimas komisijā apspriedām iespēju ieviest aproces. Bet būtībā sanāk, ka aproce ir vajadzīga upurim. Kā to risināt? Ja esam pievienojušies konvencijai, saprotam, ka tas ir jārisina gribi negribi. Ja nav ārējo saistību, mēs varam kārtējo reizi teikt: jā, laba lieta, domāsim. Kādreiz būs nauda, tad arī atrisināsim. Tātad konvencija ir rīks, kas stimulē valsti strādāt. Būs tā: starptautiskie eksperti atbrauks, izvērtēs situāciju un norādīs, ka šeit ir jāpadomā, kā atrisināt. Šie eksperti nevar dot mums nekādus norādījumus, kas būtu automātiski jāizpilda. Ekspertiem ir konsultējoša loma. Viņi norāda, un mēs esam dialogā.
– Anotācijā teikts, ka «Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvija starptautiski atzīs problēmas nopietnību un apliecinās gatavību risināt vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē». Vai šobrīd mēs neesam gatavi šīs problēmas risināt? Mums ir daudzi likumi šajā jomā. Sanāk, ka pašlaik mēs tos varam nepildīt, bet, ja pievienosimies konvencijai, tad noteikti sāksim pildīt?
– Latvija neatrodas tādā līmenī, ka mēs neko nesaprotam par vardarbību un neko nedarām. Nē! Gan saprotam, gan arī daudz ko esam izdarījuši. Un esošie likumi ir jāpilda neatkarīgi no konvencijas ratificēšanas. Konvencija nav vajadzīga, lai piespiestu pildīt esošos likumus, bet gan lai savus likumus varētu attīstīt. Konvencijā jāieklausās, tā rūpīgi jāizlasa ne jau katram cilvēkam, bet gan valstij. Ne jau tai sievietei, kuru piekauj vīrs, jāskaidro varmākam, kas rakstīts konvencijā, bet gan valstij ar savu likumdošanu jānodrošina šī sieviete, ka viņa tiek aizsargāta no varmākas.
Visu rakstu lasiet BD 28. novembra numurā
Fakts
Ir skaidrs, ka šīs konvencijas apstiprināšana ir izdevīga tikai šauram personu lokam. Tiem, kuriem Brisele ir apsolījusi miljonus par konvencijas apstiprināšanu. Cilvēces pederizācija turpinās ar pilnu jaudu.
tā ir
sūC uz kociņa.
Fredis
Minētās konvencijas ratifikācija neapšaubāmi atstās paliekošu iespaidu uz mūsu tautsaimniecību jo ekonomiskā aktivitāte , līdz ar to visas tautas labklājība, augs līdz šim nepieredzētos tempos. Varēsim aizmirst par elektrības rēķiniem vai fantastiskajām koksnes produkcijas cenām. Mūsu valdība zina ko dara. Būsim vienā līmenī ar pasaules lielākajām ekonomikām, mūsu kaimiņus pat nepieminēšu.
He he
Nevarēsi savu sirdsdāmu fiziski un morāli iespaidot un ja vakariņu vietā pašu ieklapēs ar čību,varēsi tiesiski palūgt ,lai netuvojas tuvāk par 100 metriem. Savu tautsaimniecību un labklājību stutē pats.
tikai
To pašu visu laiku nodrošināja Kriminālkodeksa atbilstošie panti, par vardarbību pret personu u.t.t. Konvencija neko nenodrošinās, bet būs tikai politikāņiem ko vicināt.
ordinary guy
Konvencija ir vajadzīga pedolāčiem.
to tikai
Šļosers tā teica?