Diskutējot par iecerēto skolu reformu, kā galvenais iebildums skolu slēgšanai tiek minēts, ka tādējādi iznīcības zīmogs ir uzspiests visai apdzīvotajai vietai. Iedzīvotāji iebilst, ka nekas jau nav darīts, lai veicinātu lauku attīstību un skolām būtu audzēkņi. Par to tika runāts arī, Zasas vidusskolas audzēkņu vecākiem tiekoties ar Jēkabpils novada domes vadību un deputātiem. Un Zasa bija pirmā vieta, kur izskanēja viedoklis, ka kādam vajadzētu uzņemties misiju nodrošināt, ka vismaz pamatizglītību iegūst bērni, kuru uzvedība un sekmes ir problemātiskas. Darbs ar šiem jauniešiem nav viegls, un, lai arī iegūtā izglītība no sabiedrības interešu viedokļa ir pozitīvs rezultāts, skolām tagad var pārmest, ka atsevišķi audzēkņi nav nokārtojuši eksāmenu, tātad izglītības kvalitāte slikta.
Šie jaunieši un viņu problēmas nekur nepaliks arī pēc skolu reformas, un jautājums, vai lielās centru skolas spēs īstenot misiju «izvilkt» viņus vismaz līdz 9. klasei, ir aktuāls. Runājot par reformu, atsauce ir tikai uz diviem kritērijiem: skolēnu skaitu un izglītības kvalitāti, – jā, arī par skolotāju algu nodrošinājumu runā, bet netiek modelēts, kas ar šo kvalitāti notiks pēc reformas.
Uz sarunu par šo tēmu aicināju Zasas vidusskolas pedagogus un esmu ļoti pateicīga pedagoģēm, kuras nevairījās runāt par šo neērto tēmu: pirmsskolas skolotājai Ingūnai Klaucānei, sākumskolas skolotājai Sandrai Vecumniecei, angļu valodas skolotājai un Zasas vidusskolas starptautiskās sadarbības projektu koordinatorei Baibai Gabranovai un datorikas un programmēšanas skolotājai Baibai Bitei.
Vai valsts un pašvaldība zāģē zaru, ko paši audzējuši?
Kā viens no reformas iemesliem, īpaši par nodomu krasi samazināt vidusskolu skaitu, atstājot tikai lielās vidusskolas novadu centros, tiek minēts tas, ka jāveicina profesionālās izglītības apguve, jo šobrīd daudzi lieki deldējot vidusskolas solu, kaut nav tendēti pēc tam iegūt augstāko izglītību.
– Tas tā ir palicis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) skatījumā, jo valsts prioritāte ir koledžu un profesionālā izglītība, lai jaunietis jau 18 vai 19 gadu vecumā būtu darbspējīgs. Vidusskolēni nav specialitāšu apgūšanas mērķauditorija, un tam tā arī vajadzētu būt, ka vidusskolēni aiziet uz augstskolu, – saka Baiba Bite.
Baiba Gabranova secina: ir bijusi pieredze, ka bērni pabeidz Zasas vidusskolu un tad izvēlas profesionālo izglītību, un iegūst to daudz īsākā periodā, ap-gūstot vidusskolēniem piedāvātās programmas. Arī Ingūna Klaucāne un Sandra Vecumniece piebilst, ka teorija ir viena lieta, bet realitātē pēc 9. klases daudzi vēl nezina, kāda varētu būt viņu profesijas izvēle, tāpēc arī paliek vidusskolā. Pa šiem trim gadiem nobriest un tad saprot, ko vēlas – augstskolu vai profesionālo izglītību.
– Jau tagad ne tikai mēs, bet arī daudzas citas Latvijas skolas juta, ka 9. klases skolēns pēc visa tā, kas ar viņu ir noticis – Covid situācija un pāreja uz kompetenču izglītību –, tiešām šogad bija apjucis un nezināja, ko iesākt pēc 9. klases. Ja viņam ir iespēja palikt vidusskolā, viņš paliks. Mēs nevaram ietekmēt, ko par to lemj bērns un vecāki. Mūsu uzdevums ir sagatavot skolēnu, lai viņš būtu informēts par karjeras iespējām un izglītību, zina par darba tirgu, – stāsta Baiba Bite. Baiba Gabranova piebilst, ka tāpēc Zasas vidusskola nopietni pievēršas karjeras izglītībai, aicina pārstāvjus no profesionāli tehniskajām skolām. Bijusi viena no retajām skolām, kas pat pavasarī eksāmenu laika aizņemtībā uzņēma profesionālo skolu pārstāvjus. Baiba Bite teic, ka bērnu izvēles iespējas ir arī vecāku finanšu jautājums. Par to nerunā, bet laukos tas ir ļoti jūtams. Ja bērni mācīsies pilsētas skolā un vēl dzīvos internātā, tas izmaksās vēl dārgāk. Tāpēc, ja laukos ir vidusskola, tas vecākiem daudz ko atvieglo. Un, ja paskatās darba sludinājumos, kādas tur ir pamatprasības? Vismaz vidējā izglītība!
Ingūna Klaucāne arī uzsver, ka, ņemot vērā minēto, ja Zasā vairs nav vidusskolas (IZM plānos bija atstāt tikai 1. līdz 6. klasi, bet jaunie kritēriji gan ir labvēlīgāki un varētu palikt pamatskola), tad tiek liegta iespēja kaut vai tiem septiņiem vai astoņiem bērniem mācīties vidusskolā. Lai iet uz Jēkabpili, protams, bet te ir finansiāli jautājumi, – laukos bērns dzīvo ģimenē, bet tur viņam jādod līdzi nauda iztikai nedēļai.
– Man nav saprotams, kāpēc vienmēr skatāmies virzienā lauki–pilsēta? Kāpēc neskatāmies uz otru pusi: pilsēta–lauki? Vecāki to arī jautāja deputātiem. Varbūt jādomā par virziena maiņu uz laukiem, lai nepārslogotu pilsētas skolas, jo vai tur visiem pietiks vietas? Tiekoties ar vecākiem, deputāti jau minēja, ka tā var būt problēma, – saka Ingūna Klaucāne.
Sarunas dalībnieces vienbalsīgi atzīst, ka, Zasā paliekot tikai pirmajām sešām klasēm, skola vairs ilgi nepastāvēs, jo līdz ar vecākajiem bērniem arī mazie brāļi un māsas tiks vesti uz lielajām skolām, jo vecākiem vieglāk visus izvadāt uz vienu vietu. Un atkal turpināsies centrbēdze uz pilsētu. Bet kāpēc tad visu laiku tiek runāts par kopienām, par Sēliju, kam valsts atvēlējusi speciālas projektu programmas ar finansējumu, ja ar izglītības reformu tās kopienas iztukšos? Un infrastruktūra? Cik daudz ir ieguldīts Zasā – parkā, skolā un tās apkārtnē gan ES, gan pašvaldības un valsts naudas! Kas ar to notiks? Tad iznāks, ka, reorganizējot skolas, valsts un pašvaldība zāģēs nost to pašu zaru, ko viņi ir audzējuši. Varbūt reforma attiecībā uz skolām finansiāli būšot īslaicīgs risinājums, bet kāda būs nākotne, kādas sekas? Vienmēr valdošie aizbildinoties, ka nav naudas, bet varbūt jārunā par to, ka nauda ir, tikai jautājums, kas ar to līdz šim ir darīts.
Viens no IZM reformas pamatojumiem ir arī apgalvojums, ka rezultātā pedagogiem būs lielākas algas. Zasas skolotājas to nosauc par tādu dīvainu ministrijas sapni. Realitātē, ja Zasā būs sešas klases, lielākā daļa pedagogu vairs nebūs vajadzīgi. Normāla slodze un alga viņiem nesanāks, jo viņi māca priekšmetus, kas sākas ar 6. un 7. klasi. Vai tad visiem būšot vieta lielajās skolās, kur jau ir savs kolektīvs? Vai ir pētīts, kur paliks visi pedagogi? Tad no kurienes būšot tie 80% pedagogu ar pilnu slodzi, kas saņems adekvātu algu? Vai visi varēs izbraukāt uz darbu pilsētā vai pārcelties uz pilsētu? Varbūt vadās reizē skolotājus un skolēnus?
Pedagoģes secina, ka diskusija būtu citāda, ja vismaz par loģistiku – bērnu pārvadāšanu – un arī par visu citu būtu domāts un pētīts. Ja būtu pētījums, ko iegūst, ja bērni jau no 7. klases jāsūta uz skolu pilsētā. Vai rezultāts tiešām būs labāka, visiem pieejama izglītība un adekvātas algas skolotājiem?
Pilnu rakstu lasies BD 15. septembra numurā
prusaks
Un kā tad bija līdz šim, ieskaitot padomju laikus ? Tāpat centīgākie kaut kas kļuva, pārējie, nu tā, kā kurš.
ko teikt?
Ne vienmēr sekmīgākais skolā ir veiksmīgākais( ar veiksmīgāko nedomāju vienu otru bezkaunīgu, naudas un varas kāru perdeli augstos krēslos tepat lokācijā) arī dzīvē. Priekš dzīves ir vajadzīgas citas iemaņas un gudrības, kuras skolā nemāca , apsviedīgums, māka apieties ar naudu, kuram rokas neaug no pakaļas un ir labsirdīgs. Kādreiz pad Latvijā kolhozos un pad saimniecībās skolās bija pilnas klases ar skolēniem un bija arī klases ar 1- 3 bērniem. Tādos gadījumos, kad klasēs bija nepietiekošs skolēnu skaits, tos izformēja uz citu kolhozu skolām. Bērni dzīvoja internātā. Protams, nebija viegli šķirties no bērniem uz veselu nedēļu un toreiz arī neprasīja gribi tu vai nē. Bērni pierada un vecāki arī. Tagad lielā bļaušana ir vairāk par to, kur likties skolotājiem, ja gadījumā skolas slēgs dēļ mazā skolēnu skaita. Visi viņi grib sēdēt katrs sava pagasta skolā, kaut tur nebūtu palicis vairs neviens skolēns! Bet dzīve ir dzīve. Ja pašvaldība 30 gadus būtu strādājusi lauku teritoriju apgūšanā un iedzīvotāju interesēs, tad lauki nebūtu palikusi tukši un ar sagrautu ceļu infrastruktūru! Dziedi vai raudi, skolotājiem būs jāmeklē cits darbs, jāmaina dzīves vieta kā to dara visi pārējie simti tūkstošu cilvēku, kuri spiestā kārtā ir izbraukuši strādāt uz citām valstīm, uz valstīm, kurās ir nodrošināts darbs un dzīves kvalitāte ir augsta. Visi ar putām uz lūpām no tribīnes bļauj, ka maz dzimst bērnu. Bet bērni īsi pirms skolas beigšanas skatās jau rietumu virzienā. Neviens negrib dzīvot valstì, kur tevi neciena!
Fakts
Bet pārējie kļūs par Saeimas deputātiem un vedīs valsti vēl dziļākā purvā.
Vepri ar tauku vaigiem
Tepat pridurku uz vietas aizgaldā pašiem savu!